19.12.2017.

Dabisks ir jebkas, kas radies dabā un ir atbilstošs dabas likumiem. Taču cik grūti dažreiz saprast un ieklausīties savā iekšējā dabā un tās likumos, un cik viegli apjukt un maldīties informācijas gūzmā, kas aptver dzemdību veidus, vietas un citas nianses.

Dabiskas dzemdības ietver visu dzemdību posmu izdzīvošanu dabiskajā tempā, ritmā un intensitātē. Medicīnas skaidrojošā vārdnīca dabiskas dzemdības raksturo kā dzemdību metodi, kurā medicīniska iejaukšanās ir samazināta līdz minimumam un dzemdētāja pielieto dažādas relaksācijas un elpošanas metodes sāpju atvieglošanai. Minēts arī, ka dabiskas dzemdības palielina veselīgāka pēcdzemdību perioda iespēju un vieglāku atlabšanu pēc dzemdībām.

Katram ārstam, vecmātei, dūlai un galu galā dzemdētājai ir cita izpratne par dabīgām dzemdībām. Citam tās ir vienkārši vaginālas dzemdības. Taču nu jau pasaulē kādu laiku ir pazīstams arī dabisks ķeizargrieziens (natural cesarean birth, gentle c-section), kurā tiek atbalstīts tūlītējs ādas kontakts ar mazuli, zīdīšana un ģimenes piedalīšanās. Tātad, arī citas dzemdību pieredzes var tikt uzskatītas vai padarītas par pietiekami dabiskām, ja slimnīcas personāls ir gatavs to nodrošināt.

Kādam var likties, ka mājdzemdības uzreiz garantē dabiskas dzemdības bez iejaukšanās un sarežģījumiem. Taču realitātē plānotas ārpusstacionāra dzemdības bieži vien prasa ļoti pamatīgu sagatavošanos, risku paredzēšanu un fizisku un emocionālu spēku gan no dzemdētājas, gan vecmātes puses. Tādēļ nevarētu teikt, ka viss notiek dabiski un pats no sevis. Taču par vienu gan sieviete var but droša – ikviena mājdzemdību vecmāte, atbalsta pēc iespējas dabiskas dzemdības un darīs visu, kas ir viņas spēkos, lai bērniņš piedzimtu ne tikai sveiks un vesels, bet ari pēc iespējas ar mazāku medicīnisku un cita veida iejaukšanos no malas.

Tātad, šie ir faktori, kas parasti ir raksturīgi dabīgām dzemdībām:

1. Pozu maiņa, ērtākās pozas piemeklēšana, pretstatā pozai guļus uz muguras;
2. Nenotiek medicīniska iejaukšanās;
3. Sāpju mazināšanai bieži tiek izmantota vanna, duša;
4. Partnera piedalīšanās;
5. Dūlas vai citas atbalsta personas piedalīšanās;
6. Tūlītējs ādas kontakts ar mazuli, tūlītēja zīdīšana;
7. Intīma gaisotne un sievietes privātuma ievērošana dzemdību laikā;
8. Netiek veikts starpenes iegriezums, augļūdeņu pārduršana, vakuuma ekstrakcija, ja vien tas nav kritiski nepieciešams;
9. Masēšana, meditācija, brīvas kustības un elpošana tiek izmantota kā sāpju mazinoši līdzekļi;
10. Nabassaites pārgriešana, ļaujot tai ‘izpulsēt’;

Galvenais sievietei, domājot un plānojot savas dzemdības, pirmkārt, ir izteikt savas vēlmes atblasta personām un pastāvēt par tām (protams, ja tas nenotiek uz veselības/dzīvības rēķina). Ja viņa vēlas dabiskas dzemdības, ko tieši tas ietver? Turklāt ne mazāk svarīgi ir uzticēties savai atbalsta personai, vecmātei un galu galā savam ķermenim.

Avoti:

1. http://www.who.int/patientsafety/implementation/checklists/childbirth/en/
2. https://www.whattoexpect.com/pregnancy/natural-birth/
3. https://www.thefreedictionary.com/natural+childbirth
4. http://kidshealth.org/en/parents/natural-childbirth.html
5. https://www.babycenter.com/natural-childbirth

Lai saprastu sievietes pamatvajadzības dzemdībās, ir noderīgi vilkt paralēles ar citiem zīdītājiem, jo fizioloģiskās funkcijas un fons ir līdzīgs. Taču šis salīdzinājums sniedz vien daļēju ieskatu sievietes smadzeņu darbībā un dzemdību procesos, jo cilvēks, protams, ir daudz komplicētāka būtne ar kultūru, valodu un citām attīstības iezīmēm, kas nav visiem zīdītājiem.

Zīdītājiem dzemdības sākas pateicoties straujam hormonu pieplūdumam. Viens no šiem hormoniem, proti, oksitocīns, spēlē izšķirošu lomu kopējā procesā. Tas ir nepieciešams dzemdes kontrakcijām, dzimstot mazulim un placentai, turklāt tas ir arī iesaistīts mātes mīlestības veidošanā kā galvenā sastāvdaļa ‘mīlestības hormonu kokteilim’ (kopā ar endorfīniem, prolaktīnu u.c.).

