Veselības mēnesis Liepājā

Liepājas pilsētas Domes Vides un veselības daļa jau vairāk nekā 10 gadus maijā organizē pasākumus ar devīzi „Par veselīgu liepājnieku!”. Šajā laikā notiek arī Latvijas Mājdzemdību vecāku apvienības rīkoti pasākumi topošajiem un jaunajiem vecākiem:

(VISI PASĀKUMI IR BEZ MAKSAS)

5. maijs

10.30–11.30 nodarbība topošajiem un jaunajiem vecākiem „Auduma autiņbiksītes. Veidi, kopšana, trūkumi un priekšrocības”, lektori: mammas, kuras saviem bērniem lieto auduma autiņus A.Pečule, L.Vasara. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zāle. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Vienreizējo autiņbiksīšu lietošana ir ērta, bet tai ir daudz trūkumu – cena, ietekme uz vidi un bērna veselību. Mūsdienās arvien populārāka kļūst auduma autiņu izmantošana. Runā, ka tas ir sarežģīti un prasa daudz laika. Vai tā ir? Mammas, kuras pašas izmanto auduma autiņus pastāstīs par dažādiem autiņu veidiem, to kopšanu, pozitīvo un negatīvo pieredzi. Vecākiem būs iespēja uz vietas apskatīt dažādus auduma autiņu veidus.

12.00–13.00 nodarbība topošajiem un jaunajiem vecākiem „Bērna vadīta ēšana. Kā piebarošanu padarīt aizraujošu lieliem un maziem”, lektore I.Sondore (Muki.lv).Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zāle. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Bērna vadīta ēšana ir metode, kas sagrauj mītu, ka vienīgais veids, kā sākt mazuļa iepazīšanos ar pieaugušo ēdienu, ir biezenīši un ēdināšana ar karotīti. Šī pieeja parāda, kādēļ bērna patstāvīga ēšana jau no paša piebarošanas sākuma ir veselīgākais un dabiskākais veids bērna sekmīgai attīstībai. Uzticoties mazulim un ļaujot viņam pašam izlemt, kad un kā sākt ceļojumu plašajā ēdienu pasaulē, pāreja no zīdīšanas uz patstāvīgu ēšanu kļūst patīkama gan vecākiem, gan mazulim.
13.30–14.30 nodarbība topošajiem vecākiem un vecākiem ar bērniem līdz 4 gadu vecumam „Extended Rear Facing jeb droša bērna pārvadāšana automašīnā”, lektore I.Sondore. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zāle.  Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Latvijā pieņemts bērnu pārvadāt ar skatu pretēji braukšanas virzienam tikai pirmajā dzīves gadā. Skandināvijas valstīs šis laiks ir ilgāks – 4 gadi. Tas tiek pamatots ar ievērojami uzlabotu bērna drošību. Avārija vai strauja bremzēšana var izraisīt nopietnas bērna sprandas traumas vai pat nāvi, ja viņš ir ievietots sēdeklītī ar skatu braukšanas virzienā, tādēļ ASV jau ir mainījusi un arī Eiropas Savienība tuvākajā laikā mainīs rekomendācijas par to, cik ilgi bērns jāpārvadā ar skatu pretēji braukšanas virzienam. Lektore pastāstīs par pētījumu rezultātiem, ERF sēdeklīšu veidiem, atspēkos biežāk dzirdētos mītus par bērnu pārvadāšanu ar skatu pretēji braukšanas virzienam.

9. maijs

 

10.00-11.30 un 13.00-14.30 „Krīzes grūtniecības centra” jauniešu programmas organizēta nodarbība jauniešiem Liepājas 1. ģimnāzijā un Liepājas Internātskolā, lektors Ulvis Kravalis. Kontaktpersona A.Aizkalne. Tālrunis: 26105258.

11. maijs

18.00–19.30 topošajiem vecākiem un interesentiem tikšanās ar grāmatas „Радость ожидания и чудо рождения” autori, dūlu Lindu Rozenbahu, (pasākums norisināsies krievu valodā). Norises vieta: „Tējas istaba” Fr.Brīvzemnieka iela 28. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai pa e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas visbiežāk lasītāji saka – manas bailes no dzemdībām ir mazinājušās. Arī Lindai, gaidot savu pirmo bērniņu, nebija svešas bailes un bažas. Bet satikšanās ar vecmāti Dinu Cepli un tas, kā viņa par dzemdībām runāja, lika aizdomāties, ka neesam tik nevarīgi savu dzemdību norisē un ir daudz lietas, kas “strādā” mūsu labā. “Es to aizrautīgi tvēru, bet arī ar zināmu skepsi – izklausās labi, bet es pārbaudīšu uz savas ādas! Un – izrādījās, ka tiešām tas viss “strādā”!” saka Linda. Un viņa nevarēja klusēt – tāpēc aizsāka savu sirdsdarbu – grāmatas rakstīšanu.

Tikšanās ar grāmatas autori varēsiet jautāt sev aktuālos jautājumus par grūtniecību un dzemdībām. Uzzināt, vai tas, ko Linda aprakstījusi grāmatā apstiprinās arī dūlas darbā. Diskutēt par to, ko mēs pašas varam darīt savu dzemdību labā.

19.30–21.00 nodarbība „Auglības atpazīšanas metodes”, lektori Baiba Stikute, Kristīne un Gunārs Lociki. Norises vieta: „Tējas istaba”, Fr.Brīvzemnieka ielā 28. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai pa e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Auglība ir vērtīga dāvana, kas ļauj ģimenē ienākt bērniņam. Dabīgā ģimenes plānošana (DĢP) var gan palīdzēt atrast bērniņa ieņemšanai vislabvēlīgāko laiku, gan plānot bērnu skaitu ģimenē un laika intervālus starp katra bērna piedzimšanu saskaņā ar Dievu un savām iespējām, pēc iespējas labāk sagatavojot mīlestības telpu katra bērniņa ienākšanai pasaulē. Šim nolūkam ir Auglības Atpazīšanas Metode (AAM), ar kuras palīdzību var ne tikai noteikt auglīgos un neauglīgos periodus sievietes ciklā, bet arī konstatēt problēmas, ja tādas ir, kas varētu traucēt bērna ieņemšanu un pilnvērtīgu attīstību. Lekcijā tiks stāstīts:

–     Kas ir vīrišķība un sievišķība.

–     Kā dzīvot harmonijā ar savu ciklu.

–     Pamatfakti par auglību un bērna ieņemšanu.

–     AAM vēsture, AAM mūsdienu skolas.

–     AAM efektivitāte.

