Pēc dzemdībām

Pēc dzemdībām jaunajai māmiņai atbalsts ir vajadzīgs tikpat ļoti kā dzemdībās un pirms dzemdībām, jo papildus jāuzņemās rūpes ne tikai par sevi, bet arī par bērniņu. Mainās māmiņas hormonu līmenis, mainās ikdiena, kas arī dod papildus emocionālo un fizisko stresu ķermenim un prātam. Īpaši, ja tas ir pirmais bērniņš, māmiņa var justies apjukusi, sagurusi un nedroša par to, kā tikt galā ar visu jauno dzīvi kā mammai. Iesakam jau pirms dzemdībām domāt par to kāda būs dzīve ar bērniņu, kurš un kā varēs palīdzēt.

Mājdzemdību mammas iesaka šādus atbalsta pasākumus

baby

Advertisements

Mammu tikšanās grupa

16. oktobrī tiek rīkota tikšanās mammām, kas atbalsta mājdzemdības.
Mammas tiek aicinātas dalīties ar savu dzemdību pieredzi un pavadīt laiku kopā.
Dalīsimies pieredzē arī par to kā majdzemdības ietekmēja jūsu attiecības.
 foto
Norises vieta: Vaidelotes ielā 12, Iļģuciemā
Norises laiks: 10.00 – 13.00
11.00 Cindy Heaster vada nodarbību par tēmu “Mammas un tēta attiecības” pamatojoties uz grāmatu “Paliksim kopā” (Let’s stick together’ Harry Benson)
Ierašanās režīms ir brīvs, esiet gaidīti jebkurā laikā, kad variet atnākt.
Līdzi ņemt groziņu un labu garastāvokli.
Pieteikšanās pa e-pastu: majdzemdibas@gmail.com

Veselības mēnesis Liepājā

Liepājas pilsētas Domes Vides un veselības daļa jau vairāk nekā 10 gadus maijā organizē pasākumus ar devīzi „Par veselīgu liepājnieku!”. Šajā laikā notiek arī Latvijas Mājdzemdību vecāku apvienības rīkoti pasākumi topošajiem un jaunajiem vecākiem:

(VISI PASĀKUMI IR BEZ MAKSAS)

5. maijs

10.30–11.30 nodarbība topošajiem un jaunajiem vecākiem „Auduma autiņbiksītes. Veidi, kopšana, trūkumi un priekšrocības”, lektori: mammas, kuras saviem bērniem lieto auduma autiņus A.Pečule, L.Vasara. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zāle. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Vienreizējo autiņbiksīšu lietošana ir ērta, bet tai ir daudz trūkumu – cena, ietekme uz vidi un bērna veselību. Mūsdienās arvien populārāka kļūst auduma autiņu izmantošana. Runā, ka tas ir sarežģīti un prasa daudz laika. Vai tā ir? Mammas, kuras pašas izmanto auduma autiņus pastāstīs par dažādiem autiņu veidiem, to kopšanu, pozitīvo un negatīvo pieredzi. Vecākiem būs iespēja uz vietas apskatīt dažādus auduma autiņu veidus.

12.00–13.00 nodarbība topošajiem un jaunajiem vecākiem „Bērna vadīta ēšana. Kā piebarošanu padarīt aizraujošu lieliem un maziem”, lektore I.Sondore (Muki.lv).Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zāle. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Bērna vadīta ēšana ir metode, kas sagrauj mītu, ka vienīgais veids, kā sākt mazuļa iepazīšanos ar pieaugušo ēdienu, ir biezenīši un ēdināšana ar karotīti. Šī pieeja parāda, kādēļ bērna patstāvīga ēšana jau no paša piebarošanas sākuma ir veselīgākais un dabiskākais veids bērna sekmīgai attīstībai. Uzticoties mazulim un ļaujot viņam pašam izlemt, kad un kā sākt ceļojumu plašajā ēdienu pasaulē, pāreja no zīdīšanas uz patstāvīgu ēšanu kļūst patīkama gan vecākiem, gan mazulim.
13.30–14.30 nodarbība topošajiem vecākiem un vecākiem ar bērniem līdz 4 gadu vecumam „Extended Rear Facing jeb droša bērna pārvadāšana automašīnā”, lektore I.Sondore. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zāle.  Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Latvijā pieņemts bērnu pārvadāt ar skatu pretēji braukšanas virzienam tikai pirmajā dzīves gadā. Skandināvijas valstīs šis laiks ir ilgāks – 4 gadi. Tas tiek pamatots ar ievērojami uzlabotu bērna drošību. Avārija vai strauja bremzēšana var izraisīt nopietnas bērna sprandas traumas vai pat nāvi, ja viņš ir ievietots sēdeklītī ar skatu braukšanas virzienā, tādēļ ASV jau ir mainījusi un arī Eiropas Savienība tuvākajā laikā mainīs rekomendācijas par to, cik ilgi bērns jāpārvadā ar skatu pretēji braukšanas virzienam. Lektore pastāstīs par pētījumu rezultātiem, ERF sēdeklīšu veidiem, atspēkos biežāk dzirdētos mītus par bērnu pārvadāšanu ar skatu pretēji braukšanas virzienam.

