“Es gribēju dzīvot” – konference par abortu problēmu Latvijā

12. aprīlī Rīgā Latviešu Biedrības namā notika konference “Es gribēju dzīvot: aborts – medicīniska manipulācija vai bērna nogalināšana?”. To rīkoja J. Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība, biedrības “Latvijas Ordeņu brālība” un “Asociācija Ģimene” un fonds “Moral Revolution”.

Par aborta medicīniskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem, populāriem priekšstatiem un to pamatotību runāja psiholoģe Diāna Staņko.

Savu publikāciju  “Katram sava demagoģija” papildināja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, daloties arī personīgā pieredzē par nepieciešamību izšķirties vai dot dzīvību slimam bērniņam.

Misijas “Pakāpieni” vadītājs Viljams Šulcs stāstīja par sieviešu likteņiem un to, kā viņas dažādās dzīves situācijās, sākot gaidīt bērniņu, nonākušas izmisumā, gatavojušās taisīt abortu, bet tad nokļuvušas līdz misijai, kur viņām sniegtā palīdzība devusi jaunu cerību vienlaikus ar izšķiršanos neiznīcināt jauno dzīvību.

Jautājumu, vai nedzimis bērns ir tiesību subjekts, analizēja juriste Natālija Lazukina, salīdzinot dažādu valstu likumdošanu abortu jomā.

Aktrise Olga Dreģe, sestais bērns astoņu bērnu ģimenē, nolasījusi abortā bojāgājušā bērna “Vēstuli no debesīm”, novēlēja mātēm vairāk runāt ar meitām par sarīkojumā apspriesto abortu jautājumu un “katram pašam atbildēt par savu rīcību”.

Noslēgumā, aicinātie  Saeimas frakciju pārstāvji dalījās iespaidos par dzirdēto.

Konferencē arī tika pieņemta rezolūcija par to, ka Latvijā jāveic likumu grozījumi, lai nepieļautu tālāku tautas iznīcināšanu un morālo normu degradāciju. Tā nosūtīta valsts augstākajām amatpersonām un Eiropas Parlamenta deputātiem.

Konferences ierakstu pa daļām vai pilnā versijā iespējams noskatīties internetā Rīgas apriņķa avīzes mājas lapā.

“Īpaši spilgti atmiņā palika beigās rādītais mūsu dižgaru saraksts: Anna Brigadere, Krišjānis Valdemārs, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Skalbe, Krišjānis Barons – viņi bijuši trešais, ceturtais, piektais, vai pat astotais bērns ģimenē. Ja viņu vecāki būtu plānojuši ģimenes ar vienu diviem bērniem, šo kultūras darbinieku mums nebūtu. Un tagad, plānojot miniģimenes, mūsu tauta zaudē nozīmīgu genofonda daļu. (J. Rožkalns)”

Aktrise Merila Strīpa saņem kinoindustrijas apbalvojumus

Berlīnes filmu festivāla organizētāji paziņojuši, ka 14. februārī Merila Strīpa tiks apbalvota ar Berlīnes filmu festivāla “Zelta lāci” par viņas ieguldījumu kino. Balva tiks pasniegta pirms Strīpas jaunākās filmas “Dzelzs lēdija” Vācijas pirmizrādes.

2003.gadā Strīpa kopā ar Džulianu Mūru un Nikolu Kidmenu saņēma Berlīnes kinofestivāla “Sudraba lāci” kā labākā aktrise par darbu filmā “The Hours” (“Stundas”).

Šī nav vienīgā aktrises balva šogad. Par Lielbritānijas ekspremjeres Mārgaretas Tečeres atveidojumu filmā “Dzelzs lēdija” (“The Iron Lady”), Merila Strīpa saņēma “Zelta globusu” balvu kā labākā aktrise dramatiskā kinofilmā.

Jūs jautāsiet, ko šī ziņa dara šajā lapā? Atbilde ir vienkārša. Arī Merila Strīpa ir mājdzemdību mamma.

2012 – Mātes un bērna veselības gads

Veselības ministre Ingrīda Circene 2012. gadu pasludinājusi par Mātes un bērna veselības gadu. Ir izstrādāts Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2012.-2014.gadam, paredzot īstenot pasākumus trīs virzienos: mātes un bērna veselības uzlabošana, neauglības ārstēšana un starpnozaru sadarbība.

