Priekšvārds

Līga:

Kad jaunākajam puikam palika pusgads, sāku lūkoties cauri autokrēsliņu pasaulei, lai izvēlētos labāko, ko lietot, kad viņam paliks gadiņš. Pirkums gana dārgs un ilgi lietojams, lai tam pievērstos nopietni. Tad izlasīju informāciju, kas man bija pilnīgs jaunums – bērni mēdz braukt pretēji braukšanas virzienam ilgāk nekā gadu. Ne tikai mēdz to darīt, bet tā arī ir daudz drošāk. Radās jautājums – kāpēc man to neviens nepateica ātrāk, kad izvēlējos krēsliņu vecākajam puikam? Tādēļ tagad vēlējos dalīties ar jums šajā informācijā un palūdzu Ivetai no “Muki.lv” pastāstīt par šādu braukšanas veidu.

Stāsts par sēdēšanu pretēji braukšanas virzienam

Iveta:

Jau vairākus gadus esam apraduši ar domu, ka mazuli pārvadāt automašīnā droši ir tikai un vienīgi vecumam atbilstošā autokrēsliņā un nemaz vairs neatceramies tos laikus, kad mazulis brauca mammas klēpī vai vienkārši rotaļājās uz automašīnas aizmugurējā sēdekļa. Tagad tas šķistu dīvaini, vai ne? Nedroši un bezatbildīgi. Tādēļ, ka iepazīstot jaunas un drošākas alternatīvas, mēs esam spējīgāki izvērtēt ierastos risinājumus un pieņemt informētākus lēmumus. Tādēļ šajā rakstā esmu apkopojusi informāciju par vēl vienu drošāku iespēju pārvadāt automašīnā savu bērnu, kas Skandināvijas valstu iedzīvotājiem šķiet pašsaprotama, bet pagaidām vēl ir neierasta Latvijā.

Extended Rear Facing – kas tas ir?

Extended Rear Facing (ERF) ir drošs bērna pārvadāšanas veids, par ko Latvijā pamazām sāk runāt vecāki, kuru pats galvenais autokrēsliņa izvēles kritērijs ir drošība. Extended Rear Facing ir ilgāka bērna pārvadāšana automašīnā ar skatu pretēji braukšanas virzienam – ar vārdu “ilgāka” saprotot ilgāk, nekā tas būtu ierasts, kas Latvijā pārsvarā nozīmē 13 kg jeb aptuveni gada vecumu. Dažādās valstīs atmuguriska braukšana paredzēta atšķirīgi ilgi – citur tas ir līdz bērniņa gada vecumam, citur 18 mēnešiem, bet ir valsts, kā Latvija, kur vispār nav nekādu vecuma ierobežojumu, kad mazuli likt ar skatu braukšanas virzienā. Satiksmes noteikumi nosaka, ka bērnam jāatrodas krēsliņā saskaņā ar svara un vecuma ierobežojumiem, kurus ieteicis ražotājs. Visbiežāk ražotāji ļauj savos krēsliņos mazuli pārvadāt ar skatu braukšanas virzienā no 9 kg svara, kuru lielāka auguma bērni var sasniegt pat tik mazi kā 6 mēnešos. Tomēr, cik tas ir droši?

Frontālas sadursmes gadījumā (kas ir aptuveni 80% no avārijām),  bērni, kas sēž ar skatu braukšanas virzienā, aptuveni 40% gadījumos gūst nopietnas traumas vai pat iet bojā. Šīs avārijas ir ne vien visbiežākās, bet arī visbīstamākās, jo tās parasti ir lielākā ātrumā un triecieni ir nozīmīgāki. Iemesls bērnu nopietnajām traumām ir gan fizika, gan bērna ķermeņa uzbūves īpatnības: visbīstamākā ir 1. krēslu grupa, t.i. no 9 kg svara. Tas tamdēļ, ka krēslā bērns ir iesprādzēts ar siksnām un kārtīgi nostiprināts, bet galva un kakls var brīvi kustēties – attiecīgi bremzējot vai frontālas sadursmes brīdī bērna ķermenis ir fiksēts krēslā, bet smagā galva lido uz priekšu ar milzīgu spēku, ko netur vājais kakliņš un tiek gūtas traumas, kā rezultātā bērns var kļūt par invalīdu vai iet bojā. Pieaugušā galvas masa ir apmēram 9% no ķermeņa svara, kamēr mazuļiem 8-9 mēnešu vecumā vairāk kā 25%. Un mugurkauliņš vēl ir mīksts un nepārkaļķojies – līdz 3 gadu vecumam tas faktiski ir skrimšļu mīkstumā un pavisam apkaļķojas tikai līdz pubertātes vecumam. Tāpēc traumas, pat nelielas sadursmes gadījumā, ir daudz nopietnākas kā pieaugušajiem. Traģiskākais ir tas, ka bērns var ciest pat tad, ja nekāda sadursme nav notikusi – šoferis paspēj nobremzēt, bet bērnam straujas bremzēšanas rezultātā var satraumēties spranda un būt nopietni smadzeņu bojājumi.

Pilnīgi otrādi tas ir krēslā, kurā mazulis novietots ar skatu atpakaļ – bremzējot un frontālas sadursmes gadījumā bērns ar inerci tiek iespiests dziļāk krēslā un ir labāk pasargāts. Statistika ir iespaidīga – 92% atmuguriski braucoši bērni negūst nopietnus savainojumus un netiek apdraudēta viņu dzīvība (braukšanas virzienā tādi bija ~ 60%). Atšķirība ir milzīga!

Piemēram, Zviedrijā, kas ir numur viens valsts pasaulē satiksmes drošības ziņā, bērniem autosēdeklītī rekomendēts atrasties atmuguriski līdz 4 gadu (!) vecumam. Un šī norma nav nekāds jaunums, bet darbojas jau 40 gadus. Līdzīgas normas ir arī citās Skandināvijas valstīs. Arī ASV burtiski tikko mainījuši savu nostāju, un bērniem atmuguriski būs jābrauc vismaz līdz 2 gadu vecumam. Tāpat kā pie mums iedzīvojušās satiksmes noteikumu prasības par autokrēsliņu nepieciešamību, tā Zviedrijā ir retums tie bērni, kas brauc ar skatu braukšanas virzienā pirms 3-4 gadu sasniegšanas. Pat četru gadu vecumā pretēji brauc 75%. Tieši tādēļ Zviedrija ir sasniegusi neticamus rezultātus bērnu drošībā autonegadījumos līdz 6 gadu vecumam. Un iebildumam, ka tas ir labāku ceļu vai braukšanas kultūras dēļ arī ir pretarguments – salīdzinot datus Vācijā (kur nav populāras ERF idejas) un Zviedrijā, redzams, ka vecuma grupā, kura atbilst 0-13 kg grupas krēsliņiem, kuros bērni abās valstīs brauc ar skatu pretēji braukšanas virzienam, dati ir ļoti līdzīgi. Taču būtiskas izmaiņas traģisko autoavāriju statistikā sākas vecuma grupā, kur bērni tiek sākti sēdināt ar skatu braukšanas virzienā. Tātad ceļiem un kultūrai te laikam nav izšķirošas nozīmes.

Vēl viens liels arguments, kas izskan diskusijās par drošības tēmu auto ir krēsliņu sertifikācija. Jā, lai krēsliņu pārdotu Latvijā vai vispār Eiropas Savienībā, tam ir jābūt sertificētam. Taču testi, kuros šī sertifikācija notiek, ir vienkāršoti un ņem vērā tikai ārēju bērna sadursmi ar automašīnu, bet neiedziļinās iekšējo orgānu satricinājumā vai spēkos, kādi iedarbojas uz mugurkaulu. Turklāt, lai saņemtu sertifikātu, jāiztur pārbaude testā ar ātrumu 30 km/h. Zviedrijā ir cita testēšanas metode autokrēsliņiem, kur šie lielumi tiek mērīti, ātrums tuvāk realitātei un ir pierādīts, ka slodze uz sprandu ir 5x lielāka, atrodoties ar seju braukšanas virzienā: ar skatu braukšanas virzienā apmēram 300-320 kg, kamēr ar skatu pretēji braukšanas virzienam tikai 50-60 kg. Jau pie 130 kg ir risks nopietni traumēt mugurkaulu. Arī iekšējie orgāni saņem būtiski mazāku satricinājumu un ir pasargātāki. Lūk, kādēļ braukšana ar skatu atpakaļ ir 5 reizes drošāka!

Vai ERF krēsliņi nopērkami arī Latvijā?