–     Biežāk uzdotie jautājumi.

–     Ko dzīvošana atbilstoši DĢP dod laulāto attiecībām.

–     Tehniskā palīdzība AAM izmantošanā – tiešsaistes cikla grafiki un cikla datori.

12. maijs

 

11.00–12.15 topošajiem vecākiem un interesentiem tikšanās ar grāmatas „Gaidības un radības ar prieku” autori dūlu Lindu Rozenbahu. Norises vieta: Fr.Brīvzemnieka iela 28, 2.stāvs.  Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Tikšanās ar grāmatas “Gaidības un radības ar prieku” autori, dūlu Lindu Rozenbahu.

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas visbiežāk lasītāji saka – manas bailes no dzemdībām ir mazinājušās. Arī Lindai, gaidot savu pirmo bērniņu, nebija svešas bailes un bažas. Bet satikšanās ar vecmāti Dinu Cepli un tas, kā viņa par dzemdībām runāja, lika aizdomāties, ka neesam tik nevarīgi savu dzemdību norisē un ir daudz lietas, kas “strādā” mūsu labā. “Es to aizrautīgi tvēru, bet arī ar zināmu skepsi – izklausās labi, bet es pārbaudīšu uz savas ādas! Un – izrādījās, ka tiešām tas viss “strādā”!” saka Linda. Un viņa nevarēja klusēt – tāpēc aizsāka savu sirdsdarbu – grāmatas rakstīšanu.

Tikšanās ar grāmatas autori varēsiet jautāt sev aktuālos jautājumus par grūtniecību un dzemdībām. Uzzināt, vai tas, ko Linda aprakstījusi grāmatā apstiprinās arī dūlas darbā. Diskutēt par to, ko mēs pašas varam darīt savu dzemdību labā.

 

12.30–13.30 nodarbība „Dzemdības nelielā slimnīcā”, vada O.Niedola, Priekules slimnīcas vecmāte. Norises vieta: Fr.Brīvzemnieka ielā 28, 2.stāvs.  Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Agrāk Liepājas topošās mammas labprāt devās uz Priekules slimnīcu, lai laistu pasaulē savu bērniņu. Šobrīd valsts apmaksātas dzemdības Priekulē vairs nenotiek, tomēr ir pieejama maksas dzemdību palīdzība. Kāda ir maksa un kas tajā ietilpst, pastāstīs Priekules slimnīcas pārstāve.

13.45–15.45 nodarbība topošajiem vecākiem un interesentiem „Dūlas atbalsts grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā”. Lektores – sertificētas dūlas L.Rozenbaha un A.Zeidmane. Norises vieta:Fr.Brīvzemnieka ielā 28, 2.stāvs. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Jau vairākus gadus Latvijā ir iespējams saņemt dūlas palīdzību grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā. Ko dara dūla, kā viņas darbs atšķiras no mediķu darba, pastāstīs vairākas Latvijā pazīstamas dūlas.

16.00–17.30 nodarbība topošajiem vecākiem un interesentiem „Plānotas mājdzemdības Latvijā”, lektore – mājdzemdību vecmāte A.Zeidmane. Norises vieta: Fr.Brīvzemnieka ielā 28, 2.stāvs. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

2011. gadā 1% no dzemdībām Latvijā bija plānotas mājdzemdības. Kas ir plānotas mājdzemdības, kādi ir priekšnoteikumi to norisei, kā norisinās grūtnieces aprūpe, dzemdības un pēcdzemdību aprūpe, kādi ir biežākie mīti sabiedrībā, pastāstīs Ģimenes veselības centra „Stārķa ligzda” vecmāte Aiva Zeidmane.

19. maijs

 

10.00–11.15 nodarbība „Veselīgāka dzīve sev un bērniem – uzturs un sadzīve”, lektore A. Piķele. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Veselību var uzlabot dažādos veidos. Viens no tiem – pārskatīt savu pārtiku, ikdienā lietoto sadzīves ķīmiju, ķermeņa kopšanas līdzekļus. Kādi ir pirmie soļi veselīgākam un zaļākam dzīvesveidam, pastāstīs Antra Piķele.

11.30–14.30 nodarbība jaunajiem vecākiem „Bērna nēsāšana slingā”. Lektores – sertificētas bērnu nēsāšanas konsultantes A.Apsīte,  E.Žvagiņa-Jākobsone. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e–pasta adresi: lvasara@inbox.lv.

Bērnu nēsāšanas konsultantes parādīs kā pareizi nēsāt bērnu un pastāstīs par nēsāšanu no anatomiskā, fizioloģiskā un psiholoģiskā viedokļa, ergonomiskajām nēsāšanas palīgierīcēm (garo un īso lakatu, lakatu ar riņķiem, slingu-kabatu, mei-tai, ergonomisko ķengursomu u.c.), bērnu nēsāšanas palīgierīču atšķirībām, izvēli un pareizu lietošanu.

25. maijs

 

14.00–16.00 seminārs „Krīzes grūtniecības centru darbība”. Paredzēts interesentiem un speciālistiem, kuri ikdienā saskaras ar krīzes centra mērķauditoriju – cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība neplānotas grūtniecības, spontānā aborta vai bērna slimības gadījumos. Lektores: Rīgas Krīzes grūtniecības centra vadītāja J. Briede-Jureviča un Liepājas Krīzes grūtniecības centra vadītāja L.Sirmā. Norises vieta: Liepājas Lutera ev.lut. draudzes namā, Jelgavas ielā 58. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

26. maijs

10.00–11.15 nodarbība jaunajiem vecākiem “Bērna attīstība pirmajā gadā”. Lektore – fizioterapeite Līga Sprūde. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Bērna attīstība pirmajā gadā ir straujāka nekā jebkad vēlāk. Tas ir satraucošs laiks vecākiem, jo jāatrod atbildes uz tik daudziem jautājumiem – kas bērnam būtu jādara konkrētā vecumā, kā netraucēt bērna attīstībai. Par visiem šiem jautājumiem pastāstīs fizioterapeite Līga Sprūde.

11.30–14.30 nodarbība topošajiem un jaunajiem vecākiem „Zīdīšana: teorija un prakse”. Lektore – Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja S.Lase. Norises vieta: Liepājas Olimpiskais centrs, 3.stāvs, Spoguļu zālē. Iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni: 29755173 vai e-pastu: lvasara@inbox.lv.

Lektore pastāstīs par zīdīšanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, sniegs klātienes konsultācijas atnākušajām māmiņām, kā arī pastāstīs interesentiem par iespēju Liepājā piedalīties brīvprātīgo zīdīšanas konsultantu mācībās, aprakstot zīdīšanas konsultanta darba ikdienu.

Par citiem  “Veselības mēneša 2012” pasākumiem lasiet programmā

Pasākumus atbalsta:

Liepājas pilsētas domes Vides un veselības daļa

kā arī:

Muki.lv (Iveta Sondore), Augliba.lv (Baiba Stikute), veikals “Alvīne” (Antra Piķele), Ģimenes veselības centrs “Stārķa ligzda” (Aiva Zeidmane), Priekules slimnīca (Olga Niedola), Latvijas Dūlu apvienība (Linda Rozenbaha), Slingu skola (Aija Apsīte un Evita Žvagiņa-Jākobsone), Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija (Sandra Lase), Krīzes grūtniecības centrs (Laima Sirmā, Judīte Briede-Jureviča, Liene Šile, Aiga Aizkalne), fizioterapeite Līga Sprūde un Anda Pečule.

Informatīvais atbalsts:

Pirmais Latvijas Ģimenes portāls “Cālis.lv”, portāls “Mammām un tētiem”

“Es gribēju dzīvot” – konference par abortu problēmu Latvijā

12. aprīlī Rīgā Latviešu Biedrības namā notika konference “Es gribēju dzīvot: aborts – medicīniska manipulācija vai bērna nogalināšana?”. To rīkoja J. Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība, biedrības “Latvijas Ordeņu brālība” un “Asociācija Ģimene” un fonds “Moral Revolution”.

Par aborta medicīniskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem, populāriem priekšstatiem un to pamatotību runāja psiholoģe Diāna Staņko.

Savu publikāciju  “Katram sava demagoģija” papildināja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, daloties arī personīgā pieredzē par nepieciešamību izšķirties vai dot dzīvību slimam bērniņam.

Misijas “Pakāpieni” vadītājs Viljams Šulcs stāstīja par sieviešu likteņiem un to, kā viņas dažādās dzīves situācijās, sākot gaidīt bērniņu, nonākušas izmisumā, gatavojušās taisīt abortu, bet tad nokļuvušas līdz misijai, kur viņām sniegtā palīdzība devusi jaunu cerību vienlaikus ar izšķiršanos neiznīcināt jauno dzīvību.

Jautājumu, vai nedzimis bērns ir tiesību subjekts, analizēja juriste Natālija Lazukina, salīdzinot dažādu valstu likumdošanu abortu jomā.

Aktrise Olga Dreģe, sestais bērns astoņu bērnu ģimenē, nolasījusi abortā bojāgājušā bērna “Vēstuli no debesīm”, novēlēja mātēm vairāk runāt ar meitām par sarīkojumā apspriesto abortu jautājumu un “katram pašam atbildēt par savu rīcību”.

Noslēgumā, aicinātie  Saeimas frakciju pārstāvji dalījās iespaidos par dzirdēto.

Konferencē arī tika pieņemta rezolūcija par to, ka Latvijā jāveic likumu grozījumi, lai nepieļautu tālāku tautas iznīcināšanu un morālo normu degradāciju. Tā nosūtīta valsts augstākajām amatpersonām un Eiropas Parlamenta deputātiem.

Konferences ierakstu pa daļām vai pilnā versijā iespējams noskatīties internetā Rīgas apriņķa avīzes mājas lapā.

“Īpaši spilgti atmiņā palika beigās rādītais mūsu dižgaru saraksts: Anna Brigadere, Krišjānis Valdemārs, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Skalbe, Krišjānis Barons – viņi bijuši trešais, ceturtais, piektais, vai pat astotais bērns ģimenē. Ja viņu vecāki būtu plānojuši ģimenes ar vienu diviem bērniem, šo kultūras darbinieku mums nebūtu. Un tagad, plānojot miniģimenes, mūsu tauta zaudē nozīmīgu genofonda daļu. (J. Rožkalns)”

Mana pirtīžu pieredze

Vēl pirms vecākā bērniņa gaidīšanas, manās rokās nonāca Lindas Rozenbahas grāmata „Gaidības un radības ar prieku”. Grāmatā bija arī gana izsmeļošs pirtīžu apraksts. Lai gan manās asinīs rit dažādu tautu asinis, kaut kas manā dvēselē saslēdzās un es jutu – tas ir man.

Kad mājās piedzima Raitis, pirmajā nedēļā mēs instinktīvi turējāmies savrup. Paziņām un svešiniekiem tobrīd nebija vietas mūsu dzīvē, arī draugi nesteidzās raudzībās. Šīs dienas nebija vieglas – tas bija tuvības, iepazīšanās un pierašanas laiks. Nebija pat izteiktas sajūtas par dienas ritmu – diena un nakts bija saplūdušas. Astotajā dienā atcerējos par pirtīžām. Bija jau pievakare, kad devos pastaigā pa sētu un saplūcu tās zālītes, kas mani tobrīd uzrunāja: pīlādža un ozola zariņus, kliņģerīti, sarkano un balto āboliņu u.c. Pirtīžas trijatā (abi vecāki un bērniņš) rīkojām vannas istabā. Ielikām zāļu novārījuma vanniņā naudiņu, oglīti un dzijas dzīpariņus. Ieguldījām Raiti vanniņā. Lējām viņam pa saujai virsū ūdenīti, teicām vēlējumus turpmākajai dzīvei. Pēc vanniņas mazais tika pie mammas piena. Gan vanniņa, gan piens mazo ieaijāja, un viņš gulošs tika nodots tēta rokās. Tad sekoja laiks man – apmazgājos ar vanniņas ūdeni, sakot paldies ķermenim, kas tik labi iznēsāja bērniņu. Tam sekoja nesteidzīga duša. Droši vien patīkamākā duša manā mūžā, jo tas bija pirmais pilnībā sev veltītais laiks kopš mazā dzimšanas. Bija sajūta, ka nomazgājas viss nogurums, nespēks, nedrošība un smagums. Paveroties spogulī, sapratu, ka neesmu nemaz tik ļoti mainījusies, esmu ne tikai mamma un “piena kombināts”, bet arī sieviete. Lai gan pirtīžas bija pilnībā improvizētas, tomēr sajūta bija ļoti laba. Bija sajūta, ka esmu atguvusies, mazais godam ievadīts dzīvē, un varam viņu vest ļaudīs.