Mātes un bērna veselības uzlabošani paredzēts ieviest papildu valsts apmaksātas izmeklēšanas metodes grūtniecēm un jaundzimušajiem, iesaistīt grūtniecības novērošanā privāti praktizējošus ginekologus un citus speciālistus īstenojot principu „nauda seko grūtniecei”, kā arī plašāk iesaistīt ģimenes ārsta komandu ģimenes plānošanas un reproduktīvās veselības veicināšanā. Tāpat plānots izveidot uzraudzības un analīzes sistēmas, lai būtu iespējams operatīvi ieviest nepieciešamās izmaiņas perinatālās aprūpes sistēmā valstī un auditētu gadījumus, kuros māte mirusi.

Paredzēts grūtniecēm nodrošināt brīvprātīgu valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, kā arī kompensēt nepieciešamos recepšu medikamentus 25% apmērā grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, un bērniem līdz 2 gadu vecumam.

Tāpat plānots nodrošināt topošo vecāku bezmaksas apmācības procesu pirmsdzemdību aprūpes laikā un veicināt zīdaiņu zīdīšanu, atkārtoti izdodot informatīvo materiālu „Zīdīšanas ABC” un atjaunojot Mazulim draudzīgas slimnīcas kustību.

Neauglības problēmas risināšanai iecerēts izveidot valstī centralizētu reģistru, kurā tiks ietverta informācija par personām, kurām nepieciešama valsts atbalsta programma neauglības ārstēšanai, veiktajām medicīniskās apaugļošanas procedūrām un dzimumšūnu donoriem. Plānots arī izveidot centralizētu spermas banku, iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā medikamentus neauglības ārstēšanai un iekļaut neauglības diagnostiskos izmeklējumus un medicīniskās apaugļošanas procedūras valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumus sarakstā.

Apzinoties starpnozaru sadarbības nozīmi mātes un bērna kā arī vispārīgas sabiedrības veselības nodrošināšanā, paredzēts iekļaut veselības mācību kā obligātu mācību priekšmetu vispārējās vidējās un profesionālās izglītības mācību programmās, izglītot jaunos vecākus par vardarbību ģimenē un atbalsta iespējām no vardarbības cietušajiem.

Veselības ministrija norāda, ka kopējais nepieciešamais finansējums informatīvo, atbalsta, diagnostisko un ārstniecisko pasākumu nodrošināšanai veselības sektorā 3 gados būtu nepieciešami 6,9 miljoni latu.

Informācija pārpublicēta no Veselības ministrijas mājas lapas

Dzemdē kā dieviete jeb stāsts par dzemdību pozām

Izrakumos tagadējās Itālijas teritorijā gandrīz akls arheoloģijas students Viljams Nats atradis māla poda lausku, uz kuras attēlota dzemdējoša sieviete. Lauska tika atrasta netālu no kādas etrusku svētnīcas un tiek uzskatīts, ka attēls tapis pirms 2600 gadiem, kas to padara par vecāko līdzīga rakstura attēlu Eiropā. Eksperti spriež, ka iespējams attēlā redzama kāda etrusku auglības dieviete. Attēlā viņa redzama ar ķermeņa augšdaļu profilā, bet ķermeņa lejasdaļa redzama pretskatā, ar dzimstošu bērna galvu un pleciem. Attēlu apskatīt un vairāk informācijas varat izlasīt “Ilustrētās Vēstures” 2012. gada janvāra numurā vai šeit.

“Ilustrētajā Vēsturē” minēts, ka sievietes paceltā roka, iespējams, simbolizē sāpes. Iespējams, tam varētu atrast arī vienkāršāku skaidrojumu – sieviete ir pacēlusi rokas, lai kaut kam pieķertos un tādējādi labāk atbrīvotu ķermeņa lejasdaļu. Attēlā redzamā dzemdību poza – ietupiens, ir viena no visbiežāk izmantotajām daudzās tautās. Līdzīgus attēlus var redzēt arī Ainas Mejas Gaskinas grāmatās, kur tās pārpublicētas no Engelmaņa “Labor among primitive peoples” (1883. gads). Engelmanis attēloja ietupienā dzemdējošas sievietes, kuras bija ieķērušās koku zaros, tauvās, atspiedušās pret zemē iedzītu mietu vai iekārušās kaklā vīram. Arī latvietes radību laikā rīkojās līdzīgi:

Liepa auga pirts priekšā,
Zari līka pirtiņā;
Tur sievām pieķerties
Grūtajā stundiņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

Grazni auga ābelīte
Pirtes taka maliņā;
Tur pieķērās līgaviņa
Grūtajāsi dieniņās.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

Tātad, kopš konkrētās lauskas atrašanas, mēs puslīdz droši varam apgalvot, ka ietupienā sievietes  dzemdē jau 2600 gadus. Tas ir gana ērti mammai un mazulim ir vieglāk piedzimt. Kāpēc? Jo palīdz gravitācija un apstāklis, ka šādā pozā mammas iegurņa diametrs ievērojami palielinās. Jautājums – tad kāpēc šodien ienākot slimnīcas dzemdību zālē mēs redzam nevis stieni vai tauvu, kur pieķerties, bet gan ieslīpu kušeti ar kāju balstiem? (Lai gan ne visur – ir arī izņēmumi. Ir pat zinātniski raksti par to, kā mainīt slimnīcas paradumus). Ja ticam nostāstam, tad šādi dzemdējam, jo pozu guļus ar kājām gaisā ierosināja karalis Luijs XIV (ja karaļa teikto var saukt par ierosinājumu… piem. “Es ierosinu, ka Jums derētu nocirst galvu. Ko teiksiet?”). Iemesls? Lai karalis redzētu kā dzimst viņa bērni, un viņam nevajadzētu pieliekties. Izrādījās, ka mediķiem šī tradīcija patīk. Jo ir ērti (mediķiem, ne jau dzemdētājai).  Tomēr arī mūsdienu mediķi atzīst, ka poza guļus uz muguras nav rekomendējama nevienā dzemdību posmā (skat. “Dzemdniecība” 2009. izdošanas gads). Kāpēc tad nenotiek pārmaiņas (vai, precīzāk sakot, atgriešanās pie tā, ko mūsu senči zināja labāk)? Iespējams tāpēc, ka mūsdienu dzemdību zālē neredzēju neko, kas mediķim padarītu ērtas dzemdības tupus pozā. Jo stundām tupēt uz ceļiem sievietēm starp kājām uz cietas grīdas… nu, nav ērti. Tīri cilvēcīgi saprotams, ka vecmātes un ārsti nesteidzas ierosināt: “Vai nevēlaties dzemdēt ietupienā?”, jo viņu darba vieta nav aprīkota šādai dzemdību pozai. Tā vietā seko ierosinājums: “Kāpjam uz galda?” Aptaujājot šogad dzemdējušas sievietes, 37 no 39 sievietēm atbildēja, ka dzemdējušas uz dzemdību galda vai gultā uz muguras (pārējās 2 dzemdēja ūdenī). No šīm trīsdesmit septiņām tikai četrām bija piedāvāta un/vai izmēģināta cita poza. Nākas secināt, ka vienīgā cerība ir pieprasījums – t.i. ja pietiekami daudz klientu (dzemdētāju) vēlēsies dzemdības šādā pozā, pakalpojumu sniedzēji būs spiesti šādu iespēju piedāvāt. Nepieciešamais ieguldījums jau nav tik liels – galvenais būtu matracītis, ko nolikt zem ceļiem ārstei vai vecmātei. Tauvas vai stieņi nav nepieciešami, ja ir kāds cilvēks, kas var atbalstīt dzemdētāju.

Bet atgriežoties pie etrusku lauskas un sievietes/dievietes ar pacelto roku – ej nu zini, kāpēc viņa to ir pacēlusi. Sievietes ir neizdibināmas. Tomēr gribu novēlēt katrai grūtniecei – dzemdē kā sena etrusku dieviete 🙂

P.S. Pieļauju, ka ir sievietes, kam labāk patīk dzemdēt četrrāpus, guļus uz sāna vai pat guļus uz muguras. Mans aicinājums ir izmēģināt.

Interesantais internetā

Vēlējāmies padalīties ar šādu pagājušās nedēļas laikā interneta plašumos atrasto informāciju:

Emocionāla dzemdību trauma jeb kurš dzemdēja manā vietā. Dinas Ceples raksts par to kāpēc reizēm dzemdībās viss notiek ne tā kā plānots. Par to, ka neizbēgami gribas kādu vainot un jābūt lielai drosmei, lai spētu uzreiz uzņemties savu atbildības daļu par notikušo.  Par to, ka pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, veiksmīgu dzemdību atslēga ir tieši sievietes rokās. Raksts, kurš var likties skarbs, bet kuru ir ļoti vēlams izlasīt. Īpaši tiem, kuriem dzemdību pieredze vēl tikai priekšā.

Pirtīžas. “Stārķa ligzdas” mājas lapā parādījies brīnišķīgs Dinas Ceples un Aivas Zeidmanes pirtīžu apraksts. Liek sailgoties pēc siltuma – gan pirts siltuma, gan vecmātes roku un sirds siltuma. Apraksts par pirtīžām parastā vannas istabā arī top un drīzumā būs mūsu mājas lapā.

Blood simple. Kā nelielas izmaiņas bērnu ķeršanas praksē varētu izskaust zīdaiņu anēmiju. Raksts (angļu valodā) žurnālā “The Economist” par Zviedijā veiktu pētījumu, kurā pierādīts, ka ļaujot nabas saitei pulsēt vismaz 3 minūtes, ir iespējams ievērojami samazināt zīdaiņu anēmijas gadījumu skaitu. Ne par velti mājdzemdību vecmātes bez vajadzības nabas saiti neaiztiek. Viņas zina, ka ne jau aiz gara laika daba paredzējusi tai nodot bērnam asinis vēl pēc piedzimšanas. Prieks, ka zviedru ginekologs to ir pierādījis zinātniski.

Perinatal and maternal outcomes by planned place of birth for healthy women with low risk pregnancies: the Birthplace in England national prospective cohort study.

Apvienotajā Karalistē veikts apjomīgs pētījums par dzemdību perinatālajiem (bērna) un mātes iznākumiem, vērtējot veselas sievietes ar zema riska grūtniecību pēc plānotās dzemdību vietas. Mediji, izlasot vienu un to pašu pētījumu, nonākuši pie pilnīgi pretējiem secinājumiem, atkarībā no savas iekšējās pārliecības. Labākie piemēri šādi Pētījums Anglijā: Zema riska dzemdībām nav nepieciešama slimnīca un Pētījumā atklāts, ka mājdzemdības nav drošas. Atkārtošu vēlreiz – pētījums un atskaite par to ir viena un tā pati, tikai žurnālisti dažādi. Objektīvākais raksts, ko redzēju ir šāds Study finds home birth is safe.

Īsumā – skatoties visas mammas un visas dzemdību vietas, bērnus ir vienlīdz droši dzemdēt gan mājās, gan slimnīcā, gan vecmāšu valdītos dzemdību centros (gan tādos, kas vienā ēku kompleksā ar slimnīcu, gan tādos, kas atsevišķi). Mammām, kas ir jau iepriekš dzemdējušas, rezultāti bērniem ir nedaudz labāki mājās un dzemdību centros nekā slimnīcā (tas netiek uzsvērts, jo statistiski atšķirība nav tik liela). Mammām, kas dzemdē pirmo reizi, mājās ir sliktāki rezultāti, nekā slimnīcās un dzemdību centros. Tāpēc daļa virsrakstu min trīskāršo riska palielināšanos. Vēl jāatzīmē, ka tika mērīta ne tikai mirstība bērnam, bet plaša spektra traumatisms, t.sk. krampji, encefalopātija, kaulu lūzumi, sepse utt. Mājdzemdībās pirmdzemdētājām šo gadījumu skaits bija 9,3 no 1000. Slimnīcās 5.3. Ja skatās tikai bērnu mirstību (no dzemdību sākšanās brīža pēc 37 grūtn. ned. līdz 1 nedēļai), tad mājās 1,3 no 1000 (jeb 6 bērniņi no 4568 dzemdībām), slimnīcā 0,5 no 1000 (jeb 5 no 10626).

Interesanti likās tas, ka vislabākie rezultāti gan pirmdzemdētājām, gan vairāku bērnu mammām bija nevis slimnīcās, bet vecmāšu vadītos dzemdību centros, kas atrodas pie slimnīcas – t.i. vai nu tajā pašā ēkā vai ēku kompleksā. Tur pirmdzemdētājām bērnu mirstība bija 0,3 no 1000 (3 gadījumi no 8349), bet jau dzemdējušām sievietēm – 0,1 no 1000 (1 gadījums no 8322).

Tāpat kā citur veiktajos salīdzinošajos mājdzemdību pētījumos, mājās un vecmāšu vadītos centros “normālas” dzemdības piedzīvoja vairāk sieviešu (mājās 88%, slimnīcā – 58%). Slimnīcās bija ievērojami vairāk ķeizari (11,1% pret 2,8% mājās), epidurālās anestēzijas, stimulēšanas, epiziotomijas, 3 un4 pakāpes plīsumi.

Pētījumā tika minēts arī tas, cik  % sieviešu no mājdzemdībām tiek pārvestas uz slimnīcu – pirmdzemdētājas 45% gadījumu, atkārtoti dzemdējošās ~ 11%.

Dangers of “Crying It Out”. Damaging children and their relationships for the longterm. Psiholoģijas profesores raksts angļu valodā par to, kāpēc bērnus jāmierina, kad tie raud un kāds kaitējums tiek nodarīts viņu fiziskajai, psiholoģiskajai un emocionālajai attīstībai, ja pieturamies iepriekšējās paaudzes bērnu audzināšanas metodei – “lai paraud, ar laiku pārstās raudāt”. Tēma par drošo piesaisti, ko latviski nodarbībā par bērnu emocionālo audzināšanu brīnišķīgi izstāsta Diāna Zande.

Zīdīšana Mongolijā. (angļu val.) Kanādiešu mammas pieredze kādu laiku dzīvojot Mongolijā, kur valda uzskats, ka vislabākie cīkstoņi tiek zīdīti vismaz 6 gadus. Kur mammas piens tiek uzskatīts par labāko ēdienu, ko mamma var dot bērnam, un netiek uzstādīti konkrēti termiņi, kad bērnam jāsāk “atmest”  mammas piens. Vislabākais teikums no raksta: “Es sapratu, ka ir miljoniem veidu kā rīkoties [audzinot bērnu] un es varu izvēlēties jebkuru no tiem”.

P.S. Ja atrodat kādu rakstu, kuru izlasot liekas – to vajadzētu izlasīt arī citiem – pielieciet komentāros, vai atsūtiet mums saiti e-pastā: majdzemdibas@gmail.com

“Ģimenes Šūpulim” darba pilnas rokas

Gada nogale ir darbīga biedrībai “Ģimenes Šūpulis”. Nupat viņu atjaunotajās “Jaunpaleju”  mājās pasaulē nācis bērniņš. Bet šīs mājas ir ne tikai dzemdību vieta. Tās ir daudz vairāk. Mājas pakāpeniski atdzīvojas, kļūstot par tikšanās vietu tiem, kam tuva gaidību un radību tēma. Vēl vairāk. Tās kādu dienu kļūs par patvērumu tām topošajām māmiņām, kurām ļoti nepieciešams atbalsts. Mēs visi varam palīdzēt. Viens no veidiem, kā varam šo projektu atbalstīt, ir  “Ģimenes Šūpuļa” rīkotais Ziemassvētku labdarības tirdziņš. Šogad tādi būs divi

3.decembrī plkst. 12.00-15.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” Siguldā, Šveices ielā 19

10.decembrī plkst. 11.00-16.00 bērnudārzā „Maziņš kā jūra” Rīgā, Lielirbes 17a (Pārdaugavā, „Panorama Plaza” galerijas 2.stāvā)

“Ģimenes Šūpulis” aicina visus piebiedroties tirdziņa tapšanā, dāvājot savu roku darinājumus – adītus, tamborētus, šūtus, zīmētus, virpotus… praktiskas vai vienkārši skaistas lietas, kuras Ziemassvētku tirdziņā atrastu savus jaunos saimniekus. Varbūt tas nebūs roku darinājums, bet savā dārzā izaudzēti āboli vai savas bišu dravas saldais vākums, vai pēc savas īpašās receptes gatavots ievārījums, vai kāda cita ēdama vai neēdama lieta. 10. decembrī aicināti piedalīties arī tie, kuriem varbūt labāk padodas darbošanās virtuvē – “Ģimenes Šūpulis” ļoti priecāsies par cepumiem, kūkām un citiem gardumiem, ko varēs piedāvāt tirdziņa kafejnīcā. Bet varbūt tieši otrādi – uz šo tirdziņu jūs dosieties, lai atrastu sirsnīgas dāvanas saviem mīļajiem. Visi pirkumi tirdziņā ir ziedojums “Ģimenes Šūpuļa” patvēruma mājas būvniecības pabeigšanai!

Jūsu piedāvājumus gaidīs Daiga Brūvere, ar Daigu var sazināties pa e-pastu daiga.bruvere@gmail.com vai tel. 27891495.

Ja nav vēl sanācis šajos tirdziņos piedalīties – lūk bildes no iepriekšējā gada pasākuma.