Nīderlande. Mājdzemdības.

HomebirthnetherlndsNīderlandē ir izveidota oficiāla un veiksmīga mājdzemdību sistēma. Mājdzemdību īpatsvars ievērojami atšķiras dažādos reģionos un pilsētās, taču pētījumi rāda, ka šajā valstī pirmreizējās dzemdības mājās ir tikpat drošas kā slimnīcā. Turklāt atkārtotu dzemdību pieredze mājās uzrāda vēl labākus rādītājus kā slimnīcā. Pasaules veselības organizācijas pētījuma rezultātā nebija pierādījumu, ka šī aprūpes sistēma varētu tikt uzlabota palielinot dzemdību skaitu slimnīcās. Tātad, kāds ir šīs gandrīz ideālās sistēmas noslēpums? Kā apvienot labāko no abām pasaulēm – mājdzemdību un slimnīcu – nodrošinot maksimāli komfortablas, drošas un veiksmīgas dzemdības?

Vēsture

homebirthnetherlands2

70. gadu sākumā Nīderlandē mājdzemdību rādītājs bija ap 70%. Šajā desmitgadē tas strauji kritās un 70. gadu beigās jau sasniedza tikai 35% no visām dzemdībām. Tas notika divu iemeslu dēļ:

  1. Vecmāšu profesionālā statusa pasliktināšanās sabiedrības acīs. Tajos laikos vecmātes samaksa bija ļoti zema, kas piespieda jau tā smago darbu darošās vecmātes uzņemties papildus slodzi, lai varētu izdzīvot. Likumsakarīgi, vecmātes sāka uzlūkot kā pārstādājušās, slikti atalgotas un izdegušas darbinieces.
  2. Prakses vajadzības medicīnas un aprūpes studentiem. Tika izdots likums, kas noteica topošajiem ārstiem, medmāsām un citām aprūpes personām apmācību ietvaros praktizēties vismaz 15 dzemdībās. Tas radīja problēmu, jo ātri vien slimnīcās sāka pietrūkt dzemdētāju, ar kurām praktizēties.

Lai situāciju atrisinātu, vecmātēm tika nodrošināta pieeja slimnīcām, kur tās veda dzemdētājas. Tādējādi vecmāšu statuss uzlabojās, tās varēja pieņemt vairāk klientu un līdz ar to arī labāk nopelnīt. Šī tendence turpinājās līdz pat 70. gadu beigām, kad likumsakarīgi mājdzemdību skaits jau bija samazinājies uz pusi. Tas satrauca jaunās vecmātes un bija atlikuši tikai divi rīcības varianti – turpināt starptautisku praksi, padarot dzemdības par medicīnisku procesu, vai arī paturēt veco holandiešu dzemdniecības sistēmu. Vecmātes saprata, ka ir būtiski apstādināt mājdzemdību skaita kritumu. Lai to izdarītu, jo īpaši svarīgs ir grūtniecības skrīnigs, kura laikā atlasa potenciālās mājdzemdētājas un vecmātes var turpināt strādāt ar šīm sievietēm, pasargājot tās no nevajadzīgas medicīniskas iejaukšanās. Tas nozīmē, ka dzemdību statistika Holandē vienmēr būs pozitīva, ne tikai pašu mājdzemdību dēļ, bet arī pateicoties skrīningam, kas jau laikus identificē riska grūtnieces. Pārējās dzemdē mājās ar vecmātēm, nodrošinot zemus rādītājus tādām manipulācijām kā ķeizargrieziens, dzemdību ierosināšana, epidurālā anestēzija, u.c. Šī ir tā saucamās ‘holandiešu sistēmas’ priekšrocība.

80. gadu dekāde bija strīdu, cīņas un diskusiju pilns laiks. Vecmātes bija kareivīgi noskaņotas; tām vajadzēja aizstāvēt mājdzemdības, izdodot grāmatas, video un meklējot citas publicitātes iespējas. Nebija viegli lauzt slikto priekštatu par vecmāti, tam nepieciešams valdības atbalsts un izmaiņas politiskā līmenī, paaugstinot samaksu, lai vecmātēm nebūtu tik liela pārslodze un līdz ar to uzlabotos darba kvalitāte (vecmātes pakalpojumus Nīderlandē apmaksā valsts vai veselības apdrošināšanas kompānijas).

Bija nepieciešami arī pētījumi, kas atbalstītu mājdzemdīb praksi, taču vecmātēm tam trūka laika un prasmju. Dzemdību speciālisti atbalstīja dzemdības slimnīcā un veica pētījumus, lai pierādītu, ka mājdzemdības ir bīstamas. Daudzi no šiem pētījumiem izrādījās zemas kvalitātes, taču viens bija skaidrs – esošā skrīninga sistēma Holandē bija izcila un darbojās nevainojami. Turklāt dzemdības slimnīcā uzrādīja stipri augstāku augļa mirstību kā būtu sagaidāms.