9. maijs

 

10.00-11.30 un 13.00-14.30 „Krīzes grūtniecības centra” jauniešu programmas organizēta nodarbība jauniešiem Liepājas 1. ģimnāzijā un Liepājas Internātskolā, lektors Ulvis Kravalis. Kontaktpersona A.Aizkalne. Tālrunis: 26105258.

11. maijs

18.00–19.30 topošajiem vecākiem un interesentiem tikšanās ar grāmatas „Радость ожидания и чудо рождения” autori, dūlu Lindu Rozenbahu, (pasākums norisināsies krievu valodā). Norises vieta: „Tējas istaba” Fr.Brīvzemnieka iela 28. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai pa e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas visbiežāk lasītāji saka – manas bailes no dzemdībām ir mazinājušās. Arī Lindai, gaidot savu pirmo bērniņu, nebija svešas bailes un bažas. Bet satikšanās ar vecmāti Dinu Cepli un tas, kā viņa par dzemdībām runāja, lika aizdomāties, ka neesam tik nevarīgi savu dzemdību norisē un ir daudz lietas, kas “strādā” mūsu labā. “Es to aizrautīgi tvēru, bet arī ar zināmu skepsi – izklausās labi, bet es pārbaudīšu uz savas ādas! Un – izrādījās, ka tiešām tas viss “strādā”!” saka Linda. Un viņa nevarēja klusēt – tāpēc aizsāka savu sirdsdarbu – grāmatas rakstīšanu.

Tikšanās ar grāmatas autori varēsiet jautāt sev aktuālos jautājumus par grūtniecību un dzemdībām. Uzzināt, vai tas, ko Linda aprakstījusi grāmatā apstiprinās arī dūlas darbā. Diskutēt par to, ko mēs pašas varam darīt savu dzemdību labā.

19.30–21.00 nodarbība „Auglības atpazīšanas metodes”, lektori Baiba Stikute, Kristīne un Gunārs Lociki. Norises vieta: „Tējas istaba”, Fr.Brīvzemnieka ielā 28. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai pa e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Auglība ir vērtīga dāvana, kas ļauj ģimenē ienākt bērniņam. Dabīgā ģimenes plānošana (DĢP) var gan palīdzēt atrast bērniņa ieņemšanai vislabvēlīgāko laiku, gan plānot bērnu skaitu ģimenē un laika intervālus starp katra bērna piedzimšanu saskaņā ar Dievu un savām iespējām, pēc iespējas labāk sagatavojot mīlestības telpu katra bērniņa ienākšanai pasaulē. Šim nolūkam ir Auglības Atpazīšanas Metode (AAM), ar kuras palīdzību var ne tikai noteikt auglīgos un neauglīgos periodus sievietes ciklā, bet arī konstatēt problēmas, ja tādas ir, kas varētu traucēt bērna ieņemšanu un pilnvērtīgu attīstību. Lekcijā tiks stāstīts:

–     Kas ir vīrišķība un sievišķība.

–     Kā dzīvot harmonijā ar savu ciklu.

–     Pamatfakti par auglību un bērna ieņemšanu.

–     AAM vēsture, AAM mūsdienu skolas.

–     AAM efektivitāte.

–     Biežāk uzdotie jautājumi.

–     Ko dzīvošana atbilstoši DĢP dod laulāto attiecībām.

–     Tehniskā palīdzība AAM izmantošanā – tiešsaistes cikla grafiki un cikla datori.

12. maijs

 

11.00–12.15 topošajiem vecākiem un interesentiem tikšanās ar grāmatas „Gaidības un radības ar prieku” autori dūlu Lindu Rozenbahu. Norises vieta: Fr.Brīvzemnieka iela 28, 2.stāvs.  Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Tikšanās ar grāmatas “Gaidības un radības ar prieku” autori, dūlu Lindu Rozenbahu.

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas visbiežāk lasītāji saka – manas bailes no dzemdībām ir mazinājušās. Arī Lindai, gaidot savu pirmo bērniņu, nebija svešas bailes un bažas. Bet satikšanās ar vecmāti Dinu Cepli un tas, kā viņa par dzemdībām runāja, lika aizdomāties, ka neesam tik nevarīgi savu dzemdību norisē un ir daudz lietas, kas “strādā” mūsu labā. “Es to aizrautīgi tvēru, bet arī ar zināmu skepsi – izklausās labi, bet es pārbaudīšu uz savas ādas! Un – izrādījās, ka tiešām tas viss “strādā”!” saka Linda. Un viņa nevarēja klusēt – tāpēc aizsāka savu sirdsdarbu – grāmatas rakstīšanu.

