Preses apskats

Pēdējā mēneša laikā ne vienā vien žurnālā esam ieraudzījuši mājdzemdību mammas un dūlas. Par šiem rakstiem un arī citām interesantām tēmām – mūsu preses pārskatā:

“Labdien, maziņais!” 14. decembra žurnālā “Ir” intervija ar antropoloģi, Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības valdes locekli Karīnu Vasiļevsku – Dāsu. Karīna salīdzina bērnu audzināšanas tradīcijas Latvijā un ASV,  nedaudz provocē mūs savādāk paskatīties uz dzimumu atšķirībām. Daļa no sarunas veltīta mājdzemdībām un dzemdībām kopumā:

“Sievietei pēc dzemdībām vajadzētu justies piepildītai, veselai plašākajā nozīmē.

Mātei dzemdībās ir jākoncentