1. Es dzīvoju dzīvoklī, bet mājdzemdībām droši vien ir vajadzīga māja?

Liela daļa no mājdzemdībām notiek dzīvokļos. Parasti dzemdības nav tik skaļas, lai traucētu kaimiņus, bet pašai dzemdētājai visbiežāk pietiek ar nelielu stūrīti – savu „ligzdiņu”, kurā ērti iekārtoties, lai dzemdētu.

2. Es vēlos dzemdēt ūdenī, bet man ir tikai parastā vanna. Ko darīt?

Daļa vecmāšu vislabprātāk dzemdības ūdenī pieņem tieši parastajās vannās. Citām patīk, ka ir piepūšamais baseiniņš. Šīs vecmātes arī zina, kur tādu var nopirkt vai noīrēt. Tā kā vaicājiet savai izvēlētajai vecmātei.

3. Vai mājdzemdības ir pilnīgi drošas?

Nē. Pilnīgi drošas nav nevienas dzemdības. Ir apstākļi, kas mājdzemdības padara drošākas – vecmātes visu uzmanību velta tikai vienai dzemdētājai un var laicīgi pamanīt problēmas, sieviete sev pazīstamā un ierastā vidē jūtas droši, tādēļ netiek traucēta dzemdību hormonu izstrāde, uzlabojot dzemdību darbību (rezultātā mazāks traumatisms mātei un bērnam), atsevišķas komplikācijas tiek risinātas maigākā veidā nekā stacionārā (pozu maiņa, Rebozo metode, u.c), tiek ļauts izpulsēt nabas saitei (atvieglojot bērnam pāreju uz pastāvīgu elpošanu un samazinot vēlākas anēmijas risku), ir ievērojami samazināta iespēja iegūt infekciju. Tomēr ir dažas retas komplikācijas, kuras prasa ātru operatīvu iejaukšanos un šajos gadījumos mājdzemdībās iznākums var būt sliktāks nekā stacionārā. Par laimi, tās ir tiešām retas komplikācijas.

4. Kāpēc dzemdēt mājās? Tas ir bezatbildīgi. Arī slimnīcās tagad var iedegt sveces un uzlikt mūziku.

Lēmums dzemdēt mājās ir ļoti individuāls un arī iemesli ir dažādi. Daļai vecāku galvenais iemesls ir pašu vai tuvinieku negatīvā pieredze slimnīcās. Citiem to nosaka dzīves uztvere un pārliecība, ka liktenis ir augstāku spēku, nevis mediķu rokās. Daudzi šo izvēli pieņem pēc rūpīgas iepazīšanās ar pieejamo statistiku un pētījumiem un dara to, lai nodrošinātu mātei un bērnam labāko iespējamo aprūpi – gan aprūpētāja uzmanības un cieņpilnas attieksmes ziņā, gan iespējā dzemdēt veidā, kas zinātniski atzīts par vislabāko (piemēram, dzemdību poza uz muguras ir atzīta par kaitīgu mātei un bērnam, tomēr stacionāros tādā vēl joprojām dzemdē lielākā daļa sieviešu; nabas saitei izpulsējot bērns saņem cilmes šūnas, bet pāragra nabas saites pārgriešana šo iespēju laupa). Katrā ziņā šāds lēmums netiek pieņemts vieglprātīgi un visbiežāk tas nav ne „modes kliedziena” dēļ, ne dēļ iespējas iedegt sveces un klausīties mūziku.

5. Kādi iespējamie ieguvumi vai riski varētu būt sievietei un bērnam, izvēloties dzemdību vietu – stacionārā vai mājās? (Atbildes balstoties uz D.Ceples pētījumu)

• Izvēloties mājdzemdības sievietei ir lielāka iespēja piemeklēt sev atbilstošāko dzemdību pozu un piedzīvot dabīgas dzemdības bez iejaukšanās, t.sk. ūdensdzemdības.
• Mājdzemdībās sieviete saņems labāku pēcdzemdību atblastu zīdīšanai un mazuļa aprūpei.
• Mājdzemdībās jārēķinās ar ~ 3% – 7% iespēju, ka nāksies pārvietoties uz stacionāru, dzemdību sarežģījumu vai jaundzimušā stāvokļa dēļ. Pārvietošanās var būt saistīta ar iespējamu mātes vai mazuļa veselības stāvokļa pasliktināšanos.
• Mājdzemdības nesaistās ar sliktākiem iznākumiem mātei vai bērnam, t.sk. pēcdzemdību sarežģījumiem un nepieciešamību jaundzimušo pārvietot uz stacionāru.
• Izvēloties stacionāra dzemcības, sievietei ir 4x lielāka iespēja piedzīvot ķeizargriezienu, kā arī 2-16x lielāka iespēja saņemt kādu medicīnisku iejaukšanos dzemdību norisē.
• Stacionāra dzemcības pārliecinoši saistās ar iepēju piedzīvot starpenes griezumu dzemdībās, kā arī dzemdību pozīciju – guļus.
• Pēc stacionāra dzemcībām ir 2x lielāka iespēja piedzīvot pēcdzemdību sarežģījumus mātei un 4x lielāka iespēja, ka mazulis tiks pārvietots uz intensīvās terapijas nodaļu.
• Sievietēm ar veselības riska faktoriem ieteicamāk izvēlēties stacionāra dzemcības, jo visus dzemdību sarežģījumus var risināt uz vietas.