Zīdītājiem var arī izstrādāties hormons adrenalīns, kura iedarbība aptur oksitocīna plūsmu. Adrenalīns parasti izstrādājas ārkārtas situācijās, kad pastāv potenciālas briesmas. Fakts, ka adrenalīns un oksitocīns ir antagonisti jeb pretējas iedarbības hormoni, izskaidro visu zīdītāju pamatvajadzību dzemdībās justies droši. Dabā mātīte nevar dzemdēt, ja pastāv briesmas, piemēram, tuvumā atrodas plēsējs. Šādā gadījumā izstrādājas adrenalīns, kas nodrošina straujāku muskuļu apasiņošanu un sniedz enerģiju, lai cīnītos vai bēgtu, turklāt oksitocīna pieplūdums apstājas un dzemdību process tiek atlikts. Patiesībā pastāv dažādas situācijas, kurās izstrādājas adrenalīns, piemēram, kad zīdītājs jūt, ka tiek novērots. Tātad vientulība un privātums ir vēl viena pamatvajadzība dzemdības. Adrenalīns ir iesaistīts arī termoregulācijā – aukstā vidē viens no adrenalīna uzdevumiem ir sašaurināt asinsvadus. Tas izskaidro faktu, ka zīdītājiem dzemdējot nepieciešama pietiekami silta vide. Tā kā cilvēki ir zīdītāji, šie fizioloģiskie apsvērumi norāda, ka dzemdību laikā arī sievietes pamatvajadzības ir justies droši, būt vientulībā un nejusties novērotām, kā arī būt pietiekami siltā vidē.

Fizioloģisks skatījums var viegli identificēt sievietes pamatvajadzības dzemdībās, turklāt tas var viegli izskaidrot cilvēku atšķirību no citiem zīdītājiem saistībā ar dzemdībām. Šī atšķirība radusies attīstoties smadzeņu daļai, kas saucas ‘neokortekss’ (smadzeņu puslodes un lielais smadzeņu saiklis) jeb jaunā smadzeņu garoza. Pateicoties augsti attīstītam neokorteksam mēs varam runāt, skaitīt, būt loģiski un racionāli. Sākotnēji neokortekss bijis līdzeklis kā agrākām smadzeņu struktūrām atbalstīt un papildināt mūsu izdzīvošanas instinktu. Taču rezultātā šī smadzeņu daļa tiecas kontrolēt primitīvākas smadzeņu struktūras un iejaukties dzemdību procesā (un jebkurā seksuālajā pieredzē).

Daba paredzējusi risinājumu, lai pārvarētu šo cilvēces atšķirību dzemdībās. Neokortekss šajā laikā ir miera stāvoklī, lai ļautu primitīvākām smadzeņu struktūrām izstrādāt nepieciešamos hormonus. Tas ir iemesls kādēļ sievietes dzemdējot mēdz aizplūst un itkā atslēgties no pasaules, aizmirst ko ir lasījušas vai mācījušās. Viņas uzdrīkstas to, ko civilizēta sieviete ikdienas sabiedriskajā dzīvē nekad neuzdrīkstētos – kliegt, lamāties, būt nepieklājīgai. Viņas bieži vien atrodas negaidītajā, bieži vien primitīvajā pozā četrāpus. Sievietes vēlāk skaidro, ka jutušās “kā uz citas planētas”. Ja sieviete dzemdībās šādi jūtas, tas nozīmē, ka neokorteksa aktivitāte ir samazināta un šis process ir svarīgs dzemdību fizioloģijas faktors cilvēkiem.

No tā var secināt nākamo pamatvajadzību dzemdējošām sievietēm – būt pasargātām no jebkādas neokorteksa stimulācijas. No praktiskā skatu punkta ir svarīgi izskaidrot, kādi faktori var veicināt šo stimulāciju. Pirmkārt, tā ir valoda, jo īpaši racionāla valoda. Tas nozīmē, ka dzemdību atbalsta personai ir svarīgi nerunāt daudz un izvairīties no precīzu jautājumu uzdošanas. Iedomājieties dzemdējošu sievieti, kas jūtas “kā uz citas planētas”, kas uzdrošinās iekliegties, darīt lietas, ko citā gadījumā nekad nedarītu, kas ir aizmirsusi visas iemācītās manieres un zināšanas, kas ir zaudējusi laika izjūtu un pēkšņi viņai kādam ir jāizstāsta: “Kad sākušās pirmās kontrakcijas?”

Spilgta gaisma ir vēl viens faktors, kas stimulē neokorteksu. Elektroencefalogrāfija skaidri norāda, ka vizuāla stimulācija ietekmē smadzeņu darbību. Parasti mēs aizveram aizkarus un nodzēšam gaismu, kad vēlmies samazināt prāta aktivitāti un doties gulēt. Tas norāda, ka no fizioloģiskā aspekta, samazināts apgaismojums sekmē dzemdību procesu. Ir novērojams, ka brīdī, kad dzemdējoša sieviete ir “kā uz citas planētas”, viņa spontāni tiecas ieņemt pozas, kas aizsargātu viņu no vizuālas stimulācijas, piemēram, četrrāpus, lūgšanu pozā, u.c.

Neokorteksa stimulāciju veicina arī sajūta, ka sieviete tiek novērota. Fizioloģiskā atbildes reakcija novērotāja klātbūtnē ir zinātniski pētīta un secināts acīmredzamais, ka visi cilvēki jūtas citādāk, kad tiek novēroti. Tādēļ svarīgi ievērot sievietes privātumu un vēlmi pēc vientulības dzemdību laikā. Ironiski, ka visi zīdītāji tiecas dzemdēt vienatnē. Piemēram, savvaļas kazas dzemdē visneaizsniedzamākajas kalnu teritorijās, arī šimpanzes uz dzemdību laiku atdalās no grupas. Privātuma un intimitātes nozīme parāda, ka ir atšķirība starp vecmāti, kas stāv sievietes priekšā un vēro kā viņa dzemdē, un vecmāti, kas sēž stūrī un nemanāmi novēro dzemdības. Nevajadzīgu smadzeņu stimulāciju var radīt arī video kamera vai elektroniskais augļa monitors. Patiesībā, jebkura situācija, kas izraisa adrenalīna izdalīšanos, var tikt uzskatīta par faktoru, kas stimulē neokorteksu. Kad potenciāli draud briesmas, ir svarīgi palikt modram un uzmanīgam.