Tikšanās ar grāmatas autori varēsiet jautāt sev aktuālos jautājumus par grūtniecību un dzemdībām. Uzzināt, vai tas, ko Linda aprakstījusi grāmatā apstiprinās arī dūlas darbā. Diskutēt par to, ko mēs pašas varam darīt savu dzemdību labā.

 

12.30–13.30 nodarbība „Dzemdības nelielā slimnīcā”, vada O.Niedola, Priekules slimnīcas vecmāte. Norises vieta: Fr.Brīvzemnieka ielā 28, 2.stāvs.  Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Agrāk Liepājas topošās mammas labprāt devās uz Priekules slimnīcu, lai laistu pasaulē savu bērniņu. Šobrīd valsts apmaksātas dzemdības Priekulē vairs nenotiek, tomēr ir pieejama maksas dzemdību palīdzība. Kāda ir maksa un kas tajā ietilpst, pastāstīs Priekules slimnīcas pārstāve.

13.45–15.45 nodarbība topošajiem vecākiem un interesentiem „Dūlas atbalsts grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā”. Lektores – sertificētas dūlas L.Rozenbaha un A.Zeidmane. Norises vieta:Fr.Brīvzemnieka ielā 28, 2.stāvs. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Jau vairākus gadus Latvijā ir iespējams saņemt dūlas palīdzību grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā. Ko dara dūla, kā viņas darbs atšķiras no mediķu darba, pastāstīs vairākas Latvijā pazīstamas dūlas.

16.00–17.30 nodarbība topošajiem vecākiem un interesentiem „Plānotas mājdzemdības Latvijā”, lektore – mājdzemdību vecmāte A.Zeidmane. Norises vieta: Fr.Brīvzemnieka ielā 28, 2.stāvs. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

2011. gadā 1% no dzemdībām Latvijā bija plānotas mājdzemdības. Kas ir plānotas mājdzemdības, kādi ir priekšnoteikumi to norisei, kā norisinās grūtnieces aprūpe, dzemdības un pēcdzemdību aprūpe, kādi ir biežākie mīti sabiedrībā, pastāstīs Ģimenes veselības centra „Stārķa ligzda” vecmāte Aiva Zeidmane.

19. maijs

 

10.00–11.15 nodarbība „Veselīgāka dzīve sev un bērniem – uzturs un sadzīve”, lektore A. Piķele. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Veselību var uzlabot dažādos veidos. Viens no tiem – pārskatīt savu pārtiku, ikdienā lietoto sadzīves ķīmiju, ķermeņa kopšanas līdzekļus. Kādi ir pirmie soļi veselīgākam un zaļākam dzīvesveidam, pastāstīs Antra Piķele.

11.30–14.30 nodarbība jaunajiem vecākiem „Bērna nēsāšana slingā”. Lektores – sertificētas bērnu nēsāšanas konsultantes A.Apsīte,  E.Žvagiņa-Jākobsone. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Bērnu nēsāšanas konsultantes parādīs kā pareizi nēsāt bērnu un pastāstīs par nēsāšanu no anatomiskā, fizioloģiskā un psiholoģiskā viedokļa, ergonomiskajām nēsāšanas palīgierīcēm (garo un īso lakatu, lakatu ar riņķiem, slingu-kabatu, mei-tai, ergonomisko ķengursomu u.c.), bērnu nēsāšanas palīgierīču atšķirībām, izvēli un pareizu lietošanu.

25. maijs

 

14.00–16.00 seminārs „Krīzes grūtniecības centru darbība”. Paredzēts interesentiem un speciālistiem, kuri ikdienā saskaras ar krīzes centra mērķauditoriju – cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība neplānotas grūtniecības, spontānā aborta vai bērna slimības gadījumos. Lektores: Rīgas Krīzes grūtniecības centra vadītāja J. Briede-Jureviča un Liepājas Krīzes grūtniecības centra vadītāja L.Sirmā. Norises vieta: Liepājas Lutera ev.lut. draudzes namā, Jelgavas ielā 58. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

26. maijs

10.00–11.15 nodarbība jaunajiem vecākiem “Bērna attīstība pirmajā gadā”. Lektore – fizioterapeite Līga Sprūde. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Bērna attīstība pirmajā gadā ir straujāka nekā jebkad vēlāk. Tas ir satraucošs laiks vecākiem, jo jāatrod atbildes uz tik daudziem jautājumiem – kas bērnam būtu jādara konkrētā vecumā, kā netraucēt bērna attīstībai. Par visiem šiem jautājumiem pastāstīs fizioterapeite Līga Sprūde.

11.30–14.30 nodarbība topošajiem un jaunajiem vecākiem „Zīdīšana: teorija un prakse”. Lektore – Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja S.Lase. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Lektore pastāstīs par zīdīšanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, sniegs klātienes konsultācijas atnākušajām māmiņām, kā arī pastāstīs interesentiem par iespēju Liepājā piedalīties brīvprātīgo zīdīšanas konsultantu mācībās, aprakstot zīdīšanas konsultanta darba ikdienu.

