Kādēļ baidām sievietes ar dzemdību sāpēm?

bailesnodzemdibam.JPG

14.10.2017.

Tokofobija – lielas bailes no dzemdībām. Šīs bailes var būt dēļ sievietes traumatiskās dzemdību pieredzes, kā ari iespējams tās sakņojas jau jaunībā un pat bērnībā no dzirdētajiem dzemdību stāstiem. Traumatisku pieredzi diemžēl izmainīt nav iespējams, taču ar nepieciešamo līdzcilveku un, ja nepieciešams, speciālistu un atbalsta personu palīdzību tai iespējams tikt pāri un piedzīvot veiksmīgas un harmoniskas turpmākās dzemdības. Taču kā ir ar šīm iemācītajām bailēm, kas bieži vien jau sakņojas dziļi daudzu sieviešu būtībā un kultūras apziņā? Vai šo pārliecību par briesmīgajām dzemdību sāpēm ir iespējams izmainīt un tikt pāri šim nevajadzīgam un graujošajam spēkam?

Arvien vairāk sievietes pasaulē izvēlas dzemdību sāpes nejust un izmantot epidurālo anestēziju (analgēziju). Lielbritānijā šis pakalpojums sniegts 36,5% sieviešu, Francijā gandrīz 80%, Latvijā 27% sieviešu (Rīgas reģionā – 35%). Pieredzējis britu vecmāte, profesors Deniss Velšs (Dr. Denis Walsh) norāda, ka “rietumu pasaulē dzemdības šobrīd ir drošākas kā jebkad, taču ir sajūta, ka sievietes nekad nav bijušas tik nobijušās no šī procesa kā pašreiz.” Viņš argumentē, ka atsāpināšanas līdzekļi tiek lietot nevajadzīgi bieži, rūpīgi neizvērtējot potenciālos medicīniskos riskus, turpmākās dzemdību stimulācijas riskus un citas sekas. Tā vietā viņš iesaka medicīnas iestādēm piedāvāt sievietēm citus dabīgos atsāpināšanas līdzekļus – pozas maiņu, elpošanas vingrinājumus, dušu, citas relaksācijas metodes – nevis paklausīt pirmajam lūgumam pēc epidurālās anestēzijas. Turklāt profesors piebilst, ka dzemdību sāpes ir vajadzīga un noderīga lieta, kas palīdz sagatavot māti rūpēm par jaundzimušo kā arī nodrošina vajadzīgo hormonu līmeni ciešas mātes un bērna piesaistes izveidei un veiksmīgai zīdīšanas uzsākšanai.

Medicīnas pieejamība ir pavērusi daudz ceļu drošības un veselības jomā dzemdībās māmiņu un jaundzimušo vidū, taču pacientu tiesības var tikt izmantotas vieglprātīgi, ja sieviete nav gatava dzemdībām, vai ir tik nobijusies, ka šķiet, dzemdēt bez medicīniskas atsāpināšanas viņai nav iespējams. Turklāt mediju un interneta vide ir pilna ar biedējošiem dzemdību stāstiem, kas jebkurai grūtniecei ir viegli pieejami. Šādos gadījumos būtu īpaši rūpīgi jāsagatavo sievieti dzemdībām, iepazīstinot viņu ar dabīgiem atsāpināšanas veidiem, skaidrojot dzemdību procesu un citādi palīdzot sievietei darīt visu, lai viņa noticētu savām spējām dzemdēt dabīgi. Tādēļ būsim atbildīgi par to, kādu informācijas un atbalsta vidi radām grūtniecei, un mēģināsim iedrošināt tās rūpīgi sagatavoties un izbaudīt dzemdību reibinošo spēku. Lūk daži vārdi, kā varam iedrošināt topošās māmiņas:

Tu esi tam radīta!

Tev viss izdosies!

Tu esi pietiekami stipra, lai to paveiktu!

Tavs ķermenis zina, ko darīt. Ļaujies tam!

Kontrakciju spēks un intensitāte nevar būt stiprāks par tevi, jo tā esi tu, kas to dara!

Tu nevari apturēt viļņus, bet vari iemācīties peldēt tiem cauri.

Es nesaku, ka tas ir viegli, bet tas ir iespējams.

Atceries – ar katru kontrakciju tu un tavs mazulis būs tuvāk tikšanās brīdim!

Jo vairāk atslābināsies, jo vieglāk tas būs!

Sāpes pāries, tās vienmēr pāriet. Un prieks, ko sajutīsi ieraugot mazuli, būs nesalīdzināmi lielāks par tām!

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Komentēt

3 komentāri

  1. Maruta

     /  19/10/2017

    Lūdzu uzrakstiet par neocortex atslēgšanas nozīmi dzimdībās http://www.wombecology.com/?pg=physiological

    the main reason for difficulties in childbirth is that women’s capacity to give birth is repressed by neocortical activity in the brain.
    Thanks to our highly developed neocortex we can talk, count and be logical and rational.
    When a labouring woman is ‘on another planet’, this means that the activity of her neocortex is reduced. This reduction of the activity of the neocortex is an essential aspect of birth physiology among humans.
    This aspect of human birth physiology implies that one of the basic needs of labouring women is to be protected against any sort of neocortical stimulation. Language, particularly rational language is one such factor.

    Atbildēt
  2. Anda Miķelsone

     /  16/10/2017

    Labdien!

    Ierosinājums mājaslapai: redzamā vietā (zem virsraksta) norādīt raksta datumu, vismaz gadu. Informatīvajos rakstos ir tādas frāzes kā “pēdējā laikā”, bet nav skaidrs, kad tas noticis. Piemēram, lapā par vecmātēm un dūlām būtu svarīgi, vai cilvēks mācās par vecmāti vai jau ieguvis sertifikātu pirms vairākiem gadiem…

    Paldies,
    Anda

    Atbildēt
  3. Anda

     /  16/10/2017

    Dzemdību sāpes pāriet momentā, bet atsāpināšanas sekas bija jūtamas vēl ilgi… Varbūt man tikai nepaveicās. Taču esmu piedzīvojusi abus variantus, un zinu, ka medicīnisku atsāpināšana (un citas manipulācijas) ietver risku un blaknes – tāpēc to neizvēlēšos, ja vien no tās varēs izvairīties.

    Atbildēt

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: