Par mājdzemdībām

Apvienība vārdu “mājdzemdības” lieto ar nozīmi – plānotas ārpusstacionāra dzemdības. Latvijā plānotas ārpusstacionāra dzemdības ir iespējamas slēdzot līgumu ar ģimenes veselības centru “Stārķa ligzda”, vai radību māju “Harmonija”. Nākotnē plānots, ka šāda iespēja būs arī „Ģimenes Šūpulī.”

Plānotu ārpusstacionāra dzemdību norises kārtību Latvijā regulē Ministru Kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 611 „Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”.

Drošība: Plānotās ārpusstacionāra dzemdībās Latvijā mātes mirstības gadījumi nav bijuši. Perinatālā mirstība par periodu no 2004. līdz 2010. gadam – 5,4 no 1000 (3 no 552). Valstī vidēji ~9,8 no 1000 (visu risku grupu dzemdības).

Pētījumā secināts, ka plānotas ārpusstacionāra dzemdības Latvijā ir līdzvērtīgi drošas dzemdībām stacionārā. Mājdzemdībās retāk novērojama medicīniska iejaukšanās dzemdību norisē, retāk nepieciešams instrumentāli vai operatīvi pabeigt dzemdības, novēro mazāk pēcdzemdību sarežģījumus mātei un bērnam.

Citi iznākumi: Aivas Zeidmanes zema komplikāciju riska dzemdību iznākumu pētījums plānotās ārpusstacionāra dzemdībās un vienā no Latvijas stacionāriem pieejams “Stārķa ligzdas” mājas lapā.

Dzemdibu skaits 2012

“Runājot ar slimnīcās dzemdējušām sievietēm vai, vēl pārsteidzošāk, sievietēm, kas vēl nekad nav dzemdējušas, mani aizvien šokē tas, ka atkal un atkal es dzirdu, cik briesmīgi tas bija vai cik šausmīgi tas būs, jo mana pieredze ir pavisam citāda – manu abu bērnu dzemdības es atceros kā vissvarīgākos un brīnišķīgākos savas dzīves notikumus. Tad esmu tā arī teikusi topošajām māmiņām: “Lai arī ko jūs esat dzirdējušas, lai arī kāda ir jūsu pieredze, es varu jums pateikt, ka dzemdībām nav jābūt šausmīgām, no tām nav jābaidās un tās var izbaudīt.” Un nav jau būtiski, vai sieviete to piedzīvo mājās vai slimnīcā. Galvenais, lai viņai ļauj uzticēties savai iekšējais sajūtai un pilnībā ieklausīties savā bērnā. Manuprāt, tas iespējams tikai pilnīgi dabīgās dzemdībās, kurās tevi no sākuma līdz galam atbalsta pieredzējusi vecmāte vai ārsts, nekādu maiņu darbu un stimulēšanu. Latvijā ar retiem izņēmumiem šobrīd tādas iespējamas gandrīz tikai un vienīgi ārpus valsts stacionāriem. Un tieši mājās dzimušo bērnu mammas ir tās, ko esmu visiežāk dzirdējusi sakām: “Gribu dzemdēt vēl.””

Karīna Vasiļevska-Dāsa, sociālantropoloģe, divu mājās dzimušu bērnu mamma

Galvenie nosacījumi mājdzemdībām – pārliecība par savu spēju dzemdēt, labs veselības stāvoklis, dzemdību vieta atrodas ne tālāk kā 30 minūšu braucienā no tuvākās dzemdību nodaļas slimnīcā.

Mājdzemdības prasa no sievietes un visas ģimenes papildu sagatavošanos, jo lielāku atbildību par savu un bērna veselību uzņemas paši vecāki. Tādēļ topošajai māmiņai būtiski stāties uzskaitē vai sākt vizītes pie vecmātes jau grūtniecības sākuma posmā, lai iepazītos un būtu droša, ka atrasta vispiemērotākā no vecmātēm un ka mājdzemdību izvēle ir pareizā. Ļoti svarīgi ir vecmātei sniegt pilnīgu informāciju par savu veselības stāvokli un pārrunāt arī dažādās bailes un uztraukumus.  Gaidību laikā ir daudz jāstrādā ar sevi, īpaši, ja ir slikta iepriekšējā pieredze vai arī dzirdētie “šausmu stāsti” neļauj gatavoties dzemdībam kā notikumam, kas nav medicīniska krīze, bet gan dzīves sastāvdaļa ar saviem grūtumiem un ieguvumiem. Gatavoties dzemdībām var palīdzēt mākslas terapija, vingrošana, elpošanas vingrinājumi un meditācija, kā arī dalīšanās savās raizēs gan ar vecmāti, gan ar citiem speciālistiem, kas raduši sagatavot sievietes dzemdībām.

Iemesli, kādēļ ģimenes izvēlas mājdzemdības:

  • pārliecība, ka dzemdības ir dabīgs process, nevis slimība
  • slikta pieredze slimnīcā
  • nevēlēšanās pieredzēt nevajadzīgas iejaukšanās dzemdību procesā
  • nevēlēšanās pakļaut sevi un bērnu medicīniskiem riskiem (piem. infekcijām)
  • drošības sajūta
  • bailes no slimnīcas vai “baltā halāta sindroms”
  • vēlme pēc lielākas konktroles pār notiekošo
  • pozitīva mājdzemdību pieredze
  • vēlme dzemdēt pie vecmātes, ar kuru izveidojusies ilgstoša sadarbība
  • vēlme saņemt kvalitatīvu aprūpi arī pēcdzemdību periodā. (dati no D. Ceples pētījuma, pētījuma ASV un intervijām)

Tipiska mājdzemdētāja

  • ir vidēji 29 gadus veca
  • dzemdē pirmo vai otro bērnu
  • dzīvo Rīgā
  • strādā algotu darbu
  • ir ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību
  • pati vai kopā ar vīru nopelna virs sabiedrības vidējā ienākumu līmeņa
  • ir pietiekoši informēta un izglītota par dzemdībām kopumā un dzemdībām ārpus stacionāra
  • ir labi sagatavota dzemdībām
  • ir ar dabisku pasaules skatījumu, vēlmi kontrolēt savu dzemdību norisi un piedzīvot dzemdības bez iejaukšanās
  • ilgstoši baro bērnu ar krūti
  • ar notikušajām ārpusstacionāra dzemdībām ir ļoti apmierināta un vēlētos šo pieredzi atkārtot (no D. Ceples pētījuma)

Ja jums ir jautājumi par mājdzemdībām, rakstiet mums uz majdzemdibas@gmail.com. Atbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem esam apkopojuši šeit.

%d bloggers like this: