Mājdzemdības Lielbritānijā

middletonKaraliskā Vecmāšu Koledža un Karaliskā dzemdību speciālistu un ginekologu koledža atbalsta mājdzemdības zema riska grūtniecēm. Turklāt Lielbritānijā veiktajos pētījumos pierādīts, ka šādas dzemdības Apvienotajā Karalistē ir ne tikai drošas, bet arī sievietēm un viņu ģimenēm sniedz ievērojamus ieguvumus.

Lielbritānijā sievietēm juridiski ir tiesības uz mājdzemdībām un gadījumā, ja sieviete šādu opciju izvēlas, valsts nodrošina attiecīgo pakalpojumu (t.i. vecmāti vai ārstu, kas sniedz šo pakalpojumu). Iespējams rodas diskusijas un ir ģimenes ārsti, kas mājdzemdības neatbalsta, taču sievietei pastāvot par savu lēmumu, gadījumā ja grūtniecība norit normāli, atbildīgajai veselības iestādei (Health Authority) ir pienākums atbalstīt sievieti, kas vēlas dzemdēt mājas. Šajā valstī ir daudz pieredzējušas un profesionālas vecmātes, kas atbalsta mājdzemdības un sievietēm iespējams sarunāt šādu pakalpojumu ar vietējās, tuvākās vai citas izvēlētās slimnīcas personālu, pat nekonsultējoties ar savu ģimenes ārstu vai ginekologu. Mājdzemdību atbalsta grupa gan pēc pieredzes raksta, ka vietējā veselības iestāde mēdz dzemdību dienā sievieti informēt, ka personāla trūkuma dēļ nevarēs nosūtīt vecmāti uz mājdzemdībām, taču arī šādos gadījumos pastāvot uz savām tiesībām un norādot, ka uz slimnīcu sieviete nedosies, vecmāte tiek tomēr nosūtīta. Turklāt, pētījumos pierādīts, ka Lielbritānijā vidēji sarežģītas vaginālas dzemdības mājās izmaksā par 68% lētāk kā analogas dzemdības slimnīcā.

  1. gadā Anglijā un Velsā 2,3% no grūtniecēm izvēlējās mājdzemdības. Šis rādītājs palicis nemainīgs kopš 2012. gada. 1960. gadā mājdzemdību īpatsvars bija 33%, taču pēc kara gados veselības aprūpes sistēma Lielbritānijā veica plašas kampaņas, aicinot sievietes dzemdēt slimnīcā. Tajā laikā māju apstākļi un veselība kopumā bija salīdzinoši vāja un daudzām sievietēm slimnīca tiešām bija drošākā vieta dzemdībām. Kopš 90to gadu sākuma valdības politika un nostāja Anglijā norāda, ka sievietei jābūt tiesībām izvēlēties, kur viņa vēlas dzemdēt un attiecīgi jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai šo izvēli varētu veikt.

Daudziem nav noslēpums, ka arī Kembridžas hercogiene Ketrīna Midltone (Catherina Middleton) savu gaidāmo mazuli vēlas dzemdēt mājās. Turklāt karaliene Elizabete pieredzējusi mājdzemdības četras reizes. Šis ir ievērojams piemērs un iedrošinājums britu sievietēm, it īpaši ņemot vērā pētījumus un augsto drošības pakāpi mājdzemdībās. Kā izdevumam ‘The Telegraph’ norāda Belinda Ackerman: “50 gadus atpakaļ 30% no sievietēm dzemdēja mājās. Mēs nemēģinam atgriezties tajos laikos, taču šobrīd veselas, normālas grūtnieces nonāk slimnīcās, sajaucas kopā ar sarežģītajām grūtniecēm un tiek aprūpētās tāpat kā augsta riska dzemdētājas un beigās viņu dzemdībās notiek medicīniska iejaukšanās vai pat ķeizargrieziens. Tas izmaksā naudu veselības nozarei un galu galā arī nenāk par labu ne mātei, ne mazulim.”

Advertisements

Kā sagatavot bērnu mājdzemdībām un ģimenes pieaugumam?

Gaidot otru, trešo vai nākamo bērniņu ģimenē, vecākiem ir pavisam viegli iztēloties un aptuveni paredzēt kāds būs grūtniecības laiks, kā norisinās dzemdības, kāds būs pirmais laiks ar jauno mazuli, jo tas viss ir pieredzēts un izdzīvots jau ar pirmo bērniņu. Taču mazajam lielajam brālim vai māsai tas būs pavisam kas jauns un neredzēts, svešs un neparasts, tādēļ jo īpaši svarīgi ir maigi, ar pacietību, mieru un mīlestību iepazīstināt savu bērnu ar gaidāmo notikumu. Mūsdienās vecāki ir izglītoti un nešaubās, ka vecākais bērns ir jāsagatavo jaundzimušajam, kā arī interesējas par labākajiem, interesantākajiem un bērnam piemērotiem veidiem, kā to darīt. Jo īpaši svarīgi sagatavot bērnu, ja plānots, ka viņš būs mājās dzemdību brīdī. Tādēļ piedāvājam dažus variantus, kā to bērnam saprotami un interesanti izdarīt:

  1. Grāmatas. Gan skolas, pirmsskolas vecuma bērniem, gan arī jaunākiem būs viegli un uzskatāmi lasīt vai vērot attēlus grāmatā par mazuli un viņa lielo māsu vai brāli. Šādi bērns var identificēties ar grāmatas personāžu un iztēloties savu gaidāmo mazo māsu vai brālīti, kā arī iztēloties dzemdību procesu.
    bigsister
  2. Lelles un rotaļlietas. Mūsdienu pasaulē, kur bērniem informācijas telpā valda supervaroņu tēli ar anatomiski neiespējami tieviem vidukļiem un nesasniedzamiem skaistuma ‘ideāliem’, ir ļoti svarīgi piedāvāt patiesu informāciju bērnam saprotamā veidā. Rādīt, stāstīt par dabīgo procesu, tā skaistumu, grūtumu un visām nepilnībām. Kā piemēru var minēt šādas lelles, kas veidotas ne tikai, lai parādītu mazuļa dzemdību procesu, bet arī tā nēsāšanu slingā, zīdīšanu un autiņu mainīšanu.
    MAMAMOR
  3. Bērniem pielāgoti video – Nenoliedzami, ir svarīgi mazajam cilvēkam stāstīt un skaidrot dzemdību procesu, taču vieglāk bērnam būtu redzēt reālus dzemdību stāstus, attēlus, video, kuros atainotas dzemdības http://codenamemama.com/2011/09/30/natural-birth-videos/ Tos noteikti vajadzētu skatīties kopā ar bērnu, skaidrojot un pārrunājot procesu un iespējamos jautājumus.
    home birth video
  4. Krāsojamās grāmatas – bērna spilgtā iztēle un radošās izpausmes var tikt liktas lietā kopā ar jaunas informācijas apguvi. Krāsojot šādus attēlus, mazais mākslinieks uzzina daudz jauna par māmiņu un gaidāmajiem notikumiem ģimenē. https://twincitiesmidwifery.files.wordpress.com/2013/10/mommy_is_pregnant_coloring_book.pdf
    birth is beautiful
  5. Atbalsta persona – Brīdī, kad māmiņa nebūs pieejama un notiks, iespējams, satraucoši notikumi, ir svarīgi, ka bērnam blakus ir cilvēks, kam viņš uzticas, pie kura jūtas droši un mierīgi. Tas var būt gan tētis, ome, kāds cits radinieks, ko bērns pazīst, gan arī dūla, vecmāte vai cita atbalsta persona. Ja tā būs dūla vai vecmāte, svarīgi jau iepriekš bērnu iepazīstināt ar šo personu un izstāstīt aptuveno notikuma scenāriju;
  6. Runāt, stāstīt, skaidrot– lai cik jauns būtu topošais lielais brālis vai māsa, viņam ir svarīgi dzirdēt un sajust, ka māmiņa stāsta un skaidro visu notiekošo. Galvenais, esiet atklāti, godīgi un saprotoši, lai bērnam pēc tam nebūtu lieku pārsteigumu un satraukumu. Iesaistiet bērnu gatavošanās procesā un stāstiet visu, kas bērnam interesē;

Nenoliedzami, katrai ģimenei būs savs piemērotākais modelis un paņēmiens kā sagatavot  savu bērnu ģimenes pieaugumam, ņemot vērā bērna vecumu, dzimumu, intereses un citus faktorus. Taču visām kopīgais un galvenais vadmotīvs ir sapratne, mīlestība un pieņemšana, ko bērns var mācīties no saviem vecākiem.

Avoti:

  1. Mamamor, https://www.mamamordolls.com/collections/birthing-and-breastfeeding
  2. Codename: Mama http://codenamemama.com/2011/09/30/natural-birth-videos/
  3. Twin Cities Midwifery Blog, https://twincitiesmidwifery.wordpress.com/2013/10/14/resources-for-preparing-siblings-for-birth/
  4. Helping kids adjust to life with the new baby,
    http://www.janetlansbury.com/2013/04/helping-kids-adjust-to-life-with-the-new-baby/
  5. Preparing siblings for homebirth, http://hippiehousewife.blogspot.com/2012/07/preparing-siblings-for-homebirth.html

Dānija. Mājdzemdības.

denmark_homebirthArvien vairāk sievietes Dānijā izvēlas dzemdēt sev ērtajā un patīkamajā vidē – mājās. Pēc statistikas datiem, 2015. gadā jau 1128 sievietes izvēlējās mājdzemdības, kas sastāda ap 2% no kopējā dzemdību skaita. Šis rādītājs ir dubultojies, salīdzinot ar mājdzemdību skaitu pirms 5 gadiem.

Dažas ģimenes norāda, ka nevēlas, lai dzemdības asociētos ar slimību, kā pēc viņu domām var notikt slimnīcā. Dāņi uztver dzemdības kā dabisku procesu, nevis medicīnisku stāvokli, tādēļ parasti tajās ārsti nepiedalās, ja vien nav kāda īpaša vajadzība. Dzemdības notiek vecmātes vadībā, turklāt pieņemts arī, ka vīrs vai dzīvesbiedrs parasti ir klāt šajā brīdī.

Sievietes norāda, ka dabiskas dzemdības viņuprāt vieglāk ir iespējamas mājās. Tādēļ, ja sieviete vēlas un grūtniecibā neuzrāda kādus riskus māmiņai vai mazulim, ģimene var izvēlēties dzemdēt slimnīcā vai mājās.

Pieredze liecina, ka zema riska dzemdības mājās ir tikpat drošas kā slimnīcā, norāda mājdzemdību speciāliste Kārena Ingversena (Karen Ingversen). Turklāt Dānijas medicīnas žurnālā publicētais 2017. gada pētījums apstiprina, ka mājdzemdības Dānijā tiek raksturotas kā drošas, pateicoties zemiem pēcdzemdību mirstības un saslimstības rādītājiem.

Projektā Nordic Home Birth (Mājdzemdības ziemeļvalstīs) sniedz ieskatu Dānijas mājdzemību organizēšanā un citos aspektos:

  • Aptuveni 0,5% no visām dāņu vecmātēm strādā valsts finansētā, neatkarīgā mājdzemdību grupā, kas pieņem ap 30% no visām mājdzemdībām.
  • Šajā valstī nepastāv privāto dzemdību klīniku vai prakšu, jo visa veida dzemdības tiek finansētas no valsts līdzekļiem un ģimenes neizvēlas maksāt.
  • Piektā daļa no mājdzemdībām ir pirmreizējās dzemdības, pārējie 80% māmiņu mājās dzemdē otru, trešo vai nākamo bērnu.
  • 90% no aptaujātajām sievietēm ir ļoti apmieriātas ar savu mājdzemdību pieredzi.
  • Slimnīcu dzemdībās šis apmierinātības rādītājs ir 71%.
  • Arī slimnīcās dāņu ārsti un speciālisti interesējas par dažādiem atbalsta veidiem dzemdētājām. Piemēram, sievietēm piedāvā un iesaka izmantot akupunktūru kā līdzekli sāpju mazināšanai, iesprūdušas placentas gadījumā un citos nepieciešamības gadījumos.

Augstā apmierinātība, drošība, zemāks iejaukšanās risks, māju atmosfēra, un attieksme pret dabisku dzemdību procesu ir iemesls kādēļ arvien vairāk dāņi dod priekšroku mājdzemdībām. Valsts izveidotais veselības aprūpes modelis arī atbalsta un nekavē mājdzemdību attīstību, tādēļ ģimenes var brīvi izvēlēties sev vēlamo un patīkamāko dzimšanas vietu. Šie faktori ir labs pamats turpmākam mājdzemdību popularitātes kāpumam un tādēļ Dānijā gaidāms arvien lielāks skaits ģimeņu, kas izvēlējušās dzemdēt mājās.

Avoti:

  1. Christian W., 2016, Home births sky rocketing in Denmark, http://cphpost.dk/news/home-births-sky-rocketing-in-denmark.html
  2. Birth & Midwifery in Denmark , https://midwiferytoday.com/international/Denmark.asp
  3. Jensen S., Colmorn L. B., Schroll A., Krebs L., 2017, Quality assessment of home births in Denmark, Danish medical journal, http://www.danmedj.dk/portal/pls/portal/!PORTAL.wwpob_page.show?_docname=11667524.PDF
  4. Denmark – Pregnancy and Birth, 2017, http://paguro.net/destinations/moving-to-denmark/all-documents-denmark/denmark-pregnancyandbirth

Baudpilnas dzemdības

baudpilnas_dzemdības

Uz brīdi iedomājieties, kā vīrietis varētu piedzīvot savu seksualitāti. Iztēlojieties, kādas sajūtas varētu būt vīrietim, kad viņš ir ļoti uzbudināts. Viņš ir pavisam iekarsis, viņa dzimumloceklis ir stingrs un visa viņa enerģija ir vērsta uz kulmināciju un orgasmu. Tagad iedomājieties, ka, tā vietā lai piedzīvotu orgasmu un atvieglojumu, viņš netiek līdz tam un arī ejakulācija nenotiek. Kā viņš jūtas? Neapmierināts?

Tagad iedomājieties, ka tas notiek diezgan bieži, patiesībā, lielākā daļa no viņa seksuālās pieredzes beidzas šādi. Vai viņš sāktu justies pavisam neapmierināts un aizkaitināts? Vai viņa sēklinieki sāktu iekaist un kļūtu pietūkuši? Varbūt pat parādītos sāpes un diskomforts vēdera lejasdaļā.

Tagad iedomājieties, ka šādi notiek jau ilgstoši, bet vīrietis neaptver saistību savām sāpēm un neapmierinātībai ar seksuālo atbrīvošanos vai precīzāk – tās trūkumu.

Ja nu kultūras un sociālā izpratne par viņa seksualitāti būtu iemācījusi negaidīt seksuālu atbrīvošanos, negaidīt orgasmu, ejakulāciju katru reizi, kad viņš mīlējas? Varbūt viņš pat nekad to nav piedzīvojis. Iespējams viņš pat neaptver, ka ir spējīgs uz orgasmu.

Ja nu šī kulturas un sociālā uztvere par savu seksualitāti ir tik dziļi iesakņojusies, ka viņš pat nav iedomājies, ka viņa garstāvokļa maiņas, aizkaitināmība vai viņa uroloģiskās veselības problēmas rodas no neizpaustas seksuālās enerģijas, kas iesprostota viņa iegurnī.

Laipni lūgti vidējās sievietes seksuālajā pasaulē.

Kultūrā iesakņojies un vīrieši sagaida seksuālu atbrīvošanos orgasma veidā katru reizi, kad viņi mīlējas. Tomēr lielākā daļa sieviešu to negaida.

Kāda šim visam ir saistība ar baudpilnām dzemdībām?

Iespējams lielākais pieņēmums, ko vairums sieviešu ir apguvušas par dzemdībām ir ticība, ka tās ir sāpīgas.

Kāda teorija, kas skaidro sieviešu dzemdību sāpes, uzskata, ka sāpes ir enerģijas nosprostojuma rezultāts iegurnī dēļ hroniskas seksuālās neapmierinātības un spriedzes. Tradicionālā ķīniešu medicīnā ir teiciens, kas atspoguļo enerģijas kustību ķermenī: “kur ir brīva plūsma, sāpju nav; kur brīvas plūsmas nav, parādās sāpes.” Pamatojoties uz šo teicienu, seksuālā enerģija ir dzīvības plūsma. Sāpes ir dzīvības enerģijas nosprostojuma vai pretestības rezultāts, tātad neizpausta seksuālā enerģija ir nosprostojums un nosprostojums ir sāpes. Iemesls vairumam ginekoloģisko veselības problēmu (pirmsmenstruālā spriedze, sāpīgas un jūtīgas krūtis, menstruālās sāpes un pat galvassāpes) rodas no seksuālās enerģijas nosprostojuma.

Vai tā būtu tava personīgā pieredze vai nē, neviena sieviete nav radīta, lai ciestu sāpes vai diskomfortu kā daļu no menstruālā cikla. Neskatoties uz to, daudz sievietes joprojām katru mēnesi to piedzīvo un samierinās ar to, it kā tas būtu daļa no sievietes būtības. Tāpat, neviena sieviete nav radīta, lai ciestu dzemdību sāpes. Bet vai tu to sagaidi kā daļu no sievietes būtības?

Hroniskā seksuālās enerģijas neapmierināšana, kas krājas sievietes iegurnī, rada dzemdību spriedzi. Kad mazulis noslīd zemāk, šie smalkie enerģijas bloki iegurnī spēj palēnināt dzemdības, radīt pretestību un var tikt sajusti kā sāpes. ‘Sāpes’ ir uztveres jautājums. Kultūras tabū par sieviešu seksualitāti un orgasmu ir tie paši pieņēmumi, kas radījuši viedokli par sieviešu dzemdību sāpēm, nevis atvieglojumu vai baudu dzemdību laikā.

Jebkurā gadījumā, sievietēm nav mācīta patiesība par viņu ķermeni. Vecmātes un dzemdību speciālisti atzīst, ka sievietēm sabiedrībā tiek kultivētas bailes no dzemdībām, tādējādi radot labvēlīgu augsni medicīniskām manipulācijām un slimnīcu dzemdībām. Likumsakarīgi, ka līdz ar manipulāciju pieaugumu, palielinās arī pēcdzemdību depresijas iespēja.

Mūsu kultūrā bieži sastopami pieņēmumi, kas bloķē seksuālo enerģiju un sievietēm jo īpaši vēsturiski ir bijis nepieciešams ilgs laiks, līdz viņu seksualitāte un orgasms ticis atzīts. Lielākai daļai sieviešu visa seksuālā pieredze varbūt tikusi centrēta uz vīrieša apmierināšanu. Varbūt esat iemācījušās bailes, vainas izjūtu vai kaunu. Varbūt neesat iemācījušās, kas jūsu ķermenim nepieciešams, lai pilnībā atvērtos un atbrīvotos.

Ko darīt šādā sitācijā?

Pastāv daudzas tehnikas, ko iespējams izmantot lai atslabinātos, un atbrīvotu nosprostoto seksuālo enerģiju iegurnī: apzināts darbs ar elpošanu, skaņas vibrācijas vingrinājumi, masāža, akupresūra, deja un citas kustību terapijas. Apzināti izpētot savu enerģiju, mācoties atbrīvot seksuālo spriedzi jūs paverat ceļu ne tikai uz vieglām un patīkamām dzemdībām, bet arī uz seksuālo veselību un apmierinātību visas dzīves garumā.

 

Avoti:

  1. Elmer P., Extatic Birth, 2017, http://ecstatic-birth.com/dr-peta-elmer/
  2. Orgasmic birth, 2017, http://www.orgasmicbirth.com/about/what-is-orgasmic-birth/

Dzemdības no mazuļa skatu punkta

smileafterdeliveryMūsdienu informācijas telpā, runājot par grūtniecību, dzemdībām, liels uzsvars tiek likts uz sievieti, viņas emocionālo un fizisko labsajūtu, sāpju un grūtību atvieglošanas iespējām. Protams, arī mazuļa veselība tiek uzraudzīta un nešaubos, ka ikviena grūtniece ir vismaz reizi aizdomājusies par sava mazuļa labsajūtu vēderā. Taču kā ir ar dzemdībām? Vai savā dzemdību plānā iekļaujam arī mazuļa sajūtas, vēlmes un plānus? Vai esam aizdomājušies, ko mazulītis jūt un mēģina mums pavēstīt dzemdību laikā? Vai viņam sāp? Ko viņš dzird, redz tikko piedzimstot? No emocionālā skatu punkta trāpīgi un iejūtīgi šādu ieskatu sniedz Frederiks Leboijē (Frederick Leboyer) savā grāmatā “Piedzimt bez vardarbības”. Turklāt no fiziskā un medicīniskā aspekta mazuļa sajūtas dzemdību laikā mēģinājuši izpētīt un definēt ASV ārsti.

Sāpes

  • Ārsti ir pārliecināti – mazulis dzemdībās un tieši pēc dzimšanas spēj just sāpes. Tas apveltīts ar visām sensorām sajūtām, tādēļ visticamāk arī, virzoties cauri dzemdību ceļiem, mazais ķermenītis sajūt sāpes, spiedienu kā virzoties caur šauru telpu.
  • Spiediens, piedzimstot galviņai, ir stiprākās sajūtas, ko mazulis jutīs dzemdību laikā, turklāt ar katru kontrakciju ieslīdot atpakaļ, šis spiediens tiks atkārtots vairākas reizes.
  • Sāpes mazulim var izpausties kā – paaustināta sirdsdarbība, palielināts asinsspiediens, pastiprināta svīšana, elpošanas paātrināšanas vai tieši pretēji palēnināšanās.
  • Bērna ādiņa ir piecas reizes plānāka kā pieaugušā āda, tādēļ ir ļoti jūtīga pret visiem kairinājumiem, pieskārieniem.
  • Pierādīts, ka mazuļi, kas bieži izjutuši sāpes slimnīcā tūlīt pēc dzemdībām, vairāk baidās no sāpēm vēlākā vecumā.

Maņas

  • Ir pierādīts, ka bērnam dzemdībās ir dzirdes un redzes, ožas, taustes un garšas spējas.
  • Lai gan mazulis kontūras redz nedaudz izplūdušas, tas spēj atpazīt mātes seju aptuveni 20 – 40 cm attālumā. Arī sadzirdēt tas spēj, turklāt atpazīst mātes balsi gan vēderā esot, gan arī tikko pēc dzemdībām.
  • Nonākot no tumšā un klusā māmiņas punča pasaulē, mazulim spilgtas gaismas un skaļi trokšņi ir nepatīkami un satraucoši.
  • No 36,6 grādu temperatūras nonākot istabas temperatūrā, mazuļis sajūt aukstumu, tādēļ vairogdziedzeris un palielinātais adrenalīna daudzums palīdz tam sadzīvot ar šo lielo temperatūras maiņu.
  • Pirmos mirkļus pēc dzemdībām, ja mazulis uzlikts uz mammas vēdera, viņš sajūt, redz un saož un atpazīst māmiņu – šis ir mirklis kad veidojas cieša saikne starp māti un bērnu, kurā piedalās pilnīgi visas mazuļa maņas.

Kustības

  • Dzemdību laikā mazulis darīs visu iespējamo, lai virzītu procesu. Piemēram, lai sāktu dzemdes kakla atvēršanās procesu, mazulis iekārtosies zemāk un ar galvu spiedīs uz dzemdību ceļiem. Lai atrastu vieglāko un ērtāko piedzimšanas ceļu, tas grozīsies un virzīsies uz ārpusi. Dažas māmiņas pat jūt, ka mazulis spiežas un speras ar rociņām un kājiņām, lai ātrāk tiktu ārā.
  • Tikko piedzimis mazulis, uzlikts uz mātes vēdera aizrāpos līdz krūtij un sāks zīst, kas liecina par kustību koordināciju un mērķtiecīgumu.

Elpošana

  • Kontrakciju laikā spiediena dēļ mazulim var piekļūt mazāk skābeklis. Tādēļ izveidojas aizsargmehānisms un mazulis var kļūt pavisam kluss un mierīgs.
  • Dzemdību laikā pamazām plaušās izžūst šķidrums, kas tur bijis visu grūtniecības laiku un palīdzējis šim orgānam nobriest. Turklāt, spiedienam mazinoties, caur plaušām sāk normāli cirkulēt asinis un tās ir gatavas pārņemt skābekļa uzņemšanas funkciju.
  • Tā kā plaušu sagatavošanās process izpaliek ķeizargrieziena gadījumā, nereti šiem bērniņiem sākotnēji ir ātrāka un seklāka elpošana, kas parasti normalizējas 48 stundu laikā.

Emocijas

  • Līdzko piedzimis, bērniņš ļoti skaidri un saprotami spēj paust savas emocijas un sajūtas. Tikko dzimis mazulis var būt mierīgs un vērīgs, nedaudz miegains un aizsapņojies, pārsteigts un nobijies, kā arī var paust sāpju un neizpratnes pilnu brēcienu.
  • Zīdainīša sejas izteiksme, ķermeņa valoda un citas fizioloģiskas atbildes liecina par viņa sajūtām un vecākiem ir viegli nolasīt pazīmes, kas liecina par diskomfortu, sāpēm, bailēm, izsalkumu vai citām sajūtām un emocijām.
  • Tikko dzimušam mazulim ir stipra vēlme sajust acu un fizisku kontaktu ar māti. Emocionālu stabilitāti tas iegūst, sajūtot māmiņas vai tuva cilvēka sirdspukstus un maigo skatienu. babyemotionse

Tavas dzemdību vietas, atbalsta personu un citas izvēles ietekmē mazuļa sajūtas dzemdībās un pēc tām, tādēļ šīs zināšanas var tev palīdzēt pieņemt pārdomātus lēmumus par savu dzemdību aprūpi. Varam tikai mēģināt iejusties mazuļa ādā un iztēloties, ko viņš sajūt, ko varētu domāt dzemdību laikā. Vai izvēlamies būt vērīgi, uzmanīgi un cienīt, rūpēties par bērniņa labsajūtu dzemdībās?

Avoti:

  1. Christiano D., 2017, A Baby’s view of birth, http://www.parents.com/pregnancy/giving-birth/labor-and-delivery/a-babys-view-of-birth/
  2. McCullosh S., 2016, Birth from your Baby’s point of view, https://www.bellybelly.com.au/birth/birth-from-your-babys-point-of-view/
  3. Leboijē F., Piedzimt bez vardarbības, 2009.
  4. Allarda I., Kviļūna D., Sāpes jaundzimušiem, 2002, http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=421
  5. Walls of silence, http://wallsofsilence.com/birth%20without%20violence%20-%20Leboyer.pdf

Alanis Morissette – dzemdību pieredze

Alanis_MorissetteAlanis Morissette – Kanādiešu dziedātāja un dziesmu autore par savu mājdzemdību pieredzi: “Nekad neesmu sevi iztēlojusies dzemdējot slimnīcā, manas mājas ir mana mazā svētnīca. Vīrs bija klāt visu laiku un mani atbalstīja, viņš ir mans varonis. Tās sajūtas ir viņpus sāpēm un pieredze liekas kā ārpus šīs pasaules – tik ļoti cīnījos un koncentrējos uz skaisto, mazo radību, kas nāk no manis laukā. Lai gan tas nebija viegli, izmantoju savu iekšējo spēku un dzemdības bija vienreizējas.” Taču dziedātāja brīdina sievietes, ka, lai gan tas bija pareizais lēmums viņai un viņas ģimenei, šī pieredze nav priekš visām un katrai sievietei šis lēmums rūpīgi jāapdomā.

10 interesanti fakti par grūtniecību un dzemdībām:

10facts

  1. Vadīts izstumšanas periods pretēji instinktīvam var radīt dzemdību sarežģījumus.
    Pētijumi apliecina, ka vadīta bērniņa izstumšana, nosakot kuros brīžos būtu jāstumj un kuros ne, būtiski palielina starpenes traumu skaitu, rada negatīvu ietekmi uz urīnpūsli, tā rezultātā var rasties izmaiņas asins cirkulācijā un pasliktināties iegurņa pamatnes veselība;
  2. Aptuveni 66% no sievietēm pēc dzemdībām novērojama vēdera muskuļu diastāze.
    Palielinoties dzemdei un pateicoties hormonālām izmaiņām grūtniecības laikā, vēdera muskuļu saistaudi jeb linea alba izplešas, veidojot spraugu starp šiem muskuļiem. Vari viegli pārbaudīt, vai tev tāda ir. Nogulies uz muguras, saliecot kājas un pacel galvu – pataustot ar pirkstiem vēdera vidusdaļā jutīsi, vai linea alba vietā ir sprauga vai nav;
  3. Pēc mājdzemdībām ir lielāka iespējamība veiksmīgai krūts barošanai.
    Pētījumi norāda, ka mājdzemdībās dzimušiem bērniem ir par 10% lielāka iespējamība tikt veiksmīgi zīdītiem ar krūti un par 20% lielāka iespējamība tikt ekskluzīvi zīdītiem līdz 6 mēnešu vecumam;
  4. Epidurālā anestēzijā ir iekļauta no kokaīna atvasināta viela.
    Anestēzija iedarbojas uz visiem dzemdību hormoniem, palēlinot to izdalīšanos, un kavē apziņas darbību tādējādi izmainot normālo dzemdību gaitu. Pētījumi Zviedrijā un ASV norāda uz saistību starp atsāpinošo narkotisko līdzekļu lietošanu mātēm dzemdībās un narkotiku atkarību to atvasēm tīņu gados;
  5. Ilgākā grūtniecība pagaidām novērota 375 dienas.
    Kādai 25 gadus vecai sievietei no Losandželosas, piedzimusi meitiņa pēc apmēram gadu ilgas grūtniecības. Meitiņa bija vesela un pavisam normāla, tās svars bija ap 3 kg;
  6. Mājdzemdības ir labs pamats drošas emocionālas piesaistes veidošanai ar savu mazuli.
    Piesaistes teorija (attachment theory) ir veids kā radīt drošas, uzticības un paļāvības pilnas attiecības ar bērnu. Autors Džons Boulbijs (John Bowlby) salīdzina to ar neredzamu pavedienu, kas ir starp māti un bērnu, pat ja tie neatrodas vienā telpā. Pirmā tikšanās brīža intimitāte, agrīna krūts barošanas uzsākšana, āda-āda kontakts ar mazuli veicina veselīgu un drošu piesaisti starp māti un mazuli;
  7. Drošākās valstis dzemdībām ir Japāna, Monako un Norvēģija.
    Šajās valstīs ir zemākais zīdaiņu mirstības rādītājs pasaulē – 2 no 1 000 (2014. Gada dati);
  8. Vidējie rādītāji pasaulē:
Iejaukšanās Plānotas ārpusstacionāra dzemdības Dzemdības slimnīcā
Dzemdību ierosināšana 2,1% 21%
Dzemdību stimulēšana (ar oksitocīnu) 2,7% 18,9%
Elektroniska augļa novērošana 9,6% 84,3%
Episiotomija jeb starpenes iegriezums 2,1% 33%
Vakuuma ekstrakcija 0,6% 5,5%
Ķeizargrieziena operācija 3,7% 19%
  1. Dānijā izveidota dzemdību aplikācija, kas attīstības valstīs glābj dzīvības.
    Drošu dzemdību aplikācija palīdz vecmātēm Āfrikā un DA Āzijā dzemdību sarežģījumu gadījumos. Tajā video un animāciju formā ievietoti iespējamie dzemdību sarežģījumi un padomi kā rīkoties šādos gadījumos;
  2. Ja mātei tiek dota iespēja, tikko dzimušu mazuli tā instinktīvi pieliek pie kreisās krūts.
    Šāds novērojums uzrādīts neatkarīgi no mātes tautības vai kultūras. Tieši kreisā krūts ir tā, kur māte sākotnēji virza mazuli, lai tas nonāk kontaktā ar viņas ādu, sirdspukstiem un var uzsākt zīšanu.

Avoti:

  1. http://veselam.la.lv/2015/10/29/sievieti-dzemdibas-butu-jaatbalsta-pasai-sekot-sava-kermena-velmei-berninu-stumt/
  2. http://www.babygaga.com/15-facts-about-homebirth-no-one-is-telling-you-about/
  3. http://bmjopen.bmj.com/content/6/8/e010551.full
  4. https://www.bellybelly.com.au/birth/ecstatic-birth-natures-hormonal-blueprint-for-labor/
  5. http://www.attachfromscratch.com/attachment-theory.html#attachment
  6. http://www.indexmundi.com/map/?v=29
  7. http://newbirthmidwifery.com/midwifery-home-birth/little-known-facts/
  8. http://cphpost.dk/news/danish-birthing-app-saving-lives-in-developing-countries.html

Mājdzemdības Igaunijā

eesti

Līdz 20. gadsimta 30. – 40. gadiem, lielākā daļa dzemdību Igaunijā notika mājās, taču padomju laikā dzemdniecība šajā valstī tika reorganizēta – ikkatrai sievietei bija jāreģistrējas pirmsdzemdību klīnikā un jādzemdē slimnīcā. 50. gados uzcēla daudz jaunu slimnīcu ar dzemdību nodaļām tajās. Jau 70. un 80. gados katrā nozīmīgā pilsētā un rajona centrā bija slimnīca ar dzemdību nodaļu, un mājdzemdības tika pilnībā izskaustas. Sociālisma laikā dzemdību nodaļās kārtība bija ļoti strikta, disciplīna un attieksme bezpersoniska un nehumāna. Jo lielāka bija slimnīca, jo mazāk tika padomāts par vecmāti un sievieti, kas dzemdēja. Pēdējo desmitgažu laikā dzemdniecība un pirmsdzemdību aprūpe Igaunijā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas un kopš 2014. gada 1. augusta mājdzemdības ir juridiski atļautas un likumīgas.

Tartu Universitātes Slimnīcas vecmāte un Tartu Veselības Aprūpes centra pasniedzēja Siiri Põllumaa norāda, ka pat šādā jūtīgā, trauslā un dziļi intīmā jomā bija nepieciešama likumdošana, lai nodrošinātu drošību un aizsardzību gan ģimenēm, gan arī vecmātēm, jo pretējā gadījumā mājdzemdības turpinās pastāvēt slepus kā līdz šim.

Jaunajos noteikumos ievietots saraksts ar riskiem un gadījumiem, kādos mājdzemdības nav drošas mātei un mazulim. Šis saraksts ir informatīvs ne tikai mediķiem, bet arī ģimenēm, kas vēlas mājdzemdību opciju izmantot. Lai gan mājdzemdības ir likumīgas, tomēr šī tēma izraisa nopietnas un asas diskusijas no mediķu un ginekologu puses, kas norāda, ka pašreiz nav tādu metožu, kas varētu noteikt visas iespējamās dzemdību pataloģijas jau iepriekš. Taču diskusijas ir neizbēgamas, jo šis ir jautājums, kas skar tik daudz cilvēku, gluži kā bērnu audzināšana, norāda Põllumaa.

Pašlaik Igaunijā mājdzemdības sastāda vien 0,4 – 0,5% no visām dzemdībām, kas ir mazāk kā simts mājdzemdību gadā. Taču vecmāte Siiri Põllumaa ir skeptiska par mājdzemdību skaita palielināšanās iespēju, norādot, ka pēc likuma tikai vecmāte, kas saņēmusi īpašu licenci, var pieņemt bērnu mājās un līdz šim valstī neviena licence vēl nav izdota. Turklāt arī finanses šādam pakalpojumam netiek piešķirtas no valsts vai Veselības Apdrošināšanas līdzekļiem.

Var secināt, ka valsts izveidojusi noteikumus, lai regulētu šo jomu, un novērstu nedrošu un slepenu mājdzemdību pastāvēšanu, turpmākais darbs ir vecmāšu, ginekologu un citu iesaistīto personu rokās, lai padarītu mājdzemdības par maksimāli drošu un pieejamu procesu kā arī uzlabotu sadarbību starp mājdzemdību vecmātēm un slimnīcu personālu ātrākai risku novēršanai un vajadzīgo manipulāciju nodrošināšanai.

Avoti:

  1. Voites M., Development of Midwifery in Estonia, West Tallin Central Hospital Womens Clinic.
  2. Rudi H., 2014, Home Birth Hereby Legal, http://news.postimees.ee/2896035/home-birth-hereby-legal
  3. Postimees.ee, 2013, Governmental green light to giving birth at home, http://news.postimees.ee/2638650/governmental-green-light-to-giving-birth-at-home

Attīstīto valstu viedoklis par plānotām asistētām ārpusstacionārām dzemdībām

Attīstītās valstis ir noteicošais virzītājspēks uz pierādījumiem balstītas medicīnas attīstību un ieviešanu praksē. Tādēļ šīs nodaļas uzdevums ir atspoguļot četru attīstīto valstu viedokli par plānotām asistētām ārpusstacionāra dzemdībām.
NICE (National Institute for Health and Care Excellence) Apvienotajā Karalistē zema riska dzemdētājām iesaka plānot dzemdības mājās vai vecmāšu vadītos ārpusstacionāros neatkarīgos dzemdību centros, jo tā ir dzemdētājām īpaši piemērota vieta. Plānotās ārpusstacionārās dzemdībās iejaukšanos skaits dzemdību darbībā (insturmentālas vaginālas dzemdības, ķeizargrieziena operācija, epiziotomijas pielietošana) ir mazāks un dzemdību iznākumi neatšķiras, salīdzinot ar dzemdībām stacionārā. Plānotas dzemdības ārpus stacionāra asociējas ar augstākām spontānām vaginālām dzemdībām (NICE Guideline).
Profesore Sjūzena Beilija (Susan Bewley) atzīmē, ka dzemdību vietai un veidam, kā sievietes dzemdē savus bērnus, ir milzīga ietekme uz viņām kā personībām. Kaut gan sievietēm ar komplicētu grūtniecību joprojām būs nepieciešamība pēc ārsta, tomēr nav iemesla, kāpēc sievietes ar zema riska grūtniecību nevarētu dzemdēt vidē, kurā viņas jūtas  iskomfortablāk. Sievietes var izvēlēties dzemdēt mājās vai neatkarīgos vecmāšu vadītos dzemdību centros, tādēļ ka šīs vietas, lielākoties, ir drošākas un viņām pazīstamākas. Tās ir sieviešu tiesības, un viņas šajā izvēlē ir jāatbalsta. Bet, ja sievietes izvēlas dzemdēt stacionārā, tādēļ ka tā viņas jūtas drošāk, tad arī tās ir viņu tiesības, kurās viņas ir jāatbalsta. Dzemdības ir ļoti personiska pieredze, kurā nav vienas pareizās atbildes, kas derētu visām sievietēm.
Piedāvājot dažādas iespējas dzemdību vides izvēlē, ne tikai dzemdētājām tiek nodrošināta lielāka iespēja izvēlēties dzemdību vietu un būt vairāk apmierinātām ar savu dzemdību pieredzi, bet arī vecmātēm paveras lielākas iespējas izvēlēties sev piemērotāko darba vietu un veidu, kādā viņas vēlas strādāt (NICE).
ACOG (The American Congress of Obstetricians and Gynecologists) 2016. gada vadlīnijās par dzemdību vietas izvēli atzīmē, ka sievietei, plānojot mājdzemdības, jābūt medicīniski informētai par riskiem un ieguvumiem, kas saistīti ar viņas izvēli. Jaunā vadlīniju redakcija ir papildināta ar absolūtām kontrindikācijām plānotām ārpusstacionāra dzemdībām, kas ietver gadījumus, kad auglis atrodas galvas defleksijā un šķērsguļā, daudzaugļu grūtniecība, iepriekšējās dzemdības beigušās ar ķeizargrieziena operāciju. ACOG uzsver, ka droša un laicīga mātes transportēšana uz stacionāru ir galvenais faktors, kas ietekmē plānotu ārpusstacionāru dzemdību drošību.
SOGC (The Society of Obstetricians and Gynaecologists of Canada) 2016. gada publikācijā atzīmēts, ka perinatālā mirstība plānotās ārpusstacionārās dzemdībās nav lielāka par mirstību dzemdībās stacionārā un plānotas dzemdības ārpus stacionāra ir tikpat drošas kā dzemdības stacionārā. SOGC apstiprina uz pierādījumiem balstītu medicīnas praksi ar iespēju sievietēm izvēlēties sev piemērotu dzemdību vietu, tomēr iesaka sievietes informēt par riskiem un ieguvumiem, kā arī par ierobežojumiem, dzemdējot ārpus stacionāra.
KNOV (The Royal Dutch Organisation of Midwives) 2015. gada ikgadējā publikācijā raksta, ka Nīderlandē sievietes ar zema riska grūtniecību var izvēlēties valsts apmaksātas dzemdības gan ārpus stacionāra, gan stacionārā. Šī brīvā iespēja izvēlēties sev piemērotāko dzemdību vietu ir gandrīz unikāla Rietumu pasaulē. Apdrošināšanas kompānijas Nīderlandē sievietēm dzemdībās ārpus stacionāra nodrošina dzemdību komplektu, kurā tiek ietverti ūdens necaurlaidīgi pārsegi gultai, higiēnas piederumi sievietei un jaundzimušajam, pārsiešanas materiāli. Vecmāšu piederumos, kas ir atsevišķi izveidots komplekts, ietilpst viss nepieciešamais dzemdību aprūpes nodrošināšanai un reanimācijas pasākumiem.
RCOG (Royal College of Obstetricians and Gynaecologists) Lielbritānijā atbalsta
mājdzemdību izvēli sievietēm ar zema riska grūtniecību, kuras dzemdē atkārtoti. 2007. gada
standartos dzemdību organizēšanā un aprūpē ir noteikta plānotu ārpusstacionāru dzemdību
uzraudzības struktūra, uzraudzības un drošības vadlīnijas, kvalitātes un pakalpojuma
nodrošināšanas kārtība problēmsituāciju gadījumos.
Latvijā plānotu ārpusstacionāru dzemdību regulēšana notiek ar likumdošanas aktu palīdzību. Ministru Kabineta noteikumos Nr. 611 par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību ir definētas medicīniskās indkācijas, kurām iestājoties, dzemdētāju vai jaundzimušo nepieciešams transportēt uz stacionāru. Ir noteiktas stingras prasības vecmāšu izglītībai un tehniskajam aprīkojumam.
Kā redzams, attīstīto valstu viedoklis atbalsta sieviešu brīvību dzemdību vietas izvēlē.
Tomēr iesaka sniegt sievietēm uz pierādījumiem balstītu medicīnas aprūpi un informēt par
riskiem un ieguvumiem, dzemdējot ārpus stacionāra.

Autore: Agnese Dejus

Viss pētījums pieejams šeit.

Gatavojamies mājdzemdībām

prepareforhomebirthLai izvairītos no liekiem sarežģījumiem un pārsteigumiem dzemdībās, ir vērts būt informētai un sagatavotai šim procesam. Māmiņu klubā publicēti lieliski padomi Kā sagatavoties mājdzemdībām psiholoģiski un fiziski un Kam jābūt mājdzemdību somā, tādēļ šajā rakstā tos papildināsim tikai ar dažiem praktiskiem padomiem.

Lūk dažas no lietām, ko vēlams izdarīt, lai sagatavotos mājdzemdībām:

  1. Izvēlies savu atbalsta komandu. Sāc ar mājdzemdību vecmāti, vienojies vai mājdzemdībās būs klāt vīrs, kāds cits ģimenes loceklis, vai vēlies piesaistīt dūlu, vai citas atbalsta personas;
  2. Uzraksti dzemdību plānu – savu vēlamo scenāriju, kā arī padomā par plānu B, ja viss notiks citādi kā iecerēts;
  3. Piedomā pie savas fiziskās sagatavotības un veselīga uztura grūtniecības laikā. Laba veselība un būs svarīgs pamats veiksmīgām dzemdībām;
  4. Sagatavo savu māju vai dzīvokli mājdzemdībām. Izvēlies istabu, kur dzemdēsi, vēlams lai tā būtu tuvu vannas istabai, atbrīvo to no liekām mantām, novieto tur visas dzemdībām nepieciešamās lietas;
  5. Iztīri māju un nomazgā visu, kas nepieciešams dzemdībām un jaundzimušajam;
  6. Piedomā par atmosfēru, kādu vēlēsies dzemdībās. Vai vēlies kādas ēteriskās eļļas, mūziku fonā, sveces utml.;
  7. Sagatavo dzemdību somu un mašīnu. Gadījumā, ja nepieciešams plāns B. Pārliecinies, lai kritiskā brīdī nepārsteigtu auto ar tukšu degvielas bāku vai bez mazuļa autosēdeklīša;
  8. Pagatavo dažas maltītes un sasaldē tās pēcdzemdību laikam, kad nebūs ne vēlēšanās ne laika gatavot;
  9. Padomā arī par enerģijas atjaunošanu dzemdību laikā, ja vēlēsies ko ēst, dzert (ūdens, medus, kāds saldināts dzēriens utml.);
  10. Ja Tev jau ir bērni, sagatavo arī tos dzemdībām. Vienalga vai tie pašās dzemdībās būs klāt vai nē, ir svarīgi izrunāt ar bērniem, kas gaidāms un uzklausīt tos, ja radušās kādi uztraukumi vai bažas. Centies pēc iespējas vairāk iesaistīt tos gatavošanās procesā, iepazīstini bērnu ar vecmāti, skaidro un rādi kādas preces esi iepirkusi nākamajam bebītim un kā tās pielietosi. Sarunā kādu, kas pieskatīs bērnu dzemdību laikā;
  11. Sagatavo vīru/partneri mājdzemdībām. Ja esat nolēmuši, ka mājdzemdībās klāt būs vīrs, viņam būtu noderīgi apmeklēt pirmsdzemdību kursus kopā ar tevi, zināt kur atrodas visas dzemdībām nepieciešamās lietas, kā arī redzēt kādus mājdzemdību video un bildes;

Avoti:

  1. Preparing for home birth, 2017, http://www.attachfromscratch.com/preparing-for-a-home-birth.html#preparinghomebirthhouse;
  2. Māmiņu klubs, 2017, Ceļvedis: Kā sagatavoties mājdzemdībām?, http://www.maminuklubs.lv/grutnieciba/celvedis-ka-sagatavoties-majdzemdibam-269199/;
  3. Māmiņu klubs, 2009, Kā gatavoties mājdzemdībām http://www.mammamuntetiem.lv/articles/798/ka-gatavoties-majdzemdibam/;
  4. Birth Boot camp, 2017, Preparing for home birth, http://birthbootcamp.com/preparing-home-birth/ .