Par citiem  “Veselības mēneša 2012” pasākumiem lasiet programmā

Pasākumus atbalsta:

Liepājas pilsētas domes Vides un veselības daļa

kā arī:

Muki.lv (Iveta Sondore), Augliba.lv (Baiba Stikute), veikals “Alvīne” (Antra Piķele), Ģimenes veselības centrs “Stārķa ligzda” (Aiva Zeidmane), Priekules slimnīca (Olga Niedola), Latvijas Dūlu apvienība (Linda Rozenbaha), Slingu skola (Aija Apsīte un Evita Žvagiņa-Jākobsone), Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija (Sandra Lase), Krīzes grūtniecības centrs (Laima Sirmā, Judīte Briede-Jureviča, Liene Šile, Aiga Aizkalne), fizioterapeite Līga Sprūde un Anda Pečule.

Informatīvais atbalsts:

Pirmais Latvijas Ģimenes portāls “Cālis.lv”, portāls “Mammām un tētiem”

Auto sēdeklīti izvēloties

Priekšvārds

Līga:

Kad jaunākajam puikam palika pusgads, sāku lūkoties cauri autokrēsliņu pasaulei, lai izvēlētos labāko, ko lietot, kad viņam paliks gadiņš. Pirkums gana dārgs un ilgi lietojams, lai tam pievērstos nopietni. Tad izlasīju informāciju, kas man bija pilnīgs jaunums – bērni mēdz braukt pretēji braukšanas virzienam ilgāk nekā gadu. Ne tikai mēdz to darīt, bet tā arī ir daudz drošāk. Radās jautājums – kāpēc man to neviens nepateica ātrāk, kad izvēlējos krēsliņu vecākajam puikam? Tādēļ tagad vēlējos dalīties ar jums šajā informācijā un palūdzu Ivetai no “Muki.lv” pastāstīt par šādu braukšanas veidu.

Stāsts par sēdēšanu pretēji braukšanas virzienam

Iveta:

Jau vairākus gadus esam apraduši ar domu, ka mazuli pārvadāt automašīnā droši ir tikai un vienīgi vecumam atbilstošā autokrēsliņā un nemaz vairs neatceramies tos laikus, kad mazulis brauca mammas klēpī vai vienkārši rotaļājās uz automašīnas aizmugurējā sēdekļa. Tagad tas šķistu dīvaini, vai ne? Nedroši un bezatbildīgi. Tādēļ, ka iepazīstot jaunas un drošākas alternatīvas, mēs esam spējīgāki izvērtēt ierastos risinājumus un pieņemt informētākus lēmumus. Tādēļ šajā rakstā esmu apkopojusi informāciju par vēl vienu drošāku iespēju pārvadāt automašīnā savu bērnu, kas Skandināvijas valstu iedzīvotājiem šķiet pašsaprotama, bet pagaidām vēl ir neierasta Latvijā.

Extended Rear Facing – kas tas ir?

Extended Rear Facing (ERF) ir drošs bērna pārvadāšanas veids, par ko Latvijā pamazām sāk runāt vecāki, kuru pats galvenais autokrēsliņa izvēles kritērijs ir drošība. Extended Rear Facing ir ilgāka bērna pārvadāšana automašīnā ar skatu pretēji braukšanas virzienam – ar vārdu “ilgāka” saprotot ilgāk, nekā tas būtu ierasts, kas Latvijā pārsvarā nozīmē 13 kg jeb aptuveni gada vecumu. Dažādās valstīs atmuguriska braukšana paredzēta atšķirīgi ilgi – citur tas ir līdz bērniņa gada vecumam, citur 18 mēnešiem, bet ir valsts, kā Latvija, kur vispār nav nekādu vecuma ierobežojumu, kad mazuli likt ar skatu braukšanas virzienā. Satiksmes noteikumi nosaka, ka bērnam jāatrodas krēsliņā saskaņā ar svara un vecuma ierobežojumiem, kurus ieteicis ražotājs. Visbiežāk ražotāji ļauj savos krēsliņos mazuli pārvadāt ar skatu braukšanas virzienā no 9 kg svara, kuru lielāka auguma bērni var sasniegt pat tik mazi kā 6 mēnešos. Tomēr, cik tas ir droši?

Frontālas sadursmes gadījumā (kas ir aptuveni 80% no avārijām),  bērni, kas sēž ar skatu braukšanas virzienā, aptuveni 40% gadījumos gūst nopietnas traumas vai pat iet bojā. Šīs avārijas ir ne vien visbiežākās, bet arī visbīstamākās, jo tās parasti ir lielākā ātrumā un triecieni ir nozīmīgāki. Iemesls bērnu nopietnajām traumām ir gan fizika, gan bērna ķermeņa uzbūves īpatnības: visbīstamākā ir 1. krēslu grupa, t.i. no 9 kg svara. Tas tamdēļ, ka krēslā bērns ir iesprādzēts ar siksnām un kārtīgi nostiprināts, bet galva un kakls var brīvi kustēties – attiecīgi bremzējot vai frontālas sadursmes brīdī bērna ķermenis ir fiksēts krēslā, bet smagā galva lido uz priekšu ar milzīgu spēku, ko netur vājais kakliņš un tiek gūtas traumas, kā rezultātā bērns var kļūt par invalīdu vai iet bojā. Pieaugušā galvas masa ir apmēram 9% no ķermeņa svara, kamēr mazuļiem 8-9 mēnešu vecumā vairāk kā 25%. Un mugurkauliņš vēl ir mīksts un nepārkaļķojies – līdz 3 gadu vecumam tas faktiski ir skrimšļu mīkstumā un pavisam apkaļķojas tikai līdz pubertātes vecumam. Tāpēc traumas, pat nelielas sadursmes gadījumā, ir daudz nopietnākas kā pieaugušajiem. Traģiskākais ir tas, ka bērns var ciest pat tad, ja nekāda sadursme nav notikusi – šoferis paspēj nobremzēt, bet bērnam straujas bremzēšanas rezultātā var satraumēties spranda un būt nopietni smadzeņu bojājumi.

Pilnīgi otrādi tas ir krēslā, kurā mazulis novietots ar skatu atpakaļ – bremzējot un frontālas sadursmes gadījumā bērns ar inerci tiek iespiests dziļāk krēslā un ir labāk pasargāts. Statistika ir iespaidīga – 92% atmuguriski braucoši bērni negūst nopietnus savainojumus un netiek apdraudēta viņu dzīvība (braukšanas virzienā tādi bija ~ 60%). Atšķirība ir milzīga!

Piemēram, Zviedrijā, kas ir numur viens valsts pasaulē satiksmes drošības ziņā, bērniem autosēdeklītī rekomendēts atrasties atmuguriski līdz 4 gadu (!) vecumam. Un šī norma nav nekāds jaunums, bet darbojas jau 40 gadus. Līdzīgas normas ir arī citās Skandināvijas valstīs. Arī ASV burtiski tikko mainījuši savu nostāju, un bērniem atmuguriski būs jābrauc vismaz līdz 2 gadu vecumam. Tāpat kā pie mums iedzīvojušās satiksmes noteikumu prasības par autokrēsliņu nepieciešamību, tā Zviedrijā ir retums tie bērni, kas brauc ar skatu braukšanas virzienā pirms 3-4 gadu sasniegšanas. Pat četru gadu vecumā pretēji brauc 75%. Tieši tādēļ Zviedrija ir sasniegusi neticamus rezultātus bērnu drošībā autonegadījumos līdz 6 gadu vecumam. Un iebildumam, ka tas ir labāku ceļu vai braukšanas kultūras dēļ arī ir pretarguments – salīdzinot datus Vācijā (kur nav populāras ERF idejas) un Zviedrijā, redzams, ka vecuma grupā, kura atbilst 0-13 kg grupas krēsliņiem, kuros bērni abās valstīs brauc ar skatu pretēji braukšanas virzienam, dati ir ļoti līdzīgi. Taču būtiskas izmaiņas traģisko autoavāriju statistikā sākas vecuma grupā, kur bērni tiek sākti sēdināt ar skatu braukšanas virzienā. Tātad ceļiem un kultūrai te laikam nav izšķirošas nozīmes.

Vēl viens liels arguments, kas izskan diskusijās par drošības tēmu auto ir krēsliņu sertifikācija. Jā, lai krēsliņu pārdotu Latvijā vai vispār Eiropas Savienībā, tam ir jābūt sertificētam. Taču testi, kuros šī sertifikācija notiek, ir vienkāršoti un ņem vērā tikai ārēju bērna sadursmi ar automašīnu, bet neiedziļinās iekšējo orgānu satricinājumā vai spēkos, kādi iedarbojas uz mugurkaulu. Turklāt, lai saņemtu sertifikātu, jāiztur pārbaude testā ar ātrumu 30 km/h. Zviedrijā ir cita testēšanas metode autokrēsliņiem, kur šie lielumi tiek mērīti, ātrums tuvāk realitātei un ir pierādīts, ka slodze uz sprandu ir 5x lielāka, atrodoties ar seju braukšanas virzienā: ar skatu braukšanas virzienā apmēram 300-320 kg, kamēr ar skatu pretēji braukšanas virzienam tikai 50-60 kg. Jau pie 130 kg ir risks nopietni traumēt mugurkaulu. Arī iekšējie orgāni saņem būtiski mazāku satricinājumu un ir pasargātāki. Lūk, kādēļ braukšana ar skatu atpakaļ ir 5 reizes drošāka!

Vai ERF krēsliņi nopērkami arī Latvijā?

Latvijā veikalos 99% gadījumu redzami divu veidu krēsliņi, kas stiprināmi ar skatu atpakaļ – 0-13 kg (0. grupa) un 0-18 kg (0.-1. grupa). 0-13 kg stiprināmi tikai ar skatu atpakaļ un pie tiem mēs esam pieraduši – sēdinām tādos pavisam mazos bēbīšus un vadājam pavisam droši. 0-18 kg (un arī 0-25 kg) gandrīz visi ir stiprināmi ar skatu atpakaļ līdz tiem pašiem 13 kg (!) un pārsniedzot šo svara atzīmi jau stiprināmi ar skatu uz priekšu. Šajos sēdekļos bērnam būs iespēja braukt ar skatu atpakļ mazliet ilgāk nekā 0-13 kg sēdeklītī, līdz aptuveni 1.5 gadu vecumam, jo 0-18 kg čaula tomēr ir garāka un plašāka, un arī tas ir labi; tomēr šie nav īsti ERF sēdekļi. Par ERF autokrēsliem var uzskatīt tos, kas ļauj braukt ar skatu atpakaļ līdz 18 kg vai 25 kg svaram, kas atbilst attiecīgi 4-5 un 7-8 gadu vecumam. No pirmajiem tie vēl atšķiras arī ar bērna kājām paredzēto vietu un sēdēšanas slīpumu.
ERF krēslu izvēle nav liela – gan Latvijā, gan visā pasaulē. Vēl nesen Latvijā izvēle bija pavisam niecīga. Dažos autokrēsliņu veikalos varēja iegādāties “BeSafe Izi Combi” un “Recaro Polaric”. Priecē, ka, sarosoties ieinteresētiem vecākiem, informācijas kļūst vairāk un arī piedāvājums paplašinās. Veikaliņā “Muki.lv” ir izveidojies pat tāds kā ERF kompetences centriņš, kurā vecāki var saņemt padomu, apskatīt un izmēģināt arī vairākus Skandināvijas tirgum ražotos ERF krēsliņu veidus, ko ražo “Britax” un somu firma “Klippan”.  Katram no šiem krēsliņiem ir savi plusi un mīnusi, svarīgs ir gan tas, cik bieži vēlaties to ņemt laukā no mašīnas, gan tas cik tā liela, utt. Tagad jums atliek vien izlasīt, apdomāt un izlemt, kā vadāsiet savu bērniņu – kā ierasts vai drošāk.

Pēcvārds

Līga:

Domājot par šiem krēsliņiem, galvā atradās dažādi īsti un izdomāti pretargumenti:

1) Dārgi. Jā, ir dārgāk nekā daļa uz priekšu vērsto sēdeklīšu. Tomēr izdalot uz lietošanas gadiem, ieguldījums nav tik liels. Un vēl – ja jau mēs vēlamies braukt automašīnā, tad tā vai citādi bez līdzekļiem neesam un varam sakrāt. Ja bērns vēl gaidāms, var izvēlēties “Klippan” ražoto “KISS Duologic” (pazīstams arī kā “Acta Graco Duologic” – sēdeklītis derēs no dzimšanas brīža līdz 4 gadiem, tātad atkritīs atsevišķa 0. grupas sēdeklīša pirkšana.

2) Grūti ielikt. To nācās lasīt ADAC testu aprakstos un citur internetā. Nezinu cik veikli ir bijuši tie licēji, jo nekā sarežģīta nebija. Īpaši jau ar Isofix stiprinājumu, tomēr arī ar jostām nav īpaši sarežģīti.

3) Vajag lielu mašīnu. Par to uztraucāmies un braucām uz “Muki.lv” piemērīt. Secinājums – 180cm garam šoferim aiz muguras var ielikt ERF krēslu pat “VW Golf” mašīnā.

4) Bērnam nav ērti. Paskatoties uz priecīgajiem bērniem zviedru mājas lapās un priecīgajiem bērniem, kas jau Latvijā sākuši braukt – domāju tas nav taisnība. Kājas sanāk atspiest pret sēdekli, vai var sakrustot turciski. Ja tā padomā – kājām karāties gaisā bez atbalsta arī nav diez ko ērti (kā tas bija puikam braucot uz priekšu vērstā sēdeklītī).

5) Sēdeklis nosmērējas. Jā, ja neuzliek pārklāju. Var pirkt par 8-20 Ls gatavus, var uzmeistarot pats no auduma gabala un auklas ar ko piestiprināt krēslam.

6) Grūti bērnu iecelt. Tas varētu būt taisnība, jo jāceļ augstāk nekā iepriekš. Tomēr, ja bērns aktīvi nepretojas, bet palīdz – tas nav grūti.

Tā nu izsvēruši visus plusus un mīnusus, kļuvām par ERF sēdekļa īpašniekiem. Patiesībā pat par divu, jo arī vecākais puika turpmāk brauks ar skatu atpakaļ, kamēr nesasniegs 4 gadus vai 18 kg. Nav jau tā, ka tieši šāda izvēle jāizdara visiem. Tomēr labāk ir zināt par šādu iespēju, izpētīt un izlemt, nekā lemt nezinot, ka šāda iespēja vispār pastāv.

Ja esat kā es un jums gribas palasīt vēl:

Pētījums par zviedru pieredzi.

Pētījums, ko veicis ANEC – Eiropas patērētāja balss standartizācijā.

Daudz labas informācijas – http://www.carseat.se (arī bilžu galerija)

Brauciet droši 🙂

Laimīgu jauno gadu! un interesantais internetā 2

Novēlam visiem mūsu lasītājiem daudz laimes, veselības un mīlestības jaunajā gadā! Turpināsim jūs priecēt ar rakstiem un informācijas apkopojumiem.

Kā sarunājušas, divas dzīvesgudras sievietes ir gandrīz vienlaicīgi uzrakstījušas par sievietes vajadzībām dzemdību laikā. Linda Vītuma rakstā  “Par koku ar zariem. Par koku ar saknēm” atgādina: “Vīrieti, ja Tu konkrētajā brīdī, telpā, gaisotnē un kompānijā nespētu nodot spermas analīzes vai mīlēties ar savu sievieti, negaidi, ka sieviete te spēs laist pasaulē Tavu bērnu”. Arī Dina Ceple vēršas pie tēviem un citiem dzemdību atbalstītājiem rakstā “Sievietes emocionālās vajadzības dzemdībās”, papildinot Lindas iesākto tēmu: “Drošā vieta dzemdēšanai mums katrai ir sava. Citai drošību dod iepējama sterlitāte un pieejamais aprīkojums. Citai – sava māja – ierasta un pazīstama. Taču tam dzīvniekam, kas mīt mūsos, drošību dod paslēpšanās no svešām acīm intīmos brīžos. Lai kur arī notiktu dzemdības, iespējami netraucēta vide atvēršanās laikā ir galvenais priekšnoteikums, lai sieviete vispār varētu atraisīt sevī dzemdēšanas spēju. Un dzemdību speciālista klātbūtnei jābūt vērīgai, bet netraucējošai.”

Vēl gribējās padalīties ar ierakstu “Muki” blogā “Par to, ko grūti pateikt”. Piedošanu lūgt nudien nav viegli. Vēl grūtāk ir to lūgt no sirds, nevis tad, kad pienākas. Kā mēs to mācām saviem bērniem? Ivetas padoms: “nespiediet bērnu lūgt piedošanu un solīt to, ko viņš nespēj pildīt. Jo viņš būs spiests šo solījumu pārkāpt un jūs viņam tikai iemācīsiet lauzt doto vārdu. ”

Gadījumā, ja arī jūsu mājās daļa labi domāto un nebūt ne lēto dāvanu jau pussalauztas iegūlušas mantu kastes stūrī, iespējams jums patiks šī tēva atziņas (angļu valodā) rakstā “Piecas visu laiku labākās mantas”. Tas gan nepalīdz brīdī, kad pie veikala plaukta izmisis bērns brēc pēc baisi dārga plastmasas gabala).

Vēlreiz laimīgu jauno gadu vēlot,

Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienība

Interesantais internetā

Vēlējāmies padalīties ar šādu pagājušās nedēļas laikā interneta plašumos atrasto informāciju:

Emocionāla dzemdību trauma jeb kurš dzemdēja manā vietā. Dinas Ceples raksts par to kāpēc reizēm dzemdībās viss notiek ne tā kā plānots. Par to, ka neizbēgami gribas kādu vainot un jābūt lielai drosmei, lai spētu uzreiz uzņemties savu atbildības daļu par notikušo.  Par to, ka pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, veiksmīgu dzemdību atslēga ir tieši sievietes rokās. Raksts, kurš var likties skarbs, bet kuru ir ļoti vēlams izlasīt. Īpaši tiem, kuriem dzemdību pieredze vēl tikai priekšā.

Pirtīžas. “Stārķa ligzdas” mājas lapā parādījies brīnišķīgs Dinas Ceples un Aivas Zeidmanes pirtīžu apraksts. Liek sailgoties pēc siltuma – gan pirts siltuma, gan vecmātes roku un sirds siltuma. Apraksts par pirtīžām parastā vannas istabā arī top un drīzumā būs mūsu mājas lapā.

Blood simple. Kā nelielas izmaiņas bērnu ķeršanas praksē varētu izskaust zīdaiņu anēmiju. Raksts (angļu valodā) žurnālā “The Economist” par Zviedijā veiktu pētījumu, kurā pierādīts, ka ļaujot nabas saitei pulsēt vismaz 3 minūtes, ir iespējams ievērojami samazināt zīdaiņu anēmijas gadījumu skaitu. Ne par velti mājdzemdību vecmātes bez vajadzības nabas saiti neaiztiek. Viņas zina, ka ne jau aiz gara laika daba paredzējusi tai nodot bērnam asinis vēl pēc piedzimšanas. Prieks, ka zviedru ginekologs to ir pierādījis zinātniski.

Perinatal and maternal outcomes by planned place of birth for healthy women with low risk pregnancies: the Birthplace in England national prospective cohort study.