Pēc otra dēla piedzimšanas man bija iespēja pirtīžas izdzīvot pilnīgāk. Mareks nāca pasaulē slimnīcā, un pirmajās dienās satika daudz svešus cilvēkus. Visi bijām diezgan uzvilkušies, gribējās mieru. Atgriezušies mājās, mēs turpinājām pēcdzemdību aprūpi pie vecmātes Aivas Zeidmanes un izvēlējāmies to pabeigt ar pirtīžām. Vecmāte Aiva šo dienu padarīja ļoti īpašu. Arī šoreiz salasīju zālīšu pušķīti. Vannas istabā sagatavojām īpašo vanniņu, kurā mazais saņēma daudzus laba vēlējumus no vecākiem un vecmātes. Divgadīgais vecākais brālis nepacietīgi gaidīja, kad varēs piedalīties, un tāda iespēja viņam tika dota. Pēc atsevišķās vanniņas, visi trīs (es ar abiem puikām) kāpām lielajā vannā, kur mazais ķērās pie pusdienām. Vecākais brālis ik pa laikam pievērsa mums uzmanību un pavēroja, kas notiek, bet pārējā laikā spēlējās vannā. Kamēr mazais zīda, Aiva maigi masēja viņa ādiņu ar manu pienu. Nebūtu tam ticējusi, bet pēc neilga laika uz Mareka ādas tiešām parādījās sari. Gan ne melni, kādus biju redzējusi bildēs, bet balti. Pēc kāda laika nomainījām puses. Mazajam zīžot no vienas puses, no otras tecēja piens, kas arī tika izmantots masāžai. Pienam nejaucām klāt ne miltus, ne maizi (ko biju dzirdējusi darām citas mammas). Mareks bija pilnībā mierīgs, atslābinājies.

Tādu pašu mierīgu un miegainu nodevām viņu tētim. Es kopā ar vecmāti devos uz pēcdzemdību masāžu. Sākumā bija grūti pārstāt domāt dažādas domas – par dzemdībām, par bērniem. Bet tad ļāvos laika ritumam. Aiva glāstošām kustībām masēja manu ķermeni, pastāstīja kā grūtniecības laikā pārvietojušies mani iekšējie orgāni, cik vēl laika vajadzēs, lai viss „atietu” atpakaļ ierastajās vietās. Izrunājām arī, ko man pašai darīt, lai palīdzētu ķermenim atgūt formu. Masāžas beigās prāta lietas noliku malā un vienkārši izbaudīju man veltīto laiku un uzmanību. Pēc masāžas kādu laiciņu pagulēju viena, un tad jau atgriezās tētis ar mazajiem. Pirtīžu noslēgumā visi kopā padzērām tēju. Tā bija ļoti patīkama un izdevusies diena. Paldies Aivai par šo neaizmirstamo pieredzi.

Abas reizes vanniņas ūdeni ar zālītēm pēc tam izlējām zem ozola sētā. Pēc manas pieredzes – pirtīžas gana labi izdodas arī parastā vannas istabā. Zinošas vecmātes vai dūlas klātbūtne, protams, dod papildus iespējas, jo mamma pati nespēs sevi izmasēt. Tomēr arī tad, ja nav iespējas pirtīžas veikt ar speciālista klātbūtni, es noteikti ieteiktu izpildīt vismaz dažus no tajās paredzētajām lietām: sarīkot vanniņu bērnam, izsakot laba vēlējumus, un pēc tam dot laiku mammai nesteidzīgi nomazgāties, varbūt veikt kādas skaistumkopšanas procedūras. Pirmā pēcdzemdību nedēļa parasti paiet nepārtrauktās rūpēs par bērnu. Tāpēc ir ļoti nepieciešams šāds apzināti atvēlēts laiks mammai, kas palīdz atkal sajusties kā sievietei. Man patiesībā nav svarīgi vai šī pasākuma ieguvumi ir zinātniski pierādāmi vai iedomāti – es jutu, ka šī diena man, maniem bērniem un ģimenei deva daudz patīkamu emociju.

Vairāk informācijas par pirtīžām internetā – apraksts „Stārķa ligzdas” mājas lapā un Latvijas Radio 1 raidījums „Ģimenes studija” (ieraksts no saru dzīšanas „Harmonijā” un intervija ar Dinu Cepli un Aivu Zeidmani).

Pasaules dūlu nedēļa

Šī nedēļa (no 22. līdz 28. martam) daudzviet tiek atzīmēta kā Pasaules dūlu nedēļa. To atzīmējot, vairāk nekā 150 reizes tiks rādīta jaunā dokumentālā filma “DOULA!”.  Filmā redzamas trīs dzemdības ar dūlas atbalstu  – divas ūdensdzemdības mājās un vienas dzemdības, kas beidzas ar neplānotu ķeizargriezienu. Parādīts arī pecdzemdību dūlas darbs, atbalstot jaunos vecākus.

Kā raksta filmas režisore un autore Tonija Harmena:

Pēc tam, kad pieredzēju, kāda ir atšķirība, saņemot dūlas atbalstu, es vēlējos, lai to varētu saņemt visi topošie vecāki. Tagad man ir misija – palielināt sabiedrības informētību par dūlām visā pasaulē. Manuprāt, vienādojums ir vienkāršs: vairāk cilvēku uzzina par dūlām = vairāk cilvēku nolīgst dūlas = vairāk  labāku dzemdību = vairāk bērniem ir labāks dzīves sākums = pasaule kļūst labāka!”

Ja esat Apvienotajā Karalistē, ASV, Kanādā, Somijā, Austrālijā, Singapūrā, Malaizijā vai jebkurā citā no šīm vietām – aizejiet uz kino.

Ja esat tepat Latvijā – Dūlu (div)nedēļa notiks no 16. – 28. aprīlim. Latvijas Dūlu apvienības mājas lapā pieejams pasākumu saraksts. Tomēr dūlu pasākumi nebeigsies ar dūlu nedēļu – 12. maijā dūlas dosies uz Liepāju, lai interesentiem pastāstītu par savu darbu.

 

Tēta stāsts

Dzemdību stāstu sadaļā esam pievienojuši saiti uz tēta Aleksandra Lahtionova stāstu “Домашние роды”  portālā baby.lv krievu valodā.

Auto sēdeklīti izvēloties

Priekšvārds

Līga:

Kad jaunākajam puikam palika pusgads, sāku lūkoties cauri autokrēsliņu pasaulei, lai izvēlētos labāko, ko lietot, kad viņam paliks gadiņš. Pirkums gana dārgs un ilgi lietojams, lai tam pievērstos nopietni. Tad izlasīju informāciju, kas man bija pilnīgs jaunums – bērni mēdz braukt pretēji braukšanas virzienam ilgāk nekā gadu. Ne tikai mēdz to darīt, bet tā arī ir daudz drošāk. Radās jautājums – kāpēc man to neviens nepateica ātrāk, kad izvēlējos krēsliņu vecākajam puikam? Tādēļ tagad vēlējos dalīties ar jums šajā informācijā un palūdzu Ivetai no “Muki.lv” pastāstīt par šādu braukšanas veidu.

Stāsts par sēdēšanu pretēji braukšanas virzienam

Iveta:

Jau vairākus gadus esam apraduši ar domu, ka mazuli pārvadāt automašīnā droši ir tikai un vienīgi vecumam atbilstošā autokrēsliņā un nemaz vairs neatceramies tos laikus, kad mazulis brauca mammas klēpī vai vienkārši rotaļājās uz automašīnas aizmugurējā sēdekļa. Tagad tas šķistu dīvaini, vai ne? Nedroši un bezatbildīgi. Tādēļ, ka iepazīstot jaunas un drošākas alternatīvas, mēs esam spējīgāki izvērtēt ierastos risinājumus un pieņemt informētākus lēmumus. Tādēļ šajā rakstā esmu apkopojusi informāciju par vēl vienu drošāku iespēju pārvadāt automašīnā savu bērnu, kas Skandināvijas valstu iedzīvotājiem šķiet pašsaprotama, bet pagaidām vēl ir neierasta Latvijā.

Extended Rear Facing – kas tas ir?

Extended Rear Facing (ERF) ir drošs bērna pārvadāšanas veids, par ko Latvijā pamazām sāk runāt vecāki, kuru pats galvenais autokrēsliņa izvēles kritērijs ir drošība. Extended Rear Facing ir ilgāka bērna pārvadāšana automašīnā ar skatu pretēji braukšanas virzienam – ar vārdu “ilgāka” saprotot ilgāk, nekā tas būtu ierasts, kas Latvijā pārsvarā nozīmē 13 kg jeb aptuveni gada vecumu. Dažādās valstīs atmuguriska braukšana paredzēta atšķirīgi ilgi – citur tas ir līdz bērniņa gada vecumam, citur 18 mēnešiem, bet ir valsts, kā Latvija, kur vispār nav nekādu vecuma ierobežojumu, kad mazuli likt ar skatu braukšanas virzienā. Satiksmes noteikumi nosaka, ka bērnam jāatrodas krēsliņā saskaņā ar svara un vecuma ierobežojumiem, kurus ieteicis ražotājs. Visbiežāk ražotāji ļauj savos krēsliņos mazuli pārvadāt ar skatu braukšanas virzienā no 9 kg svara, kuru lielāka auguma bērni var sasniegt pat tik mazi kā 6 mēnešos. Tomēr, cik tas ir droši?

Frontālas sadursmes gadījumā (kas ir aptuveni 80% no avārijām),  bērni, kas sēž ar skatu braukšanas virzienā, aptuveni 40% gadījumos gūst nopietnas traumas vai pat iet bojā. Šīs avārijas ir ne vien visbiežākās, bet arī visbīstamākās, jo tās parasti ir lielākā ātrumā un triecieni ir nozīmīgāki. Iemesls bērnu nopietnajām traumām ir gan fizika, gan bērna ķermeņa uzbūves īpatnības: visbīstamākā ir 1. krēslu grupa, t.i. no 9 kg svara. Tas tamdēļ, ka krēslā bērns ir iesprādzēts ar siksnām un kārtīgi nostiprināts, bet galva un kakls var brīvi kustēties – attiecīgi bremzējot vai frontālas sadursmes brīdī bērna ķermenis ir fiksēts krēslā, bet smagā galva lido uz priekšu ar milzīgu spēku, ko netur vājais kakliņš un tiek gūtas traumas, kā rezultātā bērns var kļūt par invalīdu vai iet bojā. Pieaugušā galvas masa ir apmēram 9% no ķermeņa svara, kamēr mazuļiem 8-9 mēnešu vecumā vairāk kā 25%. Un mugurkauliņš vēl ir mīksts un nepārkaļķojies – līdz 3 gadu vecumam tas faktiski ir skrimšļu mīkstumā un pavisam apkaļķojas tikai līdz pubertātes vecumam. Tāpēc traumas, pat nelielas sadursmes gadījumā, ir daudz nopietnākas kā pieaugušajiem. Traģiskākais ir tas, ka bērns var ciest pat tad, ja nekāda sadursme nav notikusi – šoferis paspēj nobremzēt, bet bērnam straujas bremzēšanas rezultātā var satraumēties spranda un būt nopietni smadzeņu bojājumi.

Pilnīgi otrādi tas ir krēslā, kurā mazulis novietots ar skatu atpakaļ – bremzējot un frontālas sadursmes gadījumā bērns ar inerci tiek iespiests dziļāk krēslā un ir labāk pasargāts. Statistika ir iespaidīga – 92% atmuguriski braucoši bērni negūst nopietnus savainojumus un netiek apdraudēta viņu dzīvība (braukšanas virzienā tādi bija ~ 60%). Atšķirība ir milzīga!

Piemēram, Zviedrijā, kas ir numur viens valsts pasaulē satiksmes drošības ziņā, bērniem autosēdeklītī rekomendēts atrasties atmuguriski līdz 4 gadu (!) vecumam. Un šī norma nav nekāds jaunums, bet darbojas jau 40 gadus. Līdzīgas normas ir arī citās Skandināvijas valstīs. Arī ASV burtiski tikko mainījuši savu nostāju, un bērniem atmuguriski būs jābrauc vismaz līdz 2 gadu vecumam. Tāpat kā pie mums iedzīvojušās satiksmes noteikumu prasības par autokrēsliņu nepieciešamību, tā Zviedrijā ir retums tie bērni, kas brauc ar skatu braukšanas virzienā pirms 3-4 gadu sasniegšanas. Pat četru gadu vecumā pretēji brauc 75%. Tieši tādēļ Zviedrija ir sasniegusi neticamus rezultātus bērnu drošībā autonegadījumos līdz 6 gadu vecumam. Un iebildumam, ka tas ir labāku ceļu vai braukšanas kultūras dēļ arī ir pretarguments – salīdzinot datus Vācijā (kur nav populāras ERF idejas) un Zviedrijā, redzams, ka vecuma grupā, kura atbilst 0-13 kg grupas krēsliņiem, kuros bērni abās valstīs brauc ar skatu pretēji braukšanas virzienam, dati ir ļoti līdzīgi. Taču būtiskas izmaiņas traģisko autoavāriju statistikā sākas vecuma grupā, kur bērni tiek sākti sēdināt ar skatu braukšanas virzienā. Tātad ceļiem un kultūrai te laikam nav izšķirošas nozīmes.

Vēl viens liels arguments, kas izskan diskusijās par drošības tēmu auto ir krēsliņu sertifikācija. Jā, lai krēsliņu pārdotu Latvijā vai vispār Eiropas Savienībā, tam ir jābūt sertificētam. Taču testi, kuros šī sertifikācija notiek, ir vienkāršoti un ņem vērā tikai ārēju bērna sadursmi ar automašīnu, bet neiedziļinās iekšējo orgānu satricinājumā vai spēkos, kādi iedarbojas uz mugurkaulu. Turklāt, lai saņemtu sertifikātu, jāiztur pārbaude testā ar ātrumu 30 km/h. Zviedrijā ir cita testēšanas metode autokrēsliņiem, kur šie lielumi tiek mērīti, ātrums tuvāk realitātei un ir pierādīts, ka slodze uz sprandu ir 5x lielāka, atrodoties ar seju braukšanas virzienā: ar skatu braukšanas virzienā apmēram 300-320 kg, kamēr ar skatu pretēji braukšanas virzienam tikai 50-60 kg. Jau pie 130 kg ir risks nopietni traumēt mugurkaulu. Arī iekšējie orgāni saņem būtiski mazāku satricinājumu un ir pasargātāki. Lūk, kādēļ braukšana ar skatu atpakaļ ir 5 reizes drošāka!

Vai ERF krēsliņi nopērkami arī Latvijā?

Latvijā veikalos 99% gadījumu redzami divu veidu krēsliņi, kas stiprināmi ar skatu atpakaļ – 0-13 kg (0. grupa) un 0-18 kg (0.-1. grupa). 0-13 kg stiprināmi tikai ar skatu atpakaļ un pie tiem mēs esam pieraduši – sēdinām tādos pavisam mazos bēbīšus un vadājam pavisam droši. 0-18 kg (un arī 0-25 kg) gandrīz visi ir stiprināmi ar skatu atpakaļ līdz tiem pašiem 13 kg (!) un pārsniedzot šo svara atzīmi jau stiprināmi ar skatu uz priekšu. Šajos sēdekļos bērnam būs iespēja braukt ar skatu atpakļ mazliet ilgāk nekā 0-13 kg sēdeklītī, līdz aptuveni 1.5 gadu vecumam, jo 0-18 kg čaula tomēr ir garāka un plašāka, un arī tas ir labi; tomēr šie nav īsti ERF sēdekļi. Par ERF autokrēsliem var uzskatīt tos, kas ļauj braukt ar skatu atpakaļ līdz 18 kg vai 25 kg svaram, kas atbilst attiecīgi 4-5 un 7-8 gadu vecumam. No pirmajiem tie vēl atšķiras arī ar bērna kājām paredzēto vietu un sēdēšanas slīpumu.
ERF krēslu izvēle nav liela – gan Latvijā, gan visā pasaulē. Vēl nesen Latvijā izvēle bija pavisam niecīga. Dažos autokrēsliņu veikalos varēja iegādāties “BeSafe Izi Combi” un “Recaro Polaric”. Priecē, ka, sarosoties ieinteresētiem vecākiem, informācijas kļūst vairāk un arī piedāvājums paplašinās. Veikaliņā “Muki.lv” ir izveidojies pat tāds kā ERF kompetences centriņš, kurā vecāki var saņemt padomu, apskatīt un izmēģināt arī vairākus Skandināvijas tirgum ražotos ERF krēsliņu veidus, ko ražo “Britax” un somu firma “Klippan”.  Katram no šiem krēsliņiem ir savi plusi un mīnusi, svarīgs ir gan tas, cik bieži vēlaties to ņemt laukā no mašīnas, gan tas cik tā liela, utt. Tagad jums atliek vien izlasīt, apdomāt un izlemt, kā vadāsiet savu bērniņu – kā ierasts vai drošāk.

Pēcvārds

Līga:

Domājot par šiem krēsliņiem, galvā atradās dažādi īsti un izdomāti pretargumenti:

1) Dārgi. Jā, ir dārgāk nekā daļa uz priekšu vērsto sēdeklīšu. Tomēr izdalot uz lietošanas gadiem, ieguldījums nav tik liels. Un vēl – ja jau mēs vēlamies braukt automašīnā, tad tā vai citādi bez līdzekļiem neesam un varam sakrāt. Ja bērns vēl gaidāms, var izvēlēties “Klippan” ražoto “KISS Duologic” (pazīstams arī kā “Acta Graco Duologic” – sēdeklītis derēs no dzimšanas brīža līdz 4 gadiem, tātad atkritīs atsevišķa 0. grupas sēdeklīša pirkšana.

2) Grūti ielikt. To nācās lasīt ADAC testu aprakstos un citur internetā. Nezinu cik veikli ir bijuši tie licēji, jo nekā sarežģīta nebija. Īpaši jau ar Isofix stiprinājumu, tomēr arī ar jostām nav īpaši sarežģīti.

3) Vajag lielu mašīnu. Par to uztraucāmies un braucām uz “Muki.lv” piemērīt. Secinājums – 180cm garam šoferim aiz muguras var ielikt ERF krēslu pat “VW Golf” mašīnā.

4) Bērnam nav ērti. Paskatoties uz priecīgajiem bērniem zviedru mājas lapās un priecīgajiem bērniem, kas jau Latvijā sākuši braukt – domāju tas nav taisnība. Kājas sanāk atspiest pret sēdekli, vai var sakrustot turciski. Ja tā padomā – kājām karāties gaisā bez atbalsta arī nav diez ko ērti (kā tas bija puikam braucot uz priekšu vērstā sēdeklītī).

5) Sēdeklis nosmērējas. Jā, ja neuzliek pārklāju. Var pirkt par 8-20 Ls gatavus, var uzmeistarot pats no auduma gabala un auklas ar ko piestiprināt krēslam.

6) Grūti bērnu iecelt. Tas varētu būt taisnība, jo jāceļ augstāk nekā iepriekš. Tomēr, ja bērns aktīvi nepretojas, bet palīdz – tas nav grūti.

Tā nu izsvēruši visus plusus un mīnusus, kļuvām par ERF sēdekļa īpašniekiem. Patiesībā pat par divu, jo arī vecākais puika turpmāk brauks ar skatu atpakaļ, kamēr nesasniegs 4 gadus vai 18 kg. Nav jau tā, ka tieši šāda izvēle jāizdara visiem. Tomēr labāk ir zināt par šādu iespēju, izpētīt un izlemt, nekā lemt nezinot, ka šāda iespēja vispār pastāv.

Ja esat kā es un jums gribas palasīt vēl:

Pētījums par zviedru pieredzi.

Pētījums, ko veicis ANEC – Eiropas patērētāja balss standartizācijā.

Daudz labas informācijas – http://www.carseat.se (arī bilžu galerija)

Brauciet droši 🙂

Iznākusi Lindas Rozenbahas grāmata «Радость ожидания и чудо рождения»

Lindas Māteres foto Jau vairākus gadus grūtnieces Latvijā viena otrai iesaka izlasīt Lindas    Rozenbahas grāmatu “Gaidības un radības ar prieku”. Grāmatas popularitāte skaidrojama gan ar vienkāršo valodu, gan pozitīvo attieksmi pret šo sievietes dzīvē tik nozīmīgo laiku.

Kopš pērnā gada nogales grāmatu savā dzimtajā valodā var lasīt arī krieviski runājošie topošie vecāki.  Krievu valodā tā ieguvusi nosaukumu «Радость ожидания и чудо рождения».

Lindas Māteres fotoGrāmatas pirmajā daļā ar pieredzi un zināšanām dalās Latvijas vecmātes – Dina Ceple, Rudīte Brūvere, Aija Mikova un Irēna Kondrāte. Otrā daļa krievu grāmatā ir oriģināldarbs – Latvijas krievvalodīgo māmiņu dzemdību stāsti.

Grāmatas autore ir žurnāliste un dūla Linda Rozenbaha: „Esmu saņēmusi neskaitāmus paldies par grāmatu. Bieži vecāki saka – mūsu bailes ir mazinājušās, esam sapratuši lietu kārtību, ko paši varam izdarīt savu dzemdību, sava bērniņa labā. Turklāt – neatkarīgi no tā, kurā vietā dzemdības plānotas.

Grāmatā ar savu pieredzi dalās dabisko dzemdību piekritējas brīnišķīgas, viedas vecmātes. Savukārt otrā daļa ir vecāku „solo”. Ja diezgan ierasts runāt par negatīvo pieredzi, par briesmīgām dzemdībām, tad es aicināju dalīties pozitīvajā radību pieredzē. Turklāt ir stāsti, kur pirmās vai pat pirmās un otrās dzemdības bijusi smaga, traumējoša pieredze, bet nākamās radības piedzīvotas ar prieku. Mēs varam pamācīties, kā mammas mainās un līdz ar to – ir citāda dzemdību pieredze. Mēs varam nodot viens otram savas zināšanas, pieredzi, iedvesmoties.

Zinu, ka līdz šim krievu māmiņas, kas lasa latviski, „mocīja” grāmatu cauri, tagad varēs lasīt savā dzimtajā valodā.”

Interviju ar Lindu Rozenbahu krievu valodā varat lasīt avīzes  “Čas”  1. februāra numurā un šeit.

Materiāls tapis sadarbībā ar http://www.dulas.lv. Lindas Māteres foto

Aktrise Merila Strīpa saņem kinoindustrijas apbalvojumus

Berlīnes filmu festivāla organizētāji paziņojuši, ka 14. februārī Merila Strīpa tiks apbalvota ar Berlīnes filmu festivāla “Zelta lāci” par viņas ieguldījumu kino. Balva tiks pasniegta pirms Strīpas jaunākās filmas “Dzelzs lēdija” Vācijas pirmizrādes.

2003.gadā Strīpa kopā ar Džulianu Mūru un Nikolu Kidmenu saņēma Berlīnes kinofestivāla “Sudraba lāci” kā labākā aktrise par darbu filmā “The Hours” (“Stundas”).

Šī nav vienīgā aktrises balva šogad. Par Lielbritānijas ekspremjeres Mārgaretas Tečeres atveidojumu filmā “Dzelzs lēdija” (“The Iron Lady”), Merila Strīpa saņēma “Zelta globusu” balvu kā labākā aktrise dramatiskā kinofilmā.

Jūs jautāsiet, ko šī ziņa dara šajā lapā? Atbilde ir vienkārša. Arī Merila Strīpa ir mājdzemdību mamma.

2012 – Mātes un bērna veselības gads

Veselības ministre Ingrīda Circene 2012. gadu pasludinājusi par Mātes un bērna veselības gadu. Ir izstrādāts Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2012.-2014.gadam, paredzot īstenot pasākumus trīs virzienos: mātes un bērna veselības uzlabošana, neauglības ārstēšana un starpnozaru sadarbība.

Mātes un bērna veselības uzlabošani paredzēts ieviest papildu valsts apmaksātas izmeklēšanas metodes grūtniecēm un jaundzimušajiem, iesaistīt grūtniecības novērošanā privāti praktizējošus ginekologus un citus speciālistus īstenojot principu „nauda seko grūtniecei”, kā arī plašāk iesaistīt ģimenes ārsta komandu ģimenes plānošanas un reproduktīvās veselības veicināšanā. Tāpat plānots izveidot uzraudzības un analīzes sistēmas, lai būtu iespējams operatīvi ieviest nepieciešamās izmaiņas perinatālās aprūpes sistēmā valstī un auditētu gadījumus, kuros māte mirusi.

Paredzēts grūtniecēm nodrošināt brīvprātīgu valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, kā arī kompensēt nepieciešamos recepšu medikamentus 25% apmērā grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, un bērniem līdz 2 gadu vecumam.

Tāpat plānots nodrošināt topošo vecāku bezmaksas apmācības procesu pirmsdzemdību aprūpes laikā un veicināt zīdaiņu zīdīšanu, atkārtoti izdodot informatīvo materiālu „Zīdīšanas ABC” un atjaunojot Mazulim draudzīgas slimnīcas kustību.

Neauglības problēmas risināšanai iecerēts izveidot valstī centralizētu reģistru, kurā tiks ietverta informācija par personām, kurām nepieciešama valsts atbalsta programma neauglības ārstēšanai, veiktajām medicīniskās apaugļošanas procedūrām un dzimumšūnu donoriem. Plānots arī izveidot centralizētu spermas banku, iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā medikamentus neauglības ārstēšanai un iekļaut neauglības diagnostiskos izmeklējumus un medicīniskās apaugļošanas procedūras valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumus sarakstā.

Apzinoties starpnozaru sadarbības nozīmi mātes un bērna kā arī vispārīgas sabiedrības veselības nodrošināšanā, paredzēts iekļaut veselības mācību kā obligātu mācību priekšmetu vispārējās vidējās un profesionālās izglītības mācību programmās, izglītot jaunos vecākus par vardarbību ģimenē un atbalsta iespējām no vardarbības cietušajiem.

Veselības ministrija norāda, ka kopējais nepieciešamais finansējums informatīvo, atbalsta, diagnostisko un ārstniecisko pasākumu nodrošināšanai veselības sektorā 3 gados būtu nepieciešami 6,9 miljoni latu.

Informācija pārpublicēta no Veselības ministrijas mājas lapas

Preses apskats

Pēdējā mēneša laikā ne vienā vien žurnālā esam ieraudzījuši mājdzemdību mammas un dūlas. Par šiem rakstiem un arī citām interesantām tēmām – mūsu preses pārskatā:

“Labdien, maziņais!” 14. decembra žurnālā “Ir” intervija ar antropoloģi, Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības valdes locekli Karīnu Vasiļevsku – Dāsu. Karīna salīdzina bērnu audzināšanas tradīcijas Latvijā un ASV,  nedaudz provocē mūs savādāk paskatīties uz dzimumu atšķirībām. Daļa no sarunas veltīta mājdzemdībām un dzemdībām kopumā:

“Sievietei pēc dzemdībām vajadzētu justies piepildītai, veselai plašākajā nozīmē.

Mātei dzemdībās ir jākoncentrējas tikai uz dzemdēšanu, viņai nav jācīnās ne ar vienu. Neviens nevar piedzemdēt  bērnu cita vietā.
Kas mani pārsteidz visvairāk – vēl nedzemdējušu sieviešu bailes, cik tas būs šausmīgi. Tā tam nav jābūt. “

“Jo vairāk bērnu, jo vairāk svētības un laimes” Janvāra “Mans Mazais” numurā intervija ar sešu bērnu mammu un LMĢA dibinātāju Unu Gavari. Šoreiz saruna nav par dzemdībām, tā ir par ģimenes ikdienu audzinot sešas atvases, par mājskološanu, vienkārši par sievietes izvēli paļauties uz Dievu, mīlēt un būt mammai:

“Protams, arī man reizēm ir grūti un pat nācies no tuviem cilvēkiem dažu labu pārmetumu saņemt. Bet tā taču ir mana izvēle, mana atbildība. Tas ir mans bērns. Dievs mums to ir devis, un mēs viņu mīlēsim. Un punkts.

Suņi rej, bet karavāna iet tālāk… Dari ko darīdams, vienmēr atradīsies kāds, kam būs, ko par tavu citādo izvēli pateikt.”

“Superdūla” No janvāra numura žurnālā “Mans Mazais” ir dūlas rubrika, kurā dūla un LMĢA biedre Katrīna Puriņa atbild uz lasītāju jautājumiem. Janvāra numurā atbilde uz jautājumiem – kā dūla var palīdzēt un kā izvēlēties savu dūlu.

“Dzemdības ūdenī” Janvāra žurnālā “Mans Mazais”. Raksts tapis sadarbībā ar vecmāti Aiju Mikovu. Pieredzē dalās mājdzemdību mamma Valda. Bildē iespējams aplūkot piepūšamo dzemdību baseiniņu, kurš pieejams radību mājā “Harmonija”. Ir informācija, ka šādus baseiniņus var iznomāt gan “Stārķa ligzdā”, gan “Harmonijā”.

“Piedzimšanas eņģelis” 4. janvāra žurnālā “Stella” raksts par dūlām. Pieredzē dalās dūla un LMĢA dibinātāja Linda Rozenbaha:

“Pienāca lūzuma punkts, kas ir praktiski katrās dzemdībās, kad uz brīdi zūd drosme vai vēlēšanās dzemdēt. Ir svarīgi šajā brīdī sievieti stiprināt, neievainot, lai viņa atkal noticētu, ka var piedzemdēt savu bērnu.  Mana dzemdētāja iedomājās par epidurālo anestēziju. Vecmāte un ārste mēģināja atrunāt. Jautāja arī man, un es vēlreiz uzteicu to, kas sievietei jau izdodas. Rāmi jautāju: “Kas tev tagad varētu palīdzēt?” Un viņa mainījās, atmeta domu par glābējierīci – epidurālo anestēziju, pārslēdzot savu domāšanu citā režīmā – ko es vēlos? Kā es pati varu sev palīdzēt? “Es gribu aiziet pie loga” viņa intuitīvi sajuta, kas nepieciešams un sāka šūpot gurnus. (..) Viņa arvien vairāk iegāja sevī, aizvēra acis. Sapratu, ka nedrīkstu traucēt, lai neizsistu no dzemdību ritma.  Neizdevu ne skaņas, tikai apbrīnoju, cik viņa skaisti ļāvās dzemdībām.”

“Kāpēc ir vērts darīt vairāk” Janvāra “Cosmopolitan” numurā intervijas ar trīs daudzpusīgām sievetēm. Viena no viņām – Katrīna Puriņa, kura stāsta par savu dzīvi, kurā viņa ir gan mamma, gan medicīnas studente, dūla, blogere un lektore:

“Dzīve ir aizraujoša, un ap mums ir tik daudz saistošu lietu un interesantu cilvēku, no kuriem iedvesmoties.”

“Vēl 9 dūlas un 1 grāmata” Žurnāla “Ievas Veselība” 6. janvāra numurā ziņa par pirmo dūlu izlaidumu un Lindas Rozenbahas grāmatas “Gaidības un radības ar prieku” iznākšanu krievu valodā.

Vēl interesanti:

“Mamma palīdz mammai” Janvāra žurnālā “Veselība” raksts par jaunu kustību Latvijā – PEP mammām jeb mammām, kas sniedz pirmo emocionālo palīdzību. Bērna dzīves pirmie gadi ir laiks, kad vecākiem mēdz rasties daudzi praktiski jautājumi, ir nepieciešams atbalsts un iedrošinājums.  Kā stāsta PEP mammu idejas autore psiholoģe Vita Kalniņa:

“Manuprāt, pēcdzemdību aprūpe Latvijā ir ļoti vāja, un tas reizēm rada jaunajām māmiņām ne tikai praktiskas, bet arī psiholoģiskas problēmas. Ja mamma un mazulis ir veseli, tai nav jābūt medicīniskajai aprūpei, bet gan citas pieredzējušas mammas iedrošinājumam paļauties uz sevi.”

Ja arī Tu vēlies kļūt par PEP mammu, šobrīd ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrā “Līna” tiek komplektētas jaunas mācību grupas. Papildus info šeit.