Tika izveidota valsts datu bāze, kur datus par grūtniecēm varēja aplūkot gan vecmātes, gan arī dzemdību speciālisti un citi ārsti. Holandiešu valdiba vienmēr ir atbalstījusi vecmātes. Likumā noteikts, ja pilsētā ir pieejama vecmāte, bet dzemdību atbalstu piedāva arī ģimenes ārsts, vecmātei tiks dota priekšroka un tās pakalpojumi klientam nodrošināti bezmaksas, turpretī par ģimenes ārsta asistēšanu dzemdībās klientam jāmaksā pašam. Tādējādi arī cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem ir nodrošināta laba dzemdību aprūpe. Turklāt Holandē vecmātes ir ieguvušas augstas kvalitātes izglītību un ir līdzvērtīgi medicīnas darbinieki kā ģimenes ārsti, zobārsti vai dzemdību speciālisti.

Dzemdību sistēma

Fakti  
Iedzīvotāju skaits 16,8 milj.
Strādājošas vecmātes 2612
Dzemdību skaits gadā 180 000
Mājdzemdību īpatsvars 29,4%
Dzemdību ierosināšana 15,5%
Ķeizargrieziena operāciju skaits 15,4%
Epidurālā anestēzija 11,3%
Dekrēta atvaļinājums 16 nedēļas
Vecmātes atalgojums/1 grūtnieces aprūpe un dzemdības 1189,09 EUR

Runājot ar sievietēm, vecmātes nemēģina pārliecināt, ka mājdzemdības ir drošas, bet drīzāk norāda, ka visdrošākā vieta dzemdībām ir tā, kur vismazāk iejauksies dzemdību procesā, jo katra iejaukšanās līdzi nes risku mazulim un mātei. Tādēļ, ņemot vērā drošību un apstākļus kā arī sievietes vēlmes un sajūtas, par dzemdību vietu tiek izlemts pašu dzemdību laikā.

Parasti vecmātes dzemdībās ierodas nekavējoties pēc sievietes zvana, novērtē situāciju, pārbauda mazuli, sniedz padomus par komfortu u.c. un dodas prom, atgriežoties tikai tad, kad atvērums ir ap 8 cm. Tā kā vecmāte strādā ar labi zināmu grūtnieci, kuras veselības stāvoklis ir labs un kuru tā iepazinusi grūtniecības aprūpes laikā, nav nepieciešamības konstanti pārbaudīt sievieti un klausīties mazuļa sirds toņus. Galvenais vecmātes uzdevums ir nodrošināt, lai sieviete netiktu nevajadzīgi traucēta un dzemdības varētu norisināties pēc iespējas mierīgi. Protams, tiek ņemtas vērā individuālās vajadzības un dažām sievietēm ir nepieciešama vecmātes klātbūtne visu dzemdību laiku. Pēc dzemdībām vecmāte apmeklē ģimeni vēl 5 vai 6 reizes katru otro dienu, konsultē par krūts barošanu un citiem svarīgiem jautājumiem. Viņai palīdz asistants, māsiņa, kas asistē dzemdībās, kā arī apmeklē ģimeni pirmajās nedēļās pēc dzemdībām, apskatot mazuli, palīdzot ar mājas darbiem. Šādām māsiņām jāiziet 18 mēnešu apmācība un valsts nodrošina tām atalgojumu.

Vēl viens svarīgs aspekts ir dzemdību sāpes. Vecmātes zin, ka sievietes var paciest šīs sāpes un viņām tās ir vajadzīgas. Ja sāpes ir stiprākas kā parasti, ir iespējams saņemt atsāpināšanas injekciju (Pethidine), taču tad jādodas uz slimnīcu, jo vecmātes pašas nedrīkst to ievadīt. Šis aspekts bieži vien attur sievietes no atsāpināšanas. Turklāt sievietei tiek izskaidrots, ka pretsāpju medikaments kaitēs mazulim. Vecmāšu un dzemdību speciālistu attieksme pret sāpēm un atsāpināšanu ir būtiska iezīme Nīderlandē. To apliecina arī kāds pieredzes stāsts par Amerikāņu māti, kas vēlējusies dzemdēt ‘holandiešu stilā’.

Sieviete no ASV bija precējusies ar holandieti un izlēma dzemdēt viesnīcā Amsterdamā ar vecmāti Astrīdu Limburgu (Astrid Limburg). Kad dzemdības sākās, sieviete piezvanīja vecmātei. Sievietes kliedzieni dzemdībās iesaistīja teju visu viesnīcu, taču, kad atbrauca vecmāte, viņai bija tikai 1 cm atvērums. Viņa teica: “Piedod, esmu kļūdījusies par šo holandiešu lietu – es gribu epidurālo.” Astrīda aicināja sievieti ieiet dušā un piedāvāja vēl vairākas iespējas kā iekārtoties ērtāk, pamainīt pozas u.c. Pēc laika, Astrīda teica: “Tagad es došos prom.” Sieviete bija pārbijusies un iebilda, ka vecmāte nevar viņu tagad pamest, tas esot krimināli. Astrīda norādīja: “Tagad tu dzemdē holandiešu stilā un es vienmēr dodos prom ap šo laiku. Ar tevi viss ir kārtībā, tev labi sanāk. Šādi miljoniem holandiešu sieviešu dzemdē un arī tu to vari.” Vecmāte ieteica arī tēvam iziet pastaigāties parkā. Četras stundas vēlāk dzemdētājas partneris zvanīja un, kad Astrīda atbrauca, sievietei jau bija pilns atvērums. Pēc pus stundas piedzima skaists puisītis. Nākamajā rītā pēcdzemdību aprūpes laikā sieviete aprakstīja savas dzemdības kā ļoti īpašu pieredzi. Kad Astrīda un partneris aizgājuši, viņa stāvēja dušā un nodomājusi – ja jau vecmāte ir aizgājusi, viņai droši vien viss ir kārtībā. Tas deva viņai milzīgu pārliecību un viņa aizmirsa vecmāti, koncentrējoties uz pašām dzemdībām un bija pavisam pārsteigta, kad parādījās vēlme spiest.

Šis stāsts pilnībā parāda holandiešu pamata filosofiju attiecībā uz sāpēm un vecmātes lomu dzemdībās. Ir svarīgi nodot šo spēcīgo ziņu sievietēm un protams valsts sistēma atbalsta šādu vecmātes pieeju.

 

Avoti:

  1. World Health Organisation, 1996, Care in normal birth: a practical guide, Maternal and Newborn Health/Safe Motherhood Unit, http://www.who.int/maternal_child_adolescent/documents/who_frh_msm_9624/en/
  2. Sutcliffe A., The Place of Birth: The Dutch Midwifery System, 2016, Birth International, Midwifery, https://birthinternational.com/article/midwifery/the-place-of-birth-the-dutch-midwifery-system/
  3. Midwifery in the Netherlands, 2012, KNOV, http://www.knov.nl/fms/file/knov.nl/knov_downloads/527/file/Midwifery%20in%20the%20Netherlands%20%28for%20countries%20with%20limited%20internet%20access%29.pdf?download_category=overig
Advertisements

Pēc dzemdībām

Pēc dzemdībām jaunajai māmiņai atbalsts ir vajadzīgs tikpat ļoti kā dzemdībās un pirms dzemdībām, jo papildus jāuzņemās rūpes ne tikai par sevi, bet arī par bērniņu. Mainās māmiņas hormonu līmenis, mainās ikdiena, kas arī dod papildus emocionālo un fizisko stresu ķermenim un prātam. Īpaši, ja tas ir pirmais bērniņš, māmiņa var justies apjukusi, sagurusi un nedroša par to, kā tikt galā ar visu jauno dzīvi kā mammai. Iesakam jau pirms dzemdībām domāt par to kāda būs dzīve ar bērniņu, kurš un kā varēs palīdzēt.

Mājdzemdību mammas iesaka šādus atbalsta pasākumus

baby

Veselības mēnesis Liepājā

Šogad Veselības mēnesī piedalāmies sadarbojoties ar ģimeņu centru “Liepa”. 8. maijā viesojāmies TN “Kurzeme”, kur interesentiem bija iespēja uzzināt par to, kā notiek mājdzemdības Liepājā (sk. foto galerijā).

Citi biedrības rīkotie pasākumi maijā:

11. maijā 13:00-17:00 seminārs “Uzturs labākai dzīvei”. Vecmāte Anna Suhānova stāstīs par uztura ietekmi uz veselību, īpaši uzsverot ietekmi uz reproduktīvo veselību un pāra auglību. Norises vieta: ģimeņu centrs “Liepa”, Siena ielā 10.

18. maijā 11:00-12:30 nodarbība “Bērna drošība un pirmās palīdzības sniegšana”. Norises vieta: ģimeņu centrs “Liepa”, Siena ielā 10.

Pieteikšanās uz pasākumiem pa tālruni 20078475, e-pastu: majdzemdibas@gmail.com vai centrsliepa@gmail.com

Ģimeņu centra “Liepa” rīkotie pasākumi:

Otrdiena, 14. maijs

Mammu skola 14:30 – 16:00

Dzemdību norise un partnera palīdzība dzemdībās 18:00 – 21:00

Otrdiena, 21. maijs

Bērna un mātes vajadzības pirmajā gadā 15:00 – 17:00

Zīdīšanas konsultantu darbība 18:00 – 20:00

Otrdiena, 28. maijs

Mammu skola 14:30 – 16:00

Grūtnieču nodarbība 16:30 – 17:45

Pieteikšanās uz pasākumiem pa tālruni 20078475, e-pastu: majdzemdibas@gmail.com vai centrsliepa@gmail.comInfo centrs KurzemeInfo centrs Kurzemē

Preses apskats martā un aprīlī

Apzinoties, ka jau pienācis maijs, tomēr sniegsim ieskatu tajā, kas mums šķitis interesants presē.

Marta beigās iznāca žurnāla “Māja” specializdevums “Māja. Veselīgi”. Tajā divi raksti atvēlēti dzemdību tematikai un konkrēti – mājdzemdībām. Rakstu autore ir Ginta Auzniece. Definējot, kas ir mājdzemdības, izmantots teksts no Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības mājas lapas.

“Radības harmoniskā vidē”. Intervija ar Aiju Mikovu un stāsts par ģimenes radību māju “Harmonija”.

“Mājdzemdības. Nesteidzīgi un dabiski”. Intervija ar “Stārķa ligzdas” vecmāti Ivetu Bērziņu par gatavošanos mājdzemdībām, to norisi, priekšrocībām un iespējamajiem riskiem. Tēmas noslēgumā savā pieredzē dalās Līga Vasara.

 

Mājdzemdību noskaņās ieturēts arī aprīļa “Mans Mazais”.

“Ozolu trio”. Intervija ar kordiriģentiem Jāni un Martu Ozoliem, kuru meitiņa Lilija dzima mājās.

“Dzemdību līgums”. Par mājdzemdību līgumu noteikumiem īsi stāsta Dina Ceple.

“Dvīņu mājdzemdības”. Egita un Sandijs Volinski stāsta par izvēli dvīņus laist pasaulē mājās.

Kā ekspertes žurnālā arī Linda Rozenbaha (Superdūlas sleja) un Līga Giniborga (Zīdīšana no A līdz Z).

Žurnālā vēl daudz interesantu rakstu – “Baha ziedi palīdz saprast savu bērnu”, Aijas Kincas “Izbeidz salīdzināt – Tev ir normāls bērns!” un citi.

 

Bet žurnālā “Māja” raksts “3 x3 – Latvija miniatūrā”. Raksts par 3 x 3 saietu vēsturi, mērķiem un šogad plānotajiem pasākumiem. Kāpēc to pieminam? Tāpēc, ka šogad Kocēnu saietu organizē Cepļu ģimene.

Veselības mēnesis Liepājā

Liepājas pilsētas Domes Vides un veselības daļa jau vairāk nekā 10 gadus maijā organizē pasākumus ar devīzi „Par veselīgu liepājnieku!”. Šajā laikā notiek arī Latvijas Mājdzemdību vecāku apvienības rīkoti pasākumi topošajiem un jaunajiem vecākiem:

(VISI PASĀKUMI IR BEZ MAKSAS)

5. maijs

10.30–11.30 nodarbība topošajiem un jaunajiem vecākiem „Auduma autiņbiksītes. Veidi, kopšana, trūkumi un priekšrocības”, lektori: mammas, kuras saviem bērniem lieto auduma autiņus A.Pečule, L.Vasara. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zāle. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Vienreizējo autiņbiksīšu lietošana ir ērta, bet tai ir daudz trūkumu – cena, ietekme uz vidi un bērna veselību. Mūsdienās arvien populārāka kļūst auduma autiņu izmantošana. Runā, ka tas ir sarežģīti un prasa daudz laika. Vai tā ir? Mammas, kuras pašas izmanto auduma autiņus pastāstīs par dažādiem autiņu veidiem, to kopšanu, pozitīvo un negatīvo pieredzi. Vecākiem būs iespēja uz vietas apskatīt dažādus auduma autiņu veidus.

