Uz brīdi iedomājieties, kā vīrietis varētu piedzīvot savu seksualitāti. Iztēlojieties, kādas sajūtas varētu būt vīrietim, kad viņš ir ļoti uzbudināts. Viņš ir pavisam iekarsis, viņa dzimumloceklis ir stingrs un visa viņa enerģija ir vērsta uz kulmināciju un orgasmu. Tagad iedomājieties, ka, tā vietā lai piedzīvotu orgasmu un atvieglojumu, viņš netiek līdz tam un arī ejakulācija nenotiek. Kā viņš jūtas? Neapmierināts?

Tagad iedomājieties, ka tas notiek diezgan bieži, patiesībā, lielākā daļa no viņa seksuālās pieredzes beidzas šādi. Vai viņš sāktu justies pavisam neapmierināts un aizkaitināts? Vai viņa sēklinieki sāktu iekaist un kļūtu pietūkuši? Varbūt pat parādītos sāpes un diskomforts vēdera lejasdaļā.

Tagad iedomājieties, ka šādi notiek jau ilgstoši, bet vīrietis neaptver saistību savām sāpēm un neapmierinātībai ar seksuālo atbrīvošanos vai precīzāk – tās trūkumu.

Ja nu kultūras un sociālā izpratne par viņa seksualitāti būtu iemācījusi negaidīt seksuālu atbrīvošanos, negaidīt orgasmu, ejakulāciju katru reizi, kad viņš mīlējas? Varbūt viņš pat nekad to nav piedzīvojis. Iespējams viņš pat neaptver, ka ir spējīgs uz orgasmu.

Ja nu šī kulturas un sociālā uztvere par savu seksualitāti ir tik dziļi iesakņojusies, ka viņš pat nav iedomājies, ka viņa garstāvokļa maiņas, aizkaitināmība vai viņa uroloģiskās veselības problēmas rodas no neizpaustas seksuālās enerģijas, kas iesprostota viņa iegurnī.

Laipni lūgti vidējās sievietes seksuālajā pasaulē.

Kultūrā iesakņojies un vīrieši sagaida seksuālu atbrīvošanos orgasma veidā katru reizi, kad viņi mīlējas. Tomēr lielākā daļa sieviešu to negaida.

Kāda šim visam ir saistība ar baudpilnām dzemdībām?

Iespējams lielākais pieņēmums, ko vairums sieviešu ir apguvušas par dzemdībām ir ticība, ka tās ir sāpīgas.

Kāda teorija, kas skaidro sieviešu dzemdību sāpes, uzskata, ka sāpes ir enerģijas nosprostojuma rezultāts iegurnī dēļ hroniskas seksuālās neapmierinātības un spriedzes. Tradicionālā ķīniešu medicīnā ir teiciens, kas atspoguļo enerģijas kustību ķermenī: “kur ir brīva plūsma, sāpju nav; kur brīvas plūsmas nav, parādās sāpes.” Pamatojoties uz šo teicienu, seksuālā enerģija ir dzīvības plūsma. Sāpes ir dzīvības enerģijas nosprostojuma vai pretestības rezultāts, tātad neizpausta seksuālā enerģija ir nosprostojums un nosprostojums ir sāpes. Iemesls vairumam ginekoloģisko veselības problēmu (pirmsmenstruālā spriedze, sāpīgas un jūtīgas krūtis, menstruālās sāpes un pat galvassāpes) rodas no seksuālās enerģijas nosprostojuma.

Vai tā būtu tava personīgā pieredze vai nē, neviena sieviete nav radīta, lai ciestu sāpes vai diskomfortu kā daļu no menstruālā cikla. Neskatoties uz to, daudz sievietes joprojām katru mēnesi to piedzīvo un samierinās ar to, it kā tas būtu daļa no sievietes būtības. Tāpat, neviena sieviete nav radīta, lai ciestu dzemdību sāpes. Bet vai tu to sagaidi kā daļu no sievietes būtības?

Hroniskā seksuālās enerģijas neapmierināšana, kas krājas sievietes iegurnī, rada dzemdību spriedzi. Kad mazulis noslīd zemāk, šie smalkie enerģijas bloki iegurnī spēj palēnināt dzemdības, radīt pretestību un var tikt sajusti kā sāpes. ‘Sāpes’ ir uztveres jautājums. Kultūras tabū par sieviešu seksualitāti un orgasmu ir tie paši pieņēmumi, kas radījuši viedokli par sieviešu dzemdību sāpēm, nevis atvieglojumu vai baudu dzemdību laikā.

Jebkurā gadījumā, sievietēm nav mācīta patiesība par viņu ķermeni. Vecmātes un dzemdību speciālisti atzīst, ka sievietēm sabiedrībā tiek kultivētas bailes no dzemdībām, tādējādi radot labvēlīgu augsni medicīniskām manipulācijām un slimnīcu dzemdībām. Likumsakarīgi, ka līdz ar manipulāciju pieaugumu, palielinās arī pēcdzemdību depresijas iespēja.

Mūsu kultūrā bieži sastopami pieņēmumi, kas bloķē seksuālo enerģiju un sievietēm jo īpaši vēsturiski ir bijis nepieciešams ilgs laiks, līdz viņu seksualitāte un orgasms ticis atzīts. Lielākai daļai sieviešu visa seksuālā pieredze varbūt tikusi centrēta uz vīrieša apmierināšanu. Varbūt esat iemācījušās bailes, vainas izjūtu vai kaunu. Varbūt neesat iemācījušās, kas jūsu ķermenim nepieciešams, lai pilnībā atvērtos un atbrīvotos.

Ko darīt šādā sitācijā?

Pastāv daudzas tehnikas, ko iespējams izmantot lai atslabinātos, un atbrīvotu nosprostoto seksuālo enerģiju iegurnī: apzināts darbs ar elpošanu, skaņas vibrācijas vingrinājumi, masāža, akupresūra, deja un citas kustību terapijas. Apzināti izpētot savu enerģiju, mācoties atbrīvot seksuālo spriedzi jūs paverat ceļu ne tikai uz vieglām un patīkamām dzemdībām, bet arī uz seksuālo veselību un apmierinātību visas dzīves garumā.

Avoti:

1. Elmer P., Extatic Birth, 2017, http://ecstatic-birth.com/dr-peta-elmer/
2. Orgasmic birth, 2017, http://www.orgasmicbirth.com/about/what-is-orgasmic-birth/

Mūsdienu informācijas telpā, runājot par grūtniecību, dzemdībām, liels uzsvars tiek likts uz sievieti, viņas emocionālo un fizisko labsajūtu, sāpju un grūtību atvieglošanas iespējām. Protams, arī mazuļa veselība tiek uzraudzīta un nešaubos, ka ikviena grūtniece ir vismaz reizi aizdomājusies par sava mazuļa labsajūtu vēderā. Taču kā ir ar dzemdībām? Vai savā dzemdību plānā iekļaujam arī mazuļa sajūtas, vēlmes un plānus? Vai esam aizdomājušies, ko mazulītis jūt un mēģina mums pavēstīt dzemdību laikā? Vai viņam sāp? Ko viņš dzird, redz tikko piedzimstot? No emocionālā skatu punkta trāpīgi un iejūtīgi šādu ieskatu sniedz Frederiks Leboijē (Frederick Leboyer) savā grāmatā “Piedzimt bez vardarbības”. Turklāt no fiziskā un medicīniskā aspekta mazuļa sajūtas dzemdību laikā mēģinājuši izpētīt un definēt ASV ārsti.

Sāpes

• Ārsti ir pārliecināti – mazulis dzemdībās un tieši pēc dzimšanas spēj just sāpes. Tas apveltīts ar visām sensorām sajūtām, tādēļ visticamāk arī, virzoties cauri dzemdību ceļiem, mazais ķermenītis sajūt sāpes, spiedienu kā virzoties caur šauru telpu.
• Spiediens, piedzimstot galviņai, ir stiprākās sajūtas, ko mazulis jutīs dzemdību laikā, turklāt ar katru kontrakciju ieslīdot atpakaļ, šis spiediens tiks atkārtots vairākas reizes.
• Sāpes mazulim var izpausties kā – paaustināta sirdsdarbība, palielināts asinsspiediens, pastiprināta svīšana, elpošanas paātrināšanas vai tieši pretēji palēnināšanās.
• Bērna ādiņa ir piecas reizes plānāka kā pieaugušā āda, tādēļ ir ļoti jūtīga pret visiem kairinājumiem, pieskārieniem.
• Pierādīts, ka mazuļi, kas bieži izjutuši sāpes slimnīcā tūlīt pēc dzemdībām, vairāk baidās no sāpēm vēlākā vecumā.

Maņas

• Ir pierādīts, ka bērnam dzemdībās ir dzirdes un redzes, ožas, taustes un garšas spējas.
• Lai gan mazulis kontūras redz nedaudz izplūdušas, tas spēj atpazīt mātes seju aptuveni 20 – 40 cm attālumā. Arī sadzirdēt tas spēj, turklāt atpazīst mātes balsi gan vēderā esot, gan arī tikko pēc dzemdībām.
• Nonākot no tumšā un klusā māmiņas punča pasaulē, mazulim spilgtas gaismas un skaļi trokšņi ir nepatīkami un satraucoši.
• No 36,6 grādu temperatūras nonākot istabas temperatūrā, mazuļis sajūt aukstumu, tādēļ vairogdziedzeris un palielinātais adrenalīna daudzums palīdz tam sadzīvot ar šo lielo temperatūras maiņu.
• Pirmos mirkļus pēc dzemdībām, ja mazulis uzlikts uz mammas vēdera, viņš sajūt, redz un saož un atpazīst māmiņu – šis ir mirklis kad veidojas cieša saikne starp māti un bērnu, kurā piedalās pilnīgi visas mazuļa maņas.

Kustības

• Dzemdību laikā mazulis darīs visu iespējamo, lai virzītu procesu. Piemēram, lai sāktu dzemdes kakla atvēršanās procesu, mazulis iekārtosies zemāk un ar galvu spiedīs uz dzemdību ceļiem. Lai atrastu vieglāko un ērtāko piedzimšanas ceļu, tas grozīsies un virzīsies uz ārpusi. Dažas māmiņas pat jūt, ka mazulis spiežas un speras ar rociņām un kājiņām, lai ātrāk tiktu ārā.
• Tikko piedzimis mazulis, uzlikts uz mātes vēdera aizrāpos līdz krūtij un sāks zīst, kas liecina par kustību koordināciju un mērķtiecīgumu.

Elpošana

• Kontrakciju laikā spiediena dēļ mazulim var piekļūt mazāk skābeklis. Tādēļ izveidojas aizsargmehānisms un mazulis var kļūt pavisam kluss un mierīgs.
• Dzemdību laikā pamazām plaušās izžūst šķidrums, kas tur bijis visu grūtniecības laiku un palīdzējis šim orgānam nobriest. Turklāt, spiedienam mazinoties, caur plaušām sāk normāli cirkulēt asinis un tās ir gatavas pārņemt skābekļa uzņemšanas funkciju.
• Tā kā plaušu sagatavošanās process izpaliek ķeizargrieziena gadījumā, nereti šiem bērniņiem sākotnēji ir ātrāka un seklāka elpošana, kas parasti normalizējas 48 stundu laikā.

Emocijas

• Līdzko piedzimis, bērniņš ļoti skaidri un saprotami spēj paust savas emocijas un sajūtas. Tikko dzimis mazulis var būt mierīgs un vērīgs, nedaudz miegains un aizsapņojies, pārsteigts un nobijies, kā arī var paust sāpju un neizpratnes pilnu brēcienu.
• Zīdainīša sejas izteiksme, ķermeņa valoda un citas fizioloģiskas atbildes liecina par viņa sajūtām un vecākiem ir viegli nolasīt pazīmes, kas liecina par diskomfortu, sāpēm, bailēm, izsalkumu vai citām sajūtām un emocijām.
• Tikko dzimušam mazulim ir stipra vēlme sajust acu un fizisku kontaktu ar māti. Emocionālu stabilitāti tas iegūst, sajūtot māmiņas vai tuva cilvēka sirdspukstus un maigo skatienu.

Tavas dzemdību vietas, atbalsta personu un citas izvēles ietekmē mazuļa sajūtas dzemdībās un pēc tām, tādēļ šīs zināšanas var tev palīdzēt pieņemt pārdomātus lēmumus par savu dzemdību aprūpi. Varam tikai mēģināt iejusties mazuļa ādā un iztēloties, ko viņš sajūt, ko varētu domāt dzemdību laikā. Vai izvēlamies būt vērīgi, uzmanīgi un cienīt, rūpēties par bērniņa labsajūtu dzemdībās?

Avoti:

1. Christiano D., 2017, A Baby’s view of birth, http://www.parents.com/pregnancy/giving-birth/labor-and-delivery/a-babys-view-of-birth/
2. McCullosh S., 2016, Birth from your Baby’s point of view, https://www.bellybelly.com.au/birth/birth-from-your-babys-point-of-view/
3. Leboijē F., Piedzimt bez vardarbības, 2009.
4. Allarda I., Kviļūna D., Sāpes jaundzimušiem, 2002, http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=421
5. Walls of silence, http://wallsofsilence.com/birth%20without%20violence%20-%20Leboyer.pdf

Alanis Morissette – Kanādiešu dziedātāja un dziesmu autore par savu mājdzemdību pieredzi: “Nekad neesmu sevi iztēlojusies dzemdējot slimnīcā, manas mājas ir mana mazā svētnīca. Vīrs bija klāt visu laiku un mani atbalstīja, viņš ir mans varonis. Tās sajūtas ir viņpus sāpēm un pieredze liekas kā ārpus šīs pasaules – tik ļoti cīnījos un koncentrējos uz skaisto, mazo radību, kas nāk no manis laukā. Lai gan tas nebija viegli, izmantoju savu iekšējo spēku un dzemdības bija vienreizējas.” Taču dziedātāja brīdina sievietes, ka, lai gan tas bija pareizais lēmums viņai un viņas ģimenei, šī pieredze nav priekš visām un katrai sievietei šis lēmums rūpīgi jāapdomā.

1. Vadīts izstumšanas periods pretēji instinktīvam var radīt dzemdību sarežģījumus.
   Pētijumi apliecina, ka vadīta bērniņa izstumšana, nosakot kuros brīžos būtu jāstumj un kuros ne, būtiski palielina starpenes traumu skaitu, rada negatīvu ietekmi uz urīnpūsli, tā rezultātā var rasties izmaiņas asins cirkulācijā un pasliktināties iegurņa pamatnes veselība;
2. Aptuveni 66% no sievietēm pēc dzemdībām novērojama vēdera muskuļu diastāze.
   Palielinoties dzemdei un pateicoties hormonālām izmaiņām grūtniecības laikā, vēdera muskuļu saistaudi jeb linea alba izplešas, veidojot spraugu starp šiem muskuļiem. Vari viegli pārbaudīt, vai tev tāda ir. Nogulies uz muguras, saliecot kājas un pacel galvu – pataustot ar pirkstiem vēdera vidusdaļā jutīsi, vai linea alba vietā ir sprauga vai nav;
3. Pēc mājdzemdībām ir lielāka iespējamība veiksmīgai krūts barošanai.
   Pētījumi norāda, ka mājdzemdībās dzimušiem bērniem ir par 10% lielāka iespējamība tikt veiksmīgi zīdītiem ar krūti un par 20% lielāka iespējamība tikt ekskluzīvi zīdītiem līdz 6 mēnešu vecumam;
4. Epidurālā anestēzijā ir iekļauta no kokaīna atvasināta viela.
   Anestēzija iedarbojas uz visiem dzemdību hormoniem, palēlinot to izdalīšanos, un kavē apziņas darbību tādējādi izmainot normālo dzemdību gaitu. Pētījumi Zviedrijā un ASV norāda uz saistību starp atsāpinošo narkotisko līdzekļu lietošanu mātēm dzemdībās un narkotiku atkarību to atvasēm tīņu gados;
5. Ilgākā grūtniecība pagaidām novērota 375 dienas.
   Kādai 25 gadus vecai sievietei no Losandželosas, piedzimusi meitiņa pēc apmēram gadu ilgas grūtniecības. Meitiņa bija vesela un pavisam normāla, tās svars bija ap 3 kg;
6. Mājdzemdības ir labs pamats drošas emocionālas piesaistes veidošanai ar savu mazuli.
   Piesaistes teorija (attachment theory) ir veids kā radīt drošas, uzticības un paļāvības pilnas attiecības ar bērnu. Autors Džons Boulbijs (John Bowlby) salīdzina to ar neredzamu pavedienu, kas ir starp māti un bērnu, pat ja tie neatrodas vienā telpā. Pirmā tikšanās brīža intimitāte, agrīna krūts barošanas uzsākšana, āda-āda kontakts ar mazuli veicina veselīgu un drošu piesaisti starp māti un mazuli;
7. Drošākās valstis dzemdībām ir Japāna, Monako un Norvēģija.
   Šajās valstīs ir zemākais zīdaiņu mirstības rādītājs pasaulē – 2 no 1 000 (2014. Gada dati);
8. Vidējie rādītāji pasaulē:

9. Dānijā izveidota dzemdību aplikācija, kas attīstības valstīs glābj dzīvības.
   Drošu dzemdību aplikācija palīdz vecmātēm Āfrikā un DA Āzijā dzemdību sarežģījumu gadījumos. Tajā video un animāciju formā ievietoti iespējamie dzemdību sarežģījumi un padomi kā rīkoties šādos gadījumos;
10. Ja mātei tiek dota iespēja, tikko dzimušu mazuli tā instinktīvi pieliek pie kreisās krūts.
    Šāds novērojums uzrādīts neatkarīgi no mātes tautības vai kultūras. Tieši kreisā krūts ir tā, kur māte sākotnēji virza mazuli, lai tas nonāk kontaktā ar viņas ādu, sirdspukstiem un var uzsākt zīšanu.

Avoti:

1. http://veselam.la.lv/2015/10/29/sievieti-dzemdibas-butu-jaatbalsta-pasai-sekot-sava-kermena-velmei-berninu-stumt/
2. http://www.babygaga.com/15-facts-about-homebirth-no-one-is-telling-you-about/
3. http://bmjopen.bmj.com/content/6/8/e010551.full
4. https://www.bellybelly.com.au/birth/ecstatic-birth-natures-hormonal-blueprint-for-labor/
5. http://www.attachfromscratch.com/attachment-theory.html#attachment
6. http://www.indexmundi.com/map/?v=29
7. http://newbirthmidwifery.com/midwifery-home-birth/little-known-facts/
8. http://cphpost.dk/news/danish-birthing-app-saving-lives-in-developing-countries.html