Latvijā veikalos 99% gadījumu redzami divu veidu krēsliņi, kas stiprināmi ar skatu atpakaļ – 0-13 kg (0. grupa) un 0-18 kg (0.-1. grupa). 0-13 kg stiprināmi tikai ar skatu atpakaļ un pie tiem mēs esam pieraduši – sēdinām tādos pavisam mazos bēbīšus un vadājam pavisam droši. 0-18 kg (un arī 0-25 kg) gandrīz visi ir stiprināmi ar skatu atpakaļ līdz tiem pašiem 13 kg (!) un pārsniedzot šo svara atzīmi jau stiprināmi ar skatu uz priekšu. Šajos sēdekļos bērnam būs iespēja braukt ar skatu atpakļ mazliet ilgāk nekā 0-13 kg sēdeklītī, līdz aptuveni 1.5 gadu vecumam, jo 0-18 kg čaula tomēr ir garāka un plašāka, un arī tas ir labi; tomēr šie nav īsti ERF sēdekļi. Par ERF autokrēsliem var uzskatīt tos, kas ļauj braukt ar skatu atpakaļ līdz 18 kg vai 25 kg svaram, kas atbilst attiecīgi 4-5 un 7-8 gadu vecumam. No pirmajiem tie vēl atšķiras arī ar bērna kājām paredzēto vietu un sēdēšanas slīpumu.
ERF krēslu izvēle nav liela – gan Latvijā, gan visā pasaulē. Vēl nesen Latvijā izvēle bija pavisam niecīga. Dažos autokrēsliņu veikalos varēja iegādāties “BeSafe Izi Combi” un “Recaro Polaric”. Priecē, ka, sarosoties ieinteresētiem vecākiem, informācijas kļūst vairāk un arī piedāvājums paplašinās. Veikaliņā “Muki.lv” ir izveidojies pat tāds kā ERF kompetences centriņš, kurā vecāki var saņemt padomu, apskatīt un izmēģināt arī vairākus Skandināvijas tirgum ražotos ERF krēsliņu veidus, ko ražo “Britax” un somu firma “Klippan”.  Katram no šiem krēsliņiem ir savi plusi un mīnusi, svarīgs ir gan tas, cik bieži vēlaties to ņemt laukā no mašīnas, gan tas cik tā liela, utt. Tagad jums atliek vien izlasīt, apdomāt un izlemt, kā vadāsiet savu bērniņu – kā ierasts vai drošāk.

Pēcvārds

Līga:

Domājot par šiem krēsliņiem, galvā atradās dažādi īsti un izdomāti pretargumenti:

1) Dārgi. Jā, ir dārgāk nekā daļa uz priekšu vērsto sēdeklīšu. Tomēr izdalot uz lietošanas gadiem, ieguldījums nav tik liels. Un vēl – ja jau mēs vēlamies braukt automašīnā, tad tā vai citādi bez līdzekļiem neesam un varam sakrāt. Ja bērns vēl gaidāms, var izvēlēties “Klippan” ražoto “KISS Duologic” (pazīstams arī kā “Acta Graco Duologic” – sēdeklītis derēs no dzimšanas brīža līdz 4 gadiem, tātad atkritīs atsevišķa 0. grupas sēdeklīša pirkšana.

2) Grūti ielikt. To nācās lasīt ADAC testu aprakstos un citur internetā. Nezinu cik veikli ir bijuši tie licēji, jo nekā sarežģīta nebija. Īpaši jau ar Isofix stiprinājumu, tomēr arī ar jostām nav īpaši sarežģīti.

3) Vajag lielu mašīnu. Par to uztraucāmies un braucām uz “Muki.lv” piemērīt. Secinājums – 180cm garam šoferim aiz muguras var ielikt ERF krēslu pat “VW Golf” mašīnā.

4) Bērnam nav ērti. Paskatoties uz priecīgajiem bērniem zviedru mājas lapās un priecīgajiem bērniem, kas jau Latvijā sākuši braukt – domāju tas nav taisnība. Kājas sanāk atspiest pret sēdekli, vai var sakrustot turciski. Ja tā padomā – kājām karāties gaisā bez atbalsta arī nav diez ko ērti (kā tas bija puikam braucot uz priekšu vērstā sēdeklītī).

5) Sēdeklis nosmērējas. Jā, ja neuzliek pārklāju. Var pirkt par 8-20 Ls gatavus, var uzmeistarot pats no auduma gabala un auklas ar ko piestiprināt krēslam.

6) Grūti bērnu iecelt. Tas varētu būt taisnība, jo jāceļ augstāk nekā iepriekš. Tomēr, ja bērns aktīvi nepretojas, bet palīdz – tas nav grūti.

Tā nu izsvēruši visus plusus un mīnusus, kļuvām par ERF sēdekļa īpašniekiem. Patiesībā pat par divu, jo arī vecākais puika turpmāk brauks ar skatu atpakaļ, kamēr nesasniegs 4 gadus vai 18 kg. Nav jau tā, ka tieši šāda izvēle jāizdara visiem. Tomēr labāk ir zināt par šādu iespēju, izpētīt un izlemt, nekā lemt nezinot, ka šāda iespēja vispār pastāv.

Ja esat kā es un jums gribas palasīt vēl:

Pētījums par zviedru pieredzi.

Pētījums, ko veicis ANEC – Eiropas patērētāja balss standartizācijā.

Daudz labas informācijas – http://www.carseat.se (arī bilžu galerija)

Brauciet droši 🙂