12.00–13.00 nodarbība topošajiem un jaunajiem vecākiem „Bērna vadīta ēšana. Kā piebarošanu padarīt aizraujošu lieliem un maziem”, lektore I.Sondore (Muki.lv).Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zāle. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Bērna vadīta ēšana ir metode, kas sagrauj mītu, ka vienīgais veids, kā sākt mazuļa iepazīšanos ar pieaugušo ēdienu, ir biezenīši un ēdināšana ar karotīti. Šī pieeja parāda, kādēļ bērna patstāvīga ēšana jau no paša piebarošanas sākuma ir veselīgākais un dabiskākais veids bērna sekmīgai attīstībai. Uzticoties mazulim un ļaujot viņam pašam izlemt, kad un kā sākt ceļojumu plašajā ēdienu pasaulē, pāreja no zīdīšanas uz patstāvīgu ēšanu kļūst patīkama gan vecākiem, gan mazulim.
13.30–14.30 nodarbība topošajiem vecākiem un vecākiem ar bērniem līdz 4 gadu vecumam „Extended Rear Facing jeb droša bērna pārvadāšana automašīnā”, lektore I.Sondore. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zāle.  Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Latvijā pieņemts bērnu pārvadāt ar skatu pretēji braukšanas virzienam tikai pirmajā dzīves gadā. Skandināvijas valstīs šis laiks ir ilgāks – 4 gadi. Tas tiek pamatots ar ievērojami uzlabotu bērna drošību. Avārija vai strauja bremzēšana var izraisīt nopietnas bērna sprandas traumas vai pat nāvi, ja viņš ir ievietots sēdeklītī ar skatu braukšanas virzienā, tādēļ ASV jau ir mainījusi un arī Eiropas Savienība tuvākajā laikā mainīs rekomendācijas par to, cik ilgi bērns jāpārvadā ar skatu pretēji braukšanas virzienam. Lektore pastāstīs par pētījumu rezultātiem, ERF sēdeklīšu veidiem, atspēkos biežāk dzirdētos mītus par bērnu pārvadāšanu ar skatu pretēji braukšanas virzienam.

9. maijs

 

10.00-11.30 un 13.00-14.30 „Krīzes grūtniecības centra” jauniešu programmas organizēta nodarbība jauniešiem Liepājas 1. ģimnāzijā un Liepājas Internātskolā, lektors Ulvis Kravalis. Kontaktpersona A.Aizkalne. Tālrunis: 26105258.

11. maijs

18.00–19.30 topošajiem vecākiem un interesentiem tikšanās ar grāmatas „Радость ожидания и чудо рождения” autori, dūlu Lindu Rozenbahu, (pasākums norisināsies krievu valodā). Norises vieta: „Tējas istaba” Fr.Brīvzemnieka iela 28. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai pa e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas visbiežāk lasītāji saka – manas bailes no dzemdībām ir mazinājušās. Arī Lindai, gaidot savu pirmo bērniņu, nebija svešas bailes un bažas. Bet satikšanās ar vecmāti Dinu Cepli un tas, kā viņa par dzemdībām runāja, lika aizdomāties, ka neesam tik nevarīgi savu dzemdību norisē un ir daudz lietas, kas “strādā” mūsu labā. “Es to aizrautīgi tvēru, bet arī ar zināmu skepsi – izklausās labi, bet es pārbaudīšu uz savas ādas! Un – izrādījās, ka tiešām tas viss “strādā”!” saka Linda. Un viņa nevarēja klusēt – tāpēc aizsāka savu sirdsdarbu – grāmatas rakstīšanu.

Tikšanās ar grāmatas autori varēsiet jautāt sev aktuālos jautājumus par grūtniecību un dzemdībām. Uzzināt, vai tas, ko Linda aprakstījusi grāmatā apstiprinās arī dūlas darbā. Diskutēt par to, ko mēs pašas varam darīt savu dzemdību labā.

19.30–21.00 nodarbība „Auglības atpazīšanas metodes”, lektori Baiba Stikute, Kristīne un Gunārs Lociki. Norises vieta: „Tējas istaba”, Fr.Brīvzemnieka ielā 28. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai pa e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Auglība ir vērtīga dāvana, kas ļauj ģimenē ienākt bērniņam. Dabīgā ģimenes plānošana (DĢP) var gan palīdzēt atrast bērniņa ieņemšanai vislabvēlīgāko laiku, gan plānot bērnu skaitu ģimenē un laika intervālus starp katra bērna piedzimšanu saskaņā ar Dievu un savām iespējām, pēc iespējas labāk sagatavojot mīlestības telpu katra bērniņa ienākšanai pasaulē. Šim nolūkam ir Auglības Atpazīšanas Metode (AAM), ar kuras palīdzību var ne tikai noteikt auglīgos un neauglīgos periodus sievietes ciklā, bet arī konstatēt problēmas, ja tādas ir, kas varētu traucēt bērna ieņemšanu un pilnvērtīgu attīstību. Lekcijā tiks stāstīts:

–     Kas ir vīrišķība un sievišķība.

–     Kā dzīvot harmonijā ar savu ciklu.

–     Pamatfakti par auglību un bērna ieņemšanu.

–     AAM vēsture, AAM mūsdienu skolas.

–     AAM efektivitāte.

–     Biežāk uzdotie jautājumi.

–     Ko dzīvošana atbilstoši DĢP dod laulāto attiecībām.

–     Tehniskā palīdzība AAM izmantošanā – tiešsaistes cikla grafiki un cikla datori.

12. maijs

 

11.00–12.15 topošajiem vecākiem un interesentiem tikšanās ar grāmatas „Gaidības un radības ar prieku” autori dūlu Lindu Rozenbahu. Norises vieta: Fr.Brīvzemnieka iela 28, 2.stāvs.  Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Tikšanās ar grāmatas “Gaidības un radības ar prieku” autori, dūlu Lindu Rozenbahu.

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas visbiežāk lasītāji saka – manas bailes no dzemdībām ir mazinājušās. Arī Lindai, gaidot savu pirmo bērniņu, nebija svešas bailes un bažas. Bet satikšanās ar vecmāti Dinu Cepli un tas, kā viņa par dzemdībām runāja, lika aizdomāties, ka neesam tik nevarīgi savu dzemdību norisē un ir daudz lietas, kas “strādā” mūsu labā. “Es to aizrautīgi tvēru, bet arī ar zināmu skepsi – izklausās labi, bet es pārbaudīšu uz savas ādas! Un – izrādījās, ka tiešām tas viss “strādā”!” saka Linda. Un viņa nevarēja klusēt – tāpēc aizsāka savu sirdsdarbu – grāmatas rakstīšanu.

Tikšanās ar grāmatas autori varēsiet jautāt sev aktuālos jautājumus par grūtniecību un dzemdībām. Uzzināt, vai tas, ko Linda aprakstījusi grāmatā apstiprinās arī dūlas darbā. Diskutēt par to, ko mēs pašas varam darīt savu dzemdību labā.

 

12.30–13.30 nodarbība „Dzemdības nelielā slimnīcā”, vada O.Niedola, Priekules slimnīcas vecmāte. Norises vieta: Fr.Brīvzemnieka ielā 28, 2.stāvs.  Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Agrāk Liepājas topošās mammas labprāt devās uz Priekules slimnīcu, lai laistu pasaulē savu bērniņu. Šobrīd valsts apmaksātas dzemdības Priekulē vairs nenotiek, tomēr ir pieejama maksas dzemdību palīdzība. Kāda ir maksa un kas tajā ietilpst, pastāstīs Priekules slimnīcas pārstāve.

13.45–15.45 nodarbība topošajiem vecākiem un interesentiem „Dūlas atbalsts grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā”. Lektores – sertificētas dūlas L.Rozenbaha un A.Zeidmane. Norises vieta:Fr.Brīvzemnieka ielā 28, 2.stāvs. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Jau vairākus gadus Latvijā ir iespējams saņemt dūlas palīdzību grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā. Ko dara dūla, kā viņas darbs atšķiras no mediķu darba, pastāstīs vairākas Latvijā pazīstamas dūlas.

16.00–17.30 nodarbība topošajiem vecākiem un interesentiem „Plānotas mājdzemdības Latvijā”, lektore – mājdzemdību vecmāte A.Zeidmane. Norises vieta: Fr.Brīvzemnieka ielā 28, 2.stāvs. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

2011. gadā 1% no dzemdībām Latvijā bija plānotas mājdzemdības. Kas ir plānotas mājdzemdības, kādi ir priekšnoteikumi to norisei, kā norisinās grūtnieces aprūpe, dzemdības un pēcdzemdību aprūpe, kādi ir biežākie mīti sabiedrībā, pastāstīs Ģimenes veselības centra „Stārķa ligzda” vecmāte Aiva Zeidmane.

19. maijs

 

10.00–11.15 nodarbība „Veselīgāka dzīve sev un bērniem – uzturs un sadzīve”, lektore A. Piķele. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Veselību var uzlabot dažādos veidos. Viens no tiem – pārskatīt savu pārtiku, ikdienā lietoto sadzīves ķīmiju, ķermeņa kopšanas līdzekļus. Kādi ir pirmie soļi veselīgākam un zaļākam dzīvesveidam, pastāstīs Antra Piķele.

11.30–14.30 nodarbība jaunajiem vecākiem „Bērna nēsāšana slingā”. Lektores – sertificētas bērnu nēsāšanas konsultantes A.Apsīte,  E.Žvagiņa-Jākobsone. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Bērnu nēsāšanas konsultantes parādīs kā pareizi nēsāt bērnu un pastāstīs par nēsāšanu no anatomiskā, fizioloģiskā un psiholoģiskā viedokļa, ergonomiskajām nēsāšanas palīgierīcēm (garo un īso lakatu, lakatu ar riņķiem, slingu-kabatu, mei-tai, ergonomisko ķengursomu u.c.), bērnu nēsāšanas palīgierīču atšķirībām, izvēli un pareizu lietošanu.

25. maijs

 

14.00–16.00 seminārs „Krīzes grūtniecības centru darbība”. Paredzēts interesentiem un speciālistiem, kuri ikdienā saskaras ar krīzes centra mērķauditoriju – cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība neplānotas grūtniecības, spontānā aborta vai bērna slimības gadījumos. Lektores: Rīgas Krīzes grūtniecības centra vadītāja J. Briede-Jureviča un Liepājas Krīzes grūtniecības centra vadītāja L.Sirmā. Norises vieta: Liepājas Lutera ev.lut. draudzes namā, Jelgavas ielā 58. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

26. maijs

10.00–11.15 nodarbība jaunajiem vecākiem “Bērna attīstība pirmajā gadā”. Lektore – fizioterapeite Līga Sprūde. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Bērna attīstība pirmajā gadā ir straujāka nekā jebkad vēlāk. Tas ir satraucošs laiks vecākiem, jo jāatrod atbildes uz tik daudziem jautājumiem – kas bērnam būtu jādara konkrētā vecumā, kā netraucēt bērna attīstībai. Par visiem šiem jautājumiem pastāstīs fizioterapeite Līga Sprūde.

11.30–14.30 nodarbība topošajiem un jaunajiem vecākiem „Zīdīšana: teorija un prakse”. Lektore – Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja S.Lase. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Lektore pastāstīs par zīdīšanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, sniegs klātienes konsultācijas atnākušajām māmiņām, kā arī pastāstīs interesentiem par iespēju Liepājā piedalīties brīvprātīgo zīdīšanas konsultantu mācībās, aprakstot zīdīšanas konsultanta darba ikdienu.

Par citiem  “Veselības mēneša 2012” pasākumiem lasiet programmā

Pasākumus atbalsta:

Liepājas pilsētas domes Vides un veselības daļa

kā arī:

Muki.lv (Iveta Sondore), Augliba.lv (Baiba Stikute), veikals “Alvīne” (Antra Piķele), Ģimenes veselības centrs “Stārķa ligzda” (Aiva Zeidmane), Priekules slimnīca (Olga Niedola), Latvijas Dūlu apvienība (Linda Rozenbaha), Slingu skola (Aija Apsīte un Evita Žvagiņa-Jākobsone), Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija (Sandra Lase), Krīzes grūtniecības centrs (Laima Sirmā, Judīte Briede-Jureviča, Liene Šile, Aiga Aizkalne), fizioterapeite Līga Sprūde un Anda Pečule.

Informatīvais atbalsts:

Pirmais Latvijas Ģimenes portāls “Cālis.lv”, portāls “Mammām un tētiem”

Interesantais internetā

Vēlējāmies padalīties ar šādu pagājušās nedēļas laikā interneta plašumos atrasto informāciju:

Emocionāla dzemdību trauma jeb kurš dzemdēja manā vietā. Dinas Ceples raksts par to kāpēc reizēm dzemdībās viss notiek ne tā kā plānots. Par to, ka neizbēgami gribas kādu vainot un jābūt lielai drosmei, lai spētu uzreiz uzņemties savu atbildības daļu par notikušo.  Par to, ka pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, veiksmīgu dzemdību atslēga ir tieši sievietes rokās. Raksts, kurš var likties skarbs, bet kuru ir ļoti vēlams izlasīt. Īpaši tiem, kuriem dzemdību pieredze vēl tikai priekšā.

Pirtīžas. “Stārķa ligzdas” mājas lapā parādījies brīnišķīgs Dinas Ceples un Aivas Zeidmanes pirtīžu apraksts. Liek sailgoties pēc siltuma – gan pirts siltuma, gan vecmātes roku un sirds siltuma. Apraksts par pirtīžām parastā vannas istabā arī top un drīzumā būs mūsu mājas lapā.

Blood simple. Kā nelielas izmaiņas bērnu ķeršanas praksē varētu izskaust zīdaiņu anēmiju. Raksts (angļu valodā) žurnālā “The Economist” par Zviedijā veiktu pētījumu, kurā pierādīts, ka ļaujot nabas saitei pulsēt vismaz 3 minūtes, ir iespējams ievērojami samazināt zīdaiņu anēmijas gadījumu skaitu. Ne par velti mājdzemdību vecmātes bez vajadzības nabas saiti neaiztiek. Viņas zina, ka ne jau aiz gara laika daba paredzējusi tai nodot bērnam asinis vēl pēc piedzimšanas. Prieks, ka zviedru ginekologs to ir pierādījis zinātniski.

Perinatal and maternal outcomes by planned place of birth for healthy women with low risk pregnancies: the Birthplace in England national prospective cohort study.

Apvienotajā Karalistē veikts apjomīgs pētījums par dzemdību perinatālajiem (bērna) un mātes iznākumiem, vērtējot veselas sievietes ar zema riska grūtniecību pēc plānotās dzemdību vietas. Mediji, izlasot vienu un to pašu pētījumu, nonākuši pie pilnīgi pretējiem secinājumiem, atkarībā no savas iekšējās pārliecības. Labākie piemēri šādi Pētījums Anglijā: Zema riska dzemdībām nav nepieciešama slimnīca un Pētījumā atklāts, ka mājdzemdības nav drošas. Atkārtošu vēlreiz – pētījums un atskaite par to ir viena un tā pati, tikai žurnālisti dažādi. Objektīvākais raksts, ko redzēju ir šāds Study finds home birth is safe.

Īsumā – skatoties visas mammas un visas dzemdību vietas, bērnus ir vienlīdz droši dzemdēt gan mājās, gan slimnīcā, gan vecmāšu valdītos dzemdību centros (gan tādos, kas vienā ēku kompleksā ar slimnīcu, gan tādos, kas atsevišķi). Mammām, kas ir jau iepriekš dzemdējušas, rezultāti bērniem ir nedaudz labāki mājās un dzemdību centros nekā slimnīcā (tas netiek uzsvērts, jo statistiski atšķirība nav tik liela). Mammām, kas dzemdē pirmo reizi, mājās ir sliktāki rezultāti, nekā slimnīcās un dzemdību centros. Tāpēc daļa virsrakstu min trīskāršo riska palielināšanos. Vēl jāatzīmē, ka tika mērīta ne tikai mirstība bērnam, bet plaša spektra traumatisms, t.sk. krampji, encefalopātija, kaulu lūzumi, sepse utt. Mājdzemdībās pirmdzemdētājām šo gadījumu skaits bija 9,3 no 1000. Slimnīcās 5.3. Ja skatās tikai bērnu mirstību (no dzemdību sākšanās brīža pēc 37 grūtn. ned. līdz 1 nedēļai), tad mājās 1,3 no 1000 (jeb 6 bērniņi no 4568 dzemdībām), slimnīcā 0,5 no 1000 (jeb 5 no 10626).

Interesanti likās tas, ka vislabākie rezultāti gan pirmdzemdētājām, gan vairāku bērnu mammām bija nevis slimnīcās, bet vecmāšu vadītos dzemdību centros, kas atrodas pie slimnīcas – t.i. vai nu tajā pašā ēkā vai ēku kompleksā. Tur pirmdzemdētājām bērnu mirstība bija 0,3 no 1000 (3 gadījumi no 8349), bet jau dzemdējušām sievietēm – 0,1 no 1000 (1 gadījums no 8322).

Tāpat kā citur veiktajos salīdzinošajos mājdzemdību pētījumos, mājās un vecmāšu vadītos centros “normālas” dzemdības piedzīvoja vairāk sieviešu (mājās 88%, slimnīcā – 58%). Slimnīcās bija ievērojami vairāk ķeizari (11,1% pret 2,8% mājās), epidurālās anestēzijas, stimulēšanas, epiziotomijas, 3 un4 pakāpes plīsumi.

Pētījumā tika minēts arī tas, cik  % sieviešu no mājdzemdībām tiek pārvestas uz slimnīcu – pirmdzemdētājas 45% gadījumu, atkārtoti dzemdējošās ~ 11%.

Dangers of “Crying It Out”. Damaging children and their relationships for the longterm. Psiholoģijas profesores raksts angļu valodā par to, kāpēc bērnus jāmierina, kad tie raud un kāds kaitējums tiek nodarīts viņu fiziskajai, psiholoģiskajai un emocionālajai attīstībai, ja pieturamies iepriekšējās paaudzes bērnu audzināšanas metodei – “lai paraud, ar laiku pārstās raudāt”. Tēma par drošo piesaisti, ko latviski nodarbībā par bērnu emocionālo audzināšanu brīnišķīgi izstāsta Diāna Zande.

Zīdīšana Mongolijā. (angļu val.) Kanādiešu mammas pieredze kādu laiku dzīvojot Mongolijā, kur valda uzskats, ka vislabākie cīkstoņi tiek zīdīti vismaz 6 gadus. Kur mammas piens tiek uzskatīts par labāko ēdienu, ko mamma var dot bērnam, un netiek uzstādīti konkrēti termiņi, kad bērnam jāsāk “atmest”  mammas piens. Vislabākais teikums no raksta: “Es sapratu, ka ir miljoniem veidu kā rīkoties [audzinot bērnu] un es varu izvēlēties jebkuru no tiem”.

P.S. Ja atrodat kādu rakstu, kuru izlasot liekas – to vajadzētu izlasīt arī citiem – pielieciet komentāros, vai atsūtiet mums saiti e-pastā: majdzemdibas@gmail.com