Attīstītās valstis ir noteicošais virzītājspēks uz pierādījumiem balstītas medicīnas attīstību un ieviešanu praksē. Tādēļ šīs nodaļas uzdevums ir atspoguļot četru attīstīto valstu viedokli par plānotām asistētām ārpusstacionāra dzemdībām.
NICE (National Institute for Health and Care Excellence) Apvienotajā Karalistē zema riska dzemdētājām iesaka plānot dzemdības mājās vai vecmāšu vadītos ārpusstacionāros neatkarīgos dzemdību centros, jo tā ir dzemdētājām īpaši piemērota vieta. Plānotās ārpusstacionārās dzemdībās iejaukšanos skaits dzemdību darbībā (insturmentālas vaginālas dzemdības, ķeizargrieziena operācija, epiziotomijas pielietošana) ir mazāks un dzemdību iznākumi neatšķiras, salīdzinot ar dzemdībām stacionārā. Plānotas dzemdības ārpus stacionāra asociējas ar augstākām spontānām vaginālām dzemdībām (NICE Guideline).
Profesore Sjūzena Beilija (Susan Bewley) atzīmē, ka dzemdību vietai un veidam, kā sievietes dzemdē savus bērnus, ir milzīga ietekme uz viņām kā personībām. Kaut gan sievietēm ar komplicētu grūtniecību joprojām būs nepieciešamība pēc ārsta, tomēr nav iemesla, kāpēc sievietes ar zema riska grūtniecību nevarētu dzemdēt vidē, kurā viņas jūtas  iskomfortablāk. Sievietes var izvēlēties dzemdēt mājās vai neatkarīgos vecmāšu vadītos dzemdību centros, tādēļ ka šīs vietas, lielākoties, ir drošākas un viņām pazīstamākas. Tās ir sieviešu tiesības, un viņas šajā izvēlē ir jāatbalsta. Bet, ja sievietes izvēlas dzemdēt stacionārā, tādēļ ka tā viņas jūtas drošāk, tad arī tās ir viņu tiesības, kurās viņas ir jāatbalsta. Dzemdības ir ļoti personiska pieredze, kurā nav vienas pareizās atbildes, kas derētu visām sievietēm.
Piedāvājot dažādas iespējas dzemdību vides izvēlē, ne tikai dzemdētājām tiek nodrošināta lielāka iespēja izvēlēties dzemdību vietu un būt vairāk apmierinātām ar savu dzemdību pieredzi, bet arī vecmātēm paveras lielākas iespējas izvēlēties sev piemērotāko darba vietu un veidu, kādā viņas vēlas strādāt (NICE).
ACOG (The American Congress of Obstetricians and Gynecologists) 2016. gada vadlīnijās par dzemdību vietas izvēli atzīmē, ka sievietei, plānojot mājdzemdības, jābūt medicīniski informētai par riskiem un ieguvumiem, kas saistīti ar viņas izvēli. Jaunā vadlīniju redakcija ir papildināta ar absolūtām kontrindikācijām plānotām ārpusstacionāra dzemdībām, kas ietver gadījumus, kad auglis atrodas galvas defleksijā un šķērsguļā, daudzaugļu grūtniecība, iepriekšējās dzemdības beigušās ar ķeizargrieziena operāciju. ACOG uzsver, ka droša un laicīga mātes transportēšana uz stacionāru ir galvenais faktors, kas ietekmē plānotu ārpusstacionāru dzemdību drošību.
SOGC (The Society of Obstetricians and Gynaecologists of Canada) 2016. gada publikācijā atzīmēts, ka perinatālā mirstība plānotās ārpusstacionārās dzemdībās nav lielāka par mirstību dzemdībās stacionārā un plānotas dzemdības ārpus stacionāra ir tikpat drošas kā dzemdības stacionārā. SOGC apstiprina uz pierādījumiem balstītu medicīnas praksi ar iespēju sievietēm izvēlēties sev piemērotu dzemdību vietu, tomēr iesaka sievietes informēt par riskiem un ieguvumiem, kā arī par ierobežojumiem, dzemdējot ārpus stacionāra.
KNOV (The Royal Dutch Organisation of Midwives) 2015. gada ikgadējā publikācijā raksta, ka Nīderlandē sievietes ar zema riska grūtniecību var izvēlēties valsts apmaksātas dzemdības gan ārpus stacionāra, gan stacionārā. Šī brīvā iespēja izvēlēties sev piemērotāko dzemdību vietu ir gandrīz unikāla Rietumu pasaulē. Apdrošināšanas kompānijas Nīderlandē sievietēm dzemdībās ārpus stacionāra nodrošina dzemdību komplektu, kurā tiek ietverti ūdens necaurlaidīgi pārsegi gultai, higiēnas piederumi sievietei un jaundzimušajam, pārsiešanas materiāli. Vecmāšu piederumos, kas ir atsevišķi izveidots komplekts, ietilpst viss nepieciešamais dzemdību aprūpes nodrošināšanai un reanimācijas pasākumiem.
RCOG (Royal College of Obstetricians and Gynaecologists) Lielbritānijā atbalsta
mājdzemdību izvēli sievietēm ar zema riska grūtniecību, kuras dzemdē atkārtoti. 2007. gada
standartos dzemdību organizēšanā un aprūpē ir noteikta plānotu ārpusstacionāru dzemdību
uzraudzības struktūra, uzraudzības un drošības vadlīnijas, kvalitātes un pakalpojuma
nodrošināšanas kārtība problēmsituāciju gadījumos.
Latvijā plānotu ārpusstacionāru dzemdību regulēšana notiek ar likumdošanas aktu palīdzību. Ministru Kabineta noteikumos Nr. 611 par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību ir definētas medicīniskās indkācijas, kurām iestājoties, dzemdētāju vai jaundzimušo nepieciešams transportēt uz stacionāru. Ir noteiktas stingras prasības vecmāšu izglītībai un tehniskajam aprīkojumam.
Kā redzams, attīstīto valstu viedoklis atbalsta sieviešu brīvību dzemdību vietas izvēlē.
Tomēr iesaka sniegt sievietēm uz pierādījumiem balstītu medicīnas aprūpi un informēt par
riskiem un ieguvumiem, dzemdējot ārpus stacionāra.

Autore: Agnese Dejus

Viss pētījums pieejams šeit.

Foto avots

Pasaules veselības organizācija (PVO) jau 1992. gadā izveidojusi praktiskas vadlīnijas grūtniecības un dzemdību aprūpei. Pamatojoties uz pētījumiem, kas aptver teju visu pasauli, sākot no tādām valstīm kā Nīderlande, Austrālija un ASV, līdz pat Čīlei, Ēģiptei, Tanzānijai un Zambijai, organizācija izveidojusi ieteikumus, kas palīdz vecmātēm, ārstiem un citām atbalsta personām noteikt dzemdību riskus un attiecīgi izvērtēt konkrētu manipulāciju nepieciešamību.

PVO definē ‘normālas’ dzemdības, kā grūtniecības 37. – 42. nedēļā spontāni iesākušās, ar zema riska rādītājiem grūtniecības un visā dzemdību laikā, zīdainis ir piedzimis spontāni no pozīcijas ar galvu uz leju un pēc dzemdībām mātei un mazulim ir labs veselības stāvoklis. Taču jāpiemin, ka arī daudzām augsta riska grūtniecēm mēdz būt normālas dzemdības un tādēļ šie ieteikumi attiecas arī uz tām. Kopumā PVO secina, ka 70-80% grūtnieču tiek vērtētas kā zema riska dzemdētājas uz dzemdību sākšanās brīdi.

Tātad, dzemdību mērķis ir vesela māte un bērns, turklāt nodrošinot pēc iespējas mazāku iejaukšanos dzemdību procesā. Aprakstot manipulācijas, PVO iedala dzemdības 3 fāzēs – 1. atvēršanās fāze, 2. – izstumšanas fāze, 3. – placentas piedzemdēšanas fāze. Pamatojoties uz šiem principiem, PVO iedala dzemdību darbības un manipulācijas četrās kategorijās:

A) Darbības, kas ir pierādāmi noderīgas un būtu atbalstāmas;

1. Personīgais dzemdību plāna izveide, kurā norādīts, kur un ar ko notiks dzemdības. Ar plānu vēlams iepazīstināt vīru, ja nepieciešams arī citus ģimenes locekļus;
2. Risku noteikšana grūtniecības aprūpes laikā, kā arī dzemdību laikā;
3. Grūtnieces fiziskā un emocionālā stāvokļa novērošana dzemdību laikā, ka arī pēc dzemdībām;
4. Dzemdību laikā piedāvāt padzerties;
5. Respektēt sievietes izteikto dzemdību vietas izvēli;
6. Piedāvāt dzemdību aprūpi vietā, kas ir piemērota un drosa, kā arī kur sieviete jūtas droša un pārliecināta;
7. Respektēt sievietes vēlmi pēc privātuma dzemdību vietā;
8. Empātisks aprūpējošā personāla atbalsts dzemdību laikā;
9. Cienīt sievietes dzemdību kompanjona izvēli;
10. Dzemdību laikā sniegt sievietei skaidrojumus un informāciju tādā apjomā, cik daudz tā vēlas;
11. Neinvazīvas, bezmedikamentu sāpju mazināšanas metodes dzemdību laikā, kā piemēram masāžas, relaksācijas tehnikas;
12. Augļa novērošana ar periodisku izklausīšanu;
13. Nodrošināt kustību un dažādu pozu iespēju dzemdētājai;
14. Iedrošināt neizvēlēties pozu uz muguras;
15. Profilaktiska oksitocīna ievade trešajā dzemdību fāzē dzemdētājām, kam ir paaugstināts pēcdzemdību asinsizplūduma vai asins zuduma risks;
16. Nodrošināt sterilitāti nabassaites pārgriešanas brīdī;
17. Novērst mazuļa atdzišanu;
18. Tūlītējs āda-āda kontakts starp mazuli un māti un atbalsts uzsākot krūts barošanu vienas stundas laikā pēc mazuļa piedzimšanas, saskaņā ar PVO zīdīšanas vadlīnijām;
19. Placentas un augļa apvalka apskate;
    B) Darbības, kas ir kaitīgas vai neefektīvas un kuras nevajadzētu pielietot;
20. Klizmas veikšana pirms dzemdībām kā regulāra prakse;
21. Kaunuma noskūšana pirms dzemdībām kā regulāra prakse;
22. Injekcijas vēnā dzemdību laikā kā regulāra prakse;
23. Katetra ievietošana vēnā kā regulāra prakse;
24. Pozas uz muguras pielietošana dzemdībās kā regulāra prakse;
25. Taisnās zarnas pārbaude;
26. Iegurņa rentgens;
27. Oksitocīna ievade jebkurā laikā pirms dzemdībām tādā veidā, ka tā efekts nevar tikt kontrolēts;
28. Ginekoloģiskā krēsla pozas lietošana ar vai bez kāpšļiem kā regulāra prakse;
29. Ilgstoši un vadīti mēģinājumi spiest, aizturot elpu (Valsalva manoeuvre) otrajā dzemdību fāzē;
    