Apvienotajā Karalistē veikts apjomīgs pētījums par dzemdību perinatālajiem (bērna) un mātes iznākumiem, vērtējot veselas sievietes ar zema riska grūtniecību pēc plānotās dzemdību vietas. Mediji, izlasot vienu un to pašu pētījumu, nonākuši pie pilnīgi pretējiem secinājumiem, atkarībā no savas iekšējās pārliecības. Labākie piemēri šādi Pētījums Anglijā: Zema riska dzemdībām nav nepieciešama slimnīca un Pētījumā atklāts, ka mājdzemdības nav drošas. Atkārtošu vēlreiz – pētījums un atskaite par to ir viena un tā pati, tikai žurnālisti dažādi. Objektīvākais raksts, ko redzēju ir šāds Study finds home birth is safe.

Īsumā – skatoties visas mammas un visas dzemdību vietas, bērnus ir vienlīdz droši dzemdēt gan mājās, gan slimnīcā, gan vecmāšu valdītos dzemdību centros (gan tādos, kas vienā ēku kompleksā ar slimnīcu, gan tādos, kas atsevišķi). Mammām, kas ir jau iepriekš dzemdējušas, rezultāti bērniem ir nedaudz labāki mājās un dzemdību centros nekā slimnīcā (tas netiek uzsvērts, jo statistiski atšķirība nav tik liela). Mammām, kas dzemdē pirmo reizi, mājās ir sliktāki rezultāti, nekā slimnīcās un dzemdību centros. Tāpēc daļa virsrakstu min trīskāršo riska palielināšanos. Vēl jāatzīmē, ka tika mērīta ne tikai mirstība bērnam, bet plaša spektra traumatisms, t.sk. krampji, encefalopātija, kaulu lūzumi, sepse utt. Mājdzemdībās pirmdzemdētājām šo gadījumu skaits bija 9,3 no 1000. Slimnīcās 5.3. Ja skatās tikai bērnu mirstību (no dzemdību sākšanās brīža pēc 37 grūtn. ned. līdz 1 nedēļai), tad mājās 1,3 no 1000 (jeb 6 bērniņi no 4568 dzemdībām), slimnīcā 0,5 no 1000 (jeb 5 no 10626).

Interesanti likās tas, ka vislabākie rezultāti gan pirmdzemdētājām, gan vairāku bērnu mammām bija nevis slimnīcās, bet vecmāšu vadītos dzemdību centros, kas atrodas pie slimnīcas – t.i. vai nu tajā pašā ēkā vai ēku kompleksā. Tur pirmdzemdētājām bērnu mirstība bija 0,3 no 1000 (3 gadījumi no 8349), bet jau dzemdējušām sievietēm – 0,1 no 1000 (1 gadījums no 8322).

Tāpat kā citur veiktajos salīdzinošajos mājdzemdību pētījumos, mājās un vecmāšu vadītos centros “normālas” dzemdības piedzīvoja vairāk sieviešu (mājās 88%, slimnīcā – 58%). Slimnīcās bija ievērojami vairāk ķeizari (11,1% pret 2,8% mājās), epidurālās anestēzijas, stimulēšanas, epiziotomijas, 3 un4 pakāpes plīsumi.

Pētījumā tika minēts arī tas, cik  % sieviešu no mājdzemdībām tiek pārvestas uz slimnīcu – pirmdzemdētājas 45% gadījumu, atkārtoti dzemdējošās ~ 11%.

Dangers of “Crying It Out”. Damaging children and their relationships for the longterm. Psiholoģijas profesores raksts angļu valodā par to, kāpēc bērnus jāmierina, kad tie raud un kāds kaitējums tiek nodarīts viņu fiziskajai, psiholoģiskajai un emocionālajai attīstībai, ja pieturamies iepriekšējās paaudzes bērnu audzināšanas metodei – “lai paraud, ar laiku pārstās raudāt”. Tēma par drošo piesaisti, ko latviski nodarbībā par bērnu emocionālo audzināšanu brīnišķīgi izstāsta Diāna Zande.

Zīdīšana Mongolijā. (angļu val.) Kanādiešu mammas pieredze kādu laiku dzīvojot Mongolijā, kur valda uzskats, ka vislabākie cīkstoņi tiek zīdīti vismaz 6 gadus. Kur mammas piens tiek uzskatīts par labāko ēdienu, ko mamma var dot bērnam, un netiek uzstādīti konkrēti termiņi, kad bērnam jāsāk “atmest”  mammas piens. Vislabākais teikums no raksta: “Es sapratu, ka ir miljoniem veidu kā rīkoties [audzinot bērnu] un es varu izvēlēties jebkuru no tiem”.

P.S. Ja atrodat kādu rakstu, kuru izlasot liekas – to vajadzētu izlasīt arī citiem – pielieciet komentāros, vai atsūtiet mums saiti e-pastā: majdzemdibas@gmail.com