Fizioloģijas pētnieki pastāvīgi atsaucas uz zīdītāju pētījumiem, taču vajadzētu ņemt vērā atšķirības starp cilvēku un citiem zīdītājiem. Viena no galvenajām atšķirībām norāda, ka citiem zidītājiem iztraucēta dzemdību procesa rezultātā mātes uzvedība ir daudz vairāk ietekmēta nekā cilvēkiem. Piemēram, anestēzijas rezultātā, zīdītājiem mātes uzvedība ir stipri traucēta. Vairāki pētījumu ar aitām norāda, ka pielietojot anestēzijas līdzekļus dzemdībās, tās vēlāk nerūpējas par saviem jēriem. Turklāt pētījumi ar suņiem  un pērtiķiem norāda, ka pēc ķeizargrieziena operācijas, šiem dzīvniekiem nav intereses par saviem mazuļiem. Šajā jautājumā cilvēki ir īpaši. Miljoniem sieviešu visā pasaulē ir rūpējušās par savu mazuli pēc ķeizargrieziena operācijas vai epidurālās anestēzijas dzemdībās. Cilvēkiem izveidojušās sarežģītāki komunikācijas veidi, runa, kultūra utt, tādēļ nevajadzētu vilkt tiešas paralēles starp zīdītāju instinktīvajām darbībām un cilvēku kultūru, taču fizioloģiskā līmenī ir svarīgi saprast, cik svarīgu lomu mūsu pirmatnējā daba un instinkti ieņem dzemdību procesā.

Avoti:

1. Marais EN. The soul of the white ant. Methuen. London 1937.
2. Krehbiel D, Poindron P. Peridural anaesthesia disturbs maternal behaviour in primiparous and multiparous parturient ewes. Physiology and behavior 1987; 40: 463–72.
3. Lundbland E.G., Hodgen G.D. Induction of maternal–infant bonding in rhesus and cynomolgus monkeys after caesarian delivery. Lab. Anim. Sci 1980; 30: 913.
4. Odent M. The Scientification of Love. Free Association Books 1999 (2nd ed 2001).
5. Odent M., Odent P., 2017, In-labour intrauterine life, http://www.wombecology.com/?pg=physiological

30.10.2017.

14.10.2017.

Tokofobija – lielas bailes no dzemdībām. Šīs bailes var būt dēļ sievietes traumatiskās dzemdību pieredzes, kā ari iespējams tās sakņojas jau jaunībā un pat bērnībā no dzirdētajiem dzemdību stāstiem. Traumatisku pieredzi diemžēl izmainīt nav iespējams, taču ar nepieciešamo līdzcilveku un, ja nepieciešams, speciālistu un atbalsta personu palīdzību tai iespējams tikt pāri un piedzīvot veiksmīgas un harmoniskas turpmākās dzemdības. Taču kā ir ar šīm iemācītajām bailēm, kas bieži vien jau sakņojas dziļi daudzu sieviešu būtībā un kultūras apziņā? Vai šo pārliecību par briesmīgajām dzemdību sāpēm ir iespējams izmainīt un tikt pāri šim nevajadzīgam un graujošajam spēkam?

Arvien vairāk sievietes pasaulē izvēlas dzemdību sāpes nejust un izmantot epidurālo anestēziju (analgēziju). Lielbritānijā šis pakalpojums sniegts 36,5% sieviešu, Francijā gandrīz 80%, Latvijā 27% sieviešu (Rīgas reģionā – 35%). Pieredzējis britu vecmāte, profesors Deniss Velšs (Dr. Denis Walsh) norāda, ka “rietumu pasaulē dzemdības šobrīd ir drošākas kā jebkad, taču ir sajūta, ka sievietes nekad nav bijušas tik nobijušās no šī procesa kā pašreiz.” Viņš argumentē, ka atsāpināšanas līdzekļi tiek lietot nevajadzīgi bieži, rūpīgi neizvērtējot potenciālos medicīniskos riskus, turpmākās dzemdību stimulācijas riskus un citas sekas. Tā vietā viņš iesaka medicīnas iestādēm piedāvāt sievietēm citus dabīgos atsāpināšanas līdzekļus – pozas maiņu, elpošanas vingrinājumus, dušu, citas relaksācijas metodes – nevis paklausīt pirmajam lūgumam pēc epidurālās anestēzijas. Turklāt profesors piebilst, ka dzemdību sāpes ir vajadzīga un noderīga lieta, kas palīdz sagatavot māti rūpēm par jaundzimušo kā arī nodrošina vajadzīgo hormonu līmeni ciešas mātes un bērna piesaistes izveidei un veiksmīgai zīdīšanas uzsākšanai.

Medicīnas pieejamība ir pavērusi daudz ceļu drošības un veselības jomā dzemdībās māmiņu un jaundzimušo vidū, taču pacientu tiesības var tikt izmantotas vieglprātīgi, ja sieviete nav gatava dzemdībām, vai ir tik nobijusies, ka šķiet, dzemdēt bez medicīniskas atsāpināšanas viņai nav iespējams. Turklāt mediju un interneta vide ir pilna ar biedējošiem dzemdību stāstiem, kas jebkurai grūtniecei ir viegli pieejami. Šādos gadījumos būtu īpaši rūpīgi jāsagatavo sievieti dzemdībām, iepazīstinot viņu ar dabīgiem atsāpināšanas veidiem, skaidrojot dzemdību procesu un citādi palīdzot sievietei darīt visu, lai viņa noticētu savām spējām dzemdēt dabīgi. Tādēļ būsim atbildīgi par to, kādu informācijas un atbalsta vidi radām grūtniecei, un mēģināsim iedrošināt tās rūpīgi sagatavoties un izbaudīt dzemdību reibinošo spēku. Lūk daži vārdi, kā varam iedrošināt topošās māmiņas:

Tu esi tam radīta!

Tev viss izdosies!

Tu esi pietiekami stipra, lai to paveiktu!

Tavs ķermenis zina, ko darīt. Ļaujies tam!

Kontrakciju spēks un intensitāte nevar būt stiprāks par tevi, jo tā esi tu, kas to dara!

Tu nevari apturēt viļņus, bet vari iemācīties peldēt tiem cauri.

Es nesaku, ka tas ir viegli, bet tas ir iespējams.

Atceries – ar katru kontrakciju tu un tavs mazulis būs tuvāk tikšanās brīdim!

Jo vairāk atslābināsies, jo vieglāk tas būs!

Sāpes pāries, tās vienmēr pāriet. Un prieks, ko sajutīsi ieraugot mazuli, būs nesalīdzināmi lielāks par tām!

Karaliskā Vecmāšu Koledža un Karaliskā dzemdību speciālistu un ginekologu koledža atbalsta mājdzemdības zema riska grūtniecēm. Turklāt Lielbritānijā veiktajos pētījumos pierādīts, ka šādas dzemdības Apvienotajā Karalistē ir ne tikai drošas, bet arī sievietēm un viņu ģimenēm sniedz ievērojamus ieguvumus.

Lielbritānijā sievietēm juridiski ir tiesības uz mājdzemdībām un gadījumā, ja sieviete šādu opciju izvēlas, valsts nodrošina attiecīgo pakalpojumu (t.i. vecmāti vai ārstu, kas sniedz šo pakalpojumu). Iespējams rodas diskusijas un ir ģimenes ārsti, kas mājdzemdības neatbalsta, taču sievietei pastāvot par savu lēmumu, gadījumā ja grūtniecība norit normāli, atbildīgajai veselības iestādei (Health Authority) ir pienākums atbalstīt sievieti, kas vēlas dzemdēt mājas. Šajā valstī ir daudz pieredzējušas un profesionālas vecmātes, kas atbalsta mājdzemdības un sievietēm iespējams sarunāt šādu pakalpojumu ar vietējās, tuvākās vai citas izvēlētās slimnīcas personālu, pat nekonsultējoties ar savu ģimenes ārstu vai ginekologu. Mājdzemdību atbalsta grupa gan pēc pieredzes raksta, ka vietējā veselības iestāde mēdz dzemdību dienā sievieti informēt, ka personāla trūkuma dēļ nevarēs nosūtīt vecmāti uz mājdzemdībām, taču arī šādos gadījumos pastāvot uz savām tiesībām un norādot, ka uz slimnīcu sieviete nedosies, vecmāte tiek tomēr nosūtīta. Turklāt, pētījumos pierādīts, ka Lielbritānijā vidēji sarežģītas vaginālas dzemdības mājās izmaksā par 68% lētāk kā analogas dzemdības slimnīcā.

2014. gadā Anglijā un Velsā 2,3% no grūtniecēm izvēlējās mājdzemdības. Šis rādītājs palicis nemainīgs kopš 2012. gada. 1960. gadā mājdzemdību īpatsvars bija 33%, taču pēc kara gados veselības aprūpes sistēma Lielbritānijā veica plašas kampaņas, aicinot sievietes dzemdēt slimnīcā. Tajā laikā māju apstākļi un veselība kopumā bija salīdzinoši vāja un daudzām sievietēm slimnīca tiešām bija drošākā vieta dzemdībām. Kopš 90to gadu sākuma valdības politika un nostāja Anglijā norāda, ka sievietei jābūt tiesībām izvēlēties, kur viņa vēlas dzemdēt un attiecīgi jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai šo izvēli varētu veikt.

Daudziem nav noslēpums, ka arī Kembridžas hercogiene Ketrīna Midltone (Catherina Middleton) savu gaidāmo mazuli vēlas dzemdēt mājās. Turklāt karaliene Elizabete pieredzējusi mājdzemdības četras reizes. Šis ir ievērojams piemērs un iedrošinājums britu sievietēm, it īpaši ņemot vērā pētījumus un augsto drošības pakāpi mājdzemdībās. Kā izdevumam ‘The Telegraph’ norāda Belinda Ackerman: “50 gadus atpakaļ 30% no sievietēm dzemdēja mājās. Mēs nemēģinam atgriezties tajos laikos, taču šobrīd veselas, normālas grūtnieces nonāk slimnīcās, sajaucas kopā ar sarežģītajām grūtniecēm un tiek aprūpētās tāpat kā augsta riska dzemdētājas un beigās viņu dzemdībās notiek medicīniska iejaukšanās vai pat ķeizargrieziens. Tas izmaksā naudu veselības nozarei un galu galā arī nenāk par labu ne mātei, ne mazulim.”

Gaidot otru, trešo vai nākamo bērniņu ģimenē, vecākiem ir pavisam viegli iztēloties un aptuveni paredzēt kāds būs grūtniecības laiks, kā norisinās dzemdības, kāds būs pirmais laiks ar jauno mazuli, jo tas viss ir pieredzēts un izdzīvots jau ar pirmo bērniņu. Taču mazajam lielajam brālim vai māsai tas būs pavisam kas jauns un neredzēts, svešs un neparasts, tādēļ jo īpaši svarīgi ir maigi, ar pacietību, mieru un mīlestību iepazīstināt savu bērnu ar gaidāmo notikumu. Mūsdienās vecāki ir izglītoti un nešaubās, ka vecākais bērns ir jāsagatavo jaundzimušajam, kā arī interesējas par labākajiem, interesantākajiem un bērnam piemērotiem veidiem, kā to darīt. Jo īpaši svarīgi sagatavot bērnu, ja plānots, ka viņš būs mājās dzemdību brīdī. Tādēļ piedāvājam dažus variantus, kā to bērnam saprotami un interesanti izdarīt:

1. Grāmatas. Gan skolas, pirmsskolas vecuma bērniem, gan arī jaunākiem būs viegli un uzskatāmi lasīt vai vērot attēlus grāmatā par mazuli un viņa lielo māsu vai brāli. Šādi bērns var identificēties ar grāmatas personāžu un iztēloties savu gaidāmo mazo māsu vai brālīti, kā arī iztēloties dzemdību procesu.
   
2. Lelles un rotaļlietas. Mūsdienu pasaulē, kur bērniem informācijas telpā valda supervaroņu tēli ar anatomiski neiespējami tieviem vidukļiem un nesasniedzamiem skaistuma ‘ideāliem’, ir ļoti svarīgi piedāvāt patiesu informāciju bērnam saprotamā veidā. Rādīt, stāstīt par dabīgo procesu, tā skaistumu, grūtumu un visām nepilnībām. Kā piemēru var minēt šādas lelles, kas veidotas ne tikai, lai parādītu mazuļa dzemdību procesu, bet arī tā nēsāšanu slingā, zīdīšanu un autiņu mainīšanu.
   
3. Bērniem pielāgoti video – Nenoliedzami, ir svarīgi mazajam cilvēkam stāstīt un skaidrot dzemdību procesu, taču vieglāk bērnam būtu redzēt reālus dzemdību stāstus, attēlus, video, kuros atainotas dzemdības http://codenamemama.com/2011/09/30/natural-birth-videos/ Tos noteikti vajadzētu skatīties kopā ar bērnu, skaidrojot un pārrunājot procesu un iespējamos jautājumus.
   
4. Krāsojamās grāmatas – bērna spilgtā iztēle un radošās izpausmes var tikt liktas lietā kopā ar jaunas informācijas apguvi. Krāsojot šādus attēlus, mazais mākslinieks uzzina daudz jauna par māmiņu un gaidāmajiem notikumiem ģimenē. https://twincitiesmidwifery.files.wordpress.com/2013/10/mommy_is_pregnant_coloring_book.pdf
   
5. Atbalsta persona – Brīdī, kad māmiņa nebūs pieejama un notiks, iespējams, satraucoši notikumi, ir svarīgi, ka bērnam blakus ir cilvēks, kam viņš uzticas, pie kura jūtas droši un mierīgi. Tas var būt gan tētis, ome, kāds cits radinieks, ko bērns pazīst, gan arī dūla, vecmāte vai cita atbalsta persona. Ja tā būs dūla vai vecmāte, svarīgi jau iepriekš bērnu iepazīstināt ar šo personu un izstāstīt aptuveno notikuma scenāriju;
6. Runāt, stāstīt, skaidrot– lai cik jauns būtu topošais lielais brālis vai māsa, viņam ir svarīgi dzirdēt un sajust, ka māmiņa stāsta un skaidro visu notiekošo. Galvenais, esiet atklāti, godīgi un saprotoši, lai bērnam pēc tam nebūtu lieku pārsteigumu un satraukumu. Iesaistiet bērnu gatavošanās procesā un stāstiet visu, kas bērnam interesē;

Nenoliedzami, katrai ģimenei būs savs piemērotākais modelis un paņēmiens kā sagatavot  savu bērnu ģimenes pieaugumam, ņemot vērā bērna vecumu, dzimumu, intereses un citus faktorus. Taču visām kopīgais un galvenais vadmotīvs ir sapratne, mīlestība un pieņemšana, ko bērns var mācīties no saviem vecākiem.

Avoti:

1. Mamamor, https://www.mamamordolls.com/collections/birthing-and-breastfeeding
2. Codename: Mama http://codenamemama.com/2011/09/30/natural-birth-videos/
3. Twin Cities Midwifery Blog, https://twincitiesmidwifery.wordpress.com/2013/10/14/resources-for-preparing-siblings-for-birth/
4. Helping kids adjust to life with the new baby,
   http://www.janetlansbury.com/2013/04/helping-kids-adjust-to-life-with-the-new-baby/
5. Preparing siblings for homebirth, http://hippiehousewife.blogspot.com/2012/07/preparing-siblings-for-homebirth.html

Uz brīdi iedomājieties, kā vīrietis varētu piedzīvot savu seksualitāti. Iztēlojieties, kādas sajūtas varētu būt vīrietim, kad viņš ir ļoti uzbudināts. Viņš ir pavisam iekarsis, viņa dzimumloceklis ir stingrs un visa viņa enerģija ir vērsta uz kulmināciju un orgasmu. Tagad iedomājieties, ka, tā vietā lai piedzīvotu orgasmu un atvieglojumu, viņš netiek līdz tam un arī ejakulācija nenotiek. Kā viņš jūtas? Neapmierināts?

Tagad iedomājieties, ka tas notiek diezgan bieži, patiesībā, lielākā daļa no viņa seksuālās pieredzes beidzas šādi. Vai viņš sāktu justies pavisam neapmierināts un aizkaitināts? Vai viņa sēklinieki sāktu iekaist un kļūtu pietūkuši? Varbūt pat parādītos sāpes un diskomforts vēdera lejasdaļā.

Tagad iedomājieties, ka šādi notiek jau ilgstoši, bet vīrietis neaptver saistību savām sāpēm un neapmierinātībai ar seksuālo atbrīvošanos vai precīzāk – tās trūkumu.

Ja nu kultūras un sociālā izpratne par viņa seksualitāti būtu iemācījusi negaidīt seksuālu atbrīvošanos, negaidīt orgasmu, ejakulāciju katru reizi, kad viņš mīlējas? Varbūt viņš pat nekad to nav piedzīvojis. Iespējams viņš pat neaptver, ka ir spējīgs uz orgasmu.

Ja nu šī kulturas un sociālā uztvere par savu seksualitāti ir tik dziļi iesakņojusies, ka viņš pat nav iedomājies, ka viņa garstāvokļa maiņas, aizkaitināmība vai viņa uroloģiskās veselības problēmas rodas no neizpaustas seksuālās enerģijas, kas iesprostota viņa iegurnī.

Laipni lūgti vidējās sievietes seksuālajā pasaulē.

Kultūrā iesakņojies un vīrieši sagaida seksuālu atbrīvošanos orgasma veidā katru reizi, kad viņi mīlējas. Tomēr lielākā daļa sieviešu to negaida.

Kāda šim visam ir saistība ar baudpilnām dzemdībām?

Iespējams lielākais pieņēmums, ko vairums sieviešu ir apguvušas par dzemdībām ir ticība, ka tās ir sāpīgas.

Kāda teorija, kas skaidro sieviešu dzemdību sāpes, uzskata, ka sāpes ir enerģijas nosprostojuma rezultāts iegurnī dēļ hroniskas seksuālās neapmierinātības un spriedzes. Tradicionālā ķīniešu medicīnā ir teiciens, kas atspoguļo enerģijas kustību ķermenī: “kur ir brīva plūsma, sāpju nav; kur brīvas plūsmas nav, parādās sāpes.” Pamatojoties uz šo teicienu, seksuālā enerģija ir dzīvības plūsma. Sāpes ir dzīvības enerģijas nosprostojuma vai pretestības rezultāts, tātad neizpausta seksuālā enerģija ir nosprostojums un nosprostojums ir sāpes. Iemesls vairumam ginekoloģisko veselības problēmu (pirmsmenstruālā spriedze, sāpīgas un jūtīgas krūtis, menstruālās sāpes un pat galvassāpes) rodas no seksuālās enerģijas nosprostojuma.

Vai tā būtu tava personīgā pieredze vai nē, neviena sieviete nav radīta, lai ciestu sāpes vai diskomfortu kā daļu no menstruālā cikla. Neskatoties uz to, daudz sievietes joprojām katru mēnesi to piedzīvo un samierinās ar to, it kā tas būtu daļa no sievietes būtības. Tāpat, neviena sieviete nav radīta, lai ciestu dzemdību sāpes. Bet vai tu to sagaidi kā daļu no sievietes būtības?

Hroniskā seksuālās enerģijas neapmierināšana, kas krājas sievietes iegurnī, rada dzemdību spriedzi. Kad mazulis noslīd zemāk, šie smalkie enerģijas bloki iegurnī spēj palēnināt dzemdības, radīt pretestību un var tikt sajusti kā sāpes. ‘Sāpes’ ir uztveres jautājums. Kultūras tabū par sieviešu seksualitāti un orgasmu ir tie paši pieņēmumi, kas radījuši viedokli par sieviešu dzemdību sāpēm, nevis atvieglojumu vai baudu dzemdību laikā.

Jebkurā gadījumā, sievietēm nav mācīta patiesība par viņu ķermeni. Vecmātes un dzemdību speciālisti atzīst, ka sievietēm sabiedrībā tiek kultivētas bailes no dzemdībām, tādējādi radot labvēlīgu augsni medicīniskām manipulācijām un slimnīcu dzemdībām. Likumsakarīgi, ka līdz ar manipulāciju pieaugumu, palielinās arī pēcdzemdību depresijas iespēja.

Mūsu kultūrā bieži sastopami pieņēmumi, kas bloķē seksuālo enerģiju un sievietēm jo īpaši vēsturiski ir bijis nepieciešams ilgs laiks, līdz viņu seksualitāte un orgasms ticis atzīts. Lielākai daļai sieviešu visa seksuālā pieredze varbūt tikusi centrēta uz vīrieša apmierināšanu. Varbūt esat iemācījušās bailes, vainas izjūtu vai kaunu. Varbūt neesat iemācījušās, kas jūsu ķermenim nepieciešams, lai pilnībā atvērtos un atbrīvotos.

Ko darīt šādā sitācijā?

Pastāv daudzas tehnikas, ko iespējams izmantot lai atslabinātos, un atbrīvotu nosprostoto seksuālo enerģiju iegurnī: apzināts darbs ar elpošanu, skaņas vibrācijas vingrinājumi, masāža, akupresūra, deja un citas kustību terapijas. Apzināti izpētot savu enerģiju, mācoties atbrīvot seksuālo spriedzi jūs paverat ceļu ne tikai uz vieglām un patīkamām dzemdībām, bet arī uz seksuālo veselību un apmierinātību visas dzīves garumā.

Avoti:

1. Elmer P., Extatic Birth, 2017, http://ecstatic-birth.com/dr-peta-elmer/
2. Orgasmic birth, 2017, http://www.orgasmicbirth.com/about/what-is-orgasmic-birth/

Mūsdienu informācijas telpā, runājot par grūtniecību, dzemdībām, liels uzsvars tiek likts uz sievieti, viņas emocionālo un fizisko labsajūtu, sāpju un grūtību atvieglošanas iespējām. Protams, arī mazuļa veselība tiek uzraudzīta un nešaubos, ka ikviena grūtniece ir vismaz reizi aizdomājusies par sava mazuļa labsajūtu vēderā. Taču kā ir ar dzemdībām? Vai savā dzemdību plānā iekļaujam arī mazuļa sajūtas, vēlmes un plānus? Vai esam aizdomājušies, ko mazulītis jūt un mēģina mums pavēstīt dzemdību laikā? Vai viņam sāp? Ko viņš dzird, redz tikko piedzimstot? No emocionālā skatu punkta trāpīgi un iejūtīgi šādu ieskatu sniedz Frederiks Leboijē (Frederick Leboyer) savā grāmatā “Piedzimt bez vardarbības”. Turklāt no fiziskā un medicīniskā aspekta mazuļa sajūtas dzemdību laikā mēģinājuši izpētīt un definēt ASV ārsti.

Sāpes

• Ārsti ir pārliecināti – mazulis dzemdībās un tieši pēc dzimšanas spēj just sāpes. Tas apveltīts ar visām sensorām sajūtām, tādēļ visticamāk arī, virzoties cauri dzemdību ceļiem, mazais ķermenītis sajūt sāpes, spiedienu kā virzoties caur šauru telpu.
• Spiediens, piedzimstot galviņai, ir stiprākās sajūtas, ko mazulis jutīs dzemdību laikā, turklāt ar katru kontrakciju ieslīdot atpakaļ, šis spiediens tiks atkārtots vairākas reizes.
• Sāpes mazulim var izpausties kā – paaustināta sirdsdarbība, palielināts asinsspiediens, pastiprināta svīšana, elpošanas paātrināšanas vai tieši pretēji palēnināšanās.
• Bērna ādiņa ir piecas reizes plānāka kā pieaugušā āda, tādēļ ir ļoti jūtīga pret visiem kairinājumiem, pieskārieniem.
• Pierādīts, ka mazuļi, kas bieži izjutuši sāpes slimnīcā tūlīt pēc dzemdībām, vairāk baidās no sāpēm vēlākā vecumā.

Maņas

• Ir pierādīts, ka bērnam dzemdībās ir dzirdes un redzes, ožas, taustes un garšas spējas.
• Lai gan mazulis kontūras redz nedaudz izplūdušas, tas spēj atpazīt mātes seju aptuveni 20 – 40 cm attālumā. Arī sadzirdēt tas spēj, turklāt atpazīst mātes balsi gan vēderā esot, gan arī tikko pēc dzemdībām.
• Nonākot no tumšā un klusā māmiņas punča pasaulē, mazulim spilgtas gaismas un skaļi trokšņi ir nepatīkami un satraucoši.
• No 36,6 grādu temperatūras nonākot istabas temperatūrā, mazuļis sajūt aukstumu, tādēļ vairogdziedzeris un palielinātais adrenalīna daudzums palīdz tam sadzīvot ar šo lielo temperatūras maiņu.
• Pirmos mirkļus pēc dzemdībām, ja mazulis uzlikts uz mammas vēdera, viņš sajūt, redz un saož un atpazīst māmiņu – šis ir mirklis kad veidojas cieša saikne starp māti un bērnu, kurā piedalās pilnīgi visas mazuļa maņas.

Kustības

• Dzemdību laikā mazulis darīs visu iespējamo, lai virzītu procesu. Piemēram, lai sāktu dzemdes kakla atvēršanās procesu, mazulis iekārtosies zemāk un ar galvu spiedīs uz dzemdību ceļiem. Lai atrastu vieglāko un ērtāko piedzimšanas ceļu, tas grozīsies un virzīsies uz ārpusi. Dažas māmiņas pat jūt, ka mazulis spiežas un speras ar rociņām un kājiņām, lai ātrāk tiktu ārā.
• Tikko piedzimis mazulis, uzlikts uz mātes vēdera aizrāpos līdz krūtij un sāks zīst, kas liecina par kustību koordināciju un mērķtiecīgumu.

Elpošana

• Kontrakciju laikā spiediena dēļ mazulim var piekļūt mazāk skābeklis. Tādēļ izveidojas aizsargmehānisms un mazulis var kļūt pavisam kluss un mierīgs.
• Dzemdību laikā pamazām plaušās izžūst šķidrums, kas tur bijis visu grūtniecības laiku un palīdzējis šim orgānam nobriest. Turklāt, spiedienam mazinoties, caur plaušām sāk normāli cirkulēt asinis un tās ir gatavas pārņemt skābekļa uzņemšanas funkciju.
• Tā kā plaušu sagatavošanās process izpaliek ķeizargrieziena gadījumā, nereti šiem bērniņiem sākotnēji ir ātrāka un seklāka elpošana, kas parasti normalizējas 48 stundu laikā.

Emocijas

• Līdzko piedzimis, bērniņš ļoti skaidri un saprotami spēj paust savas emocijas un sajūtas. Tikko dzimis mazulis var būt mierīgs un vērīgs, nedaudz miegains un aizsapņojies, pārsteigts un nobijies, kā arī var paust sāpju un neizpratnes pilnu brēcienu.
• Zīdainīša sejas izteiksme, ķermeņa valoda un citas fizioloģiskas atbildes liecina par viņa sajūtām un vecākiem ir viegli nolasīt pazīmes, kas liecina par diskomfortu, sāpēm, bailēm, izsalkumu vai citām sajūtām un emocijām.
• Tikko dzimušam mazulim ir stipra vēlme sajust acu un fizisku kontaktu ar māti. Emocionālu stabilitāti tas iegūst, sajūtot māmiņas vai tuva cilvēka sirdspukstus un maigo skatienu.

Tavas dzemdību vietas, atbalsta personu un citas izvēles ietekmē mazuļa sajūtas dzemdībās un pēc tām, tādēļ šīs zināšanas var tev palīdzēt pieņemt pārdomātus lēmumus par savu dzemdību aprūpi. Varam tikai mēģināt iejusties mazuļa ādā un iztēloties, ko viņš sajūt, ko varētu domāt dzemdību laikā. Vai izvēlamies būt vērīgi, uzmanīgi un cienīt, rūpēties par bērniņa labsajūtu dzemdībās?