30. Starpenes masāža un iestiepšana otrajā dzemdību fāzē;
31. Ergometrīna (ergometrina) tablešu lietošana trešajā dzemdību fāzē lai novērstu vai kontrolētu asiņošanu;
32. Ergometrīna (Parenteral ergometrine) ievade kā regulāra prakse trešajā dzemdību fāzē;
33. Dzemdes skalošana pēc dzemdībām kā regulāra prakse;
34. Manuāla dzemdes apskate pēc dzemdībām kā regulāra prakse;
    C) Darbības, par kurām trūkst pieradījumu un pētījumu, kas atbalstītu to nepieciešamību, un tādēļ tās būtu veicamas ar lielu piesardzību;
35. Atsāpināšana ar nefarmakoloģiskiem preperātiem, kā piemēram, dažādu augu lietošana, iemērkšana ūdenī, nervu stimulācija;
36. Augļūdens apvalkpārduršana pirmajā dzemdību fāzē;
37. Spiediens uz vēderu dzemdību laikā;
38. Darbības starpenes pasargāšanai, augļa galvas vadīšana un virzīšana dzemdību laikā;
39. Aktīvas manipulācijas ar augli dzemdību laikā;
40. Oksitocīna ievade, kontrolēta nabassaites vilkšana, vai abu šo manipulāciju kombinācija trešajā dzemdību fāzē;
41. Pāragra nabassaites aizspiešana ar skavu;
42. Krūts galu stimulācija, lai pastiprinātu dzemdes kontrakcijas trešajā dzemdību fāzē;
    D) Darbības, kas nereti tiek veiktas neatbilstoši;
43. Ēdiena un dzērienu aizliegšana dzemdību laikā;
44. Sāpju kontrole ar medikamentu palīdzību;
45. Sāpju kontrole ar epidurālās anestēzijas palīdzību;
46. Elektroniska augļa apskate, novērošana;
47. Masku un sterilu apģērbu valkāšana dzemdību aprūpē;
48. Atkārtotas un biežas vaginālas pārbaudes, jo īpaši, ja to veic vairākas aprūpes personas;
49. Oksitocīna ievade;
50. Dzemdējošas sievietes pārvietošana uz citu telpu kā ierasta prakse, sākoties otrajai dzemdību fāzei;
51. Urīnpūšļa katetra lietošana;
52. Kad sasniegts pilns vai gandrīz pilns dzemdes kakla atvērums, aicināt sievieti spiest, kaut viņa vēl nejūt vēlmi to darīt;
53. Stingra noteiktās dzemdību otrās fāzes ilguma ievērošana, piemēram 1 stundu, ja mātes un augļa stāvoklis ir labs un dzemdību procesā vērojams progress;
54. Dzemdību steidzināšana;
55. Epiziotomija kā ierasta prakse;
56. Manuāla dzemdes izpēte pēc dzemdībām.

Avoti:

1. World Health Organisation, 1996, Care in normal birth: a practical guide, Maternal and Newborn Health/Safe Motherhood Unit, http://www.who.int/maternal_child_adolescent/documents/who_frh_msm_9624/en/
2. Attēls, Clever Skincare, 2016, Eliza Flynn, http://www.cleverskincare.com/blog/Useful-practices-for-a-calm-and-relaxed-birth/
3. Attēls no http://www.ehealthstar.com/test/valsalva-maneuver