Avoti:

1. Christiano D., 2017, A Baby’s view of birth, http://www.parents.com/pregnancy/giving-birth/labor-and-delivery/a-babys-view-of-birth/
2. McCullosh S., 2016, Birth from your Baby’s point of view, https://www.bellybelly.com.au/birth/birth-from-your-babys-point-of-view/
3. Leboijē F., Piedzimt bez vardarbības, 2009.
4. Allarda I., Kviļūna D., Sāpes jaundzimušiem, 2002, http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=421
5. Walls of silence, http://wallsofsilence.com/birth%20without%20violence%20-%20Leboyer.pdf

Alanis Morissette – Kanādiešu dziedātāja un dziesmu autore par savu mājdzemdību pieredzi: “Nekad neesmu sevi iztēlojusies dzemdējot slimnīcā, manas mājas ir mana mazā svētnīca. Vīrs bija klāt visu laiku un mani atbalstīja, viņš ir mans varonis. Tās sajūtas ir viņpus sāpēm un pieredze liekas kā ārpus šīs pasaules – tik ļoti cīnījos un koncentrējos uz skaisto, mazo radību, kas nāk no manis laukā. Lai gan tas nebija viegli, izmantoju savu iekšējo spēku un dzemdības bija vienreizējas.” Taču dziedātāja brīdina sievietes, ka, lai gan tas bija pareizais lēmums viņai un viņas ģimenei, šī pieredze nav priekš visām un katrai sievietei šis lēmums rūpīgi jāapdomā.

1. Vadīts izstumšanas periods pretēji instinktīvam var radīt dzemdību sarežģījumus.
   Pētijumi apliecina, ka vadīta bērniņa izstumšana, nosakot kuros brīžos būtu jāstumj un kuros ne, būtiski palielina starpenes traumu skaitu, rada negatīvu ietekmi uz urīnpūsli, tā rezultātā var rasties izmaiņas asins cirkulācijā un pasliktināties iegurņa pamatnes veselība;
2. Aptuveni 66% no sievietēm pēc dzemdībām novērojama vēdera muskuļu diastāze.
   Palielinoties dzemdei un pateicoties hormonālām izmaiņām grūtniecības laikā, vēdera muskuļu saistaudi jeb linea alba izplešas, veidojot spraugu starp šiem muskuļiem. Vari viegli pārbaudīt, vai tev tāda ir. Nogulies uz muguras, saliecot kājas un pacel galvu – pataustot ar pirkstiem vēdera vidusdaļā jutīsi, vai linea alba vietā ir sprauga vai nav;
3. Pēc mājdzemdībām ir lielāka iespējamība veiksmīgai krūts barošanai.
   Pētījumi norāda, ka mājdzemdībās dzimušiem bērniem ir par 10% lielāka iespējamība tikt veiksmīgi zīdītiem ar krūti un par 20% lielāka iespējamība tikt ekskluzīvi zīdītiem līdz 6 mēnešu vecumam;
4. Epidurālā anestēzijā ir iekļauta no kokaīna atvasināta viela.
   Anestēzija iedarbojas uz visiem dzemdību hormoniem, palēlinot to izdalīšanos, un kavē apziņas darbību tādējādi izmainot normālo dzemdību gaitu. Pētījumi Zviedrijā un ASV norāda uz saistību starp atsāpinošo narkotisko līdzekļu lietošanu mātēm dzemdībās un narkotiku atkarību to atvasēm tīņu gados;
5. Ilgākā grūtniecība pagaidām novērota 375 dienas.
   Kādai 25 gadus vecai sievietei no Losandželosas, piedzimusi meitiņa pēc apmēram gadu ilgas grūtniecības. Meitiņa bija vesela un pavisam normāla, tās svars bija ap 3 kg;
6. Mājdzemdības ir labs pamats drošas emocionālas piesaistes veidošanai ar savu mazuli.
   Piesaistes teorija (attachment theory) ir veids kā radīt drošas, uzticības un paļāvības pilnas attiecības ar bērnu. Autors Džons Boulbijs (John Bowlby) salīdzina to ar neredzamu pavedienu, kas ir starp māti un bērnu, pat ja tie neatrodas vienā telpā. Pirmā tikšanās brīža intimitāte, agrīna krūts barošanas uzsākšana, āda-āda kontakts ar mazuli veicina veselīgu un drošu piesaisti starp māti un mazuli;
7. Drošākās valstis dzemdībām ir Japāna, Monako un Norvēģija.
   Šajās valstīs ir zemākais zīdaiņu mirstības rādītājs pasaulē – 2 no 1 000 (2014. Gada dati);
8. Vidējie rādītāji pasaulē:

9. Dānijā izveidota dzemdību aplikācija, kas attīstības valstīs glābj dzīvības.
   Drošu dzemdību aplikācija palīdz vecmātēm Āfrikā un DA Āzijā dzemdību sarežģījumu gadījumos. Tajā video un animāciju formā ievietoti iespējamie dzemdību sarežģījumi un padomi kā rīkoties šādos gadījumos;
10. Ja mātei tiek dota iespēja, tikko dzimušu mazuli tā instinktīvi pieliek pie kreisās krūts.
    Šāds novērojums uzrādīts neatkarīgi no mātes tautības vai kultūras. Tieši kreisā krūts ir tā, kur māte sākotnēji virza mazuli, lai tas nonāk kontaktā ar viņas ādu, sirdspukstiem un var uzsākt zīšanu.

Avoti:

1. http://veselam.la.lv/2015/10/29/sievieti-dzemdibas-butu-jaatbalsta-pasai-sekot-sava-kermena-velmei-berninu-stumt/
2. http://www.babygaga.com/15-facts-about-homebirth-no-one-is-telling-you-about/
3. http://bmjopen.bmj.com/content/6/8/e010551.full
4. https://www.bellybelly.com.au/birth/ecstatic-birth-natures-hormonal-blueprint-for-labor/
5. http://www.attachfromscratch.com/attachment-theory.html#attachment
6. http://www.indexmundi.com/map/?v=29
7. http://newbirthmidwifery.com/midwifery-home-birth/little-known-facts/
8. http://cphpost.dk/news/danish-birthing-app-saving-lives-in-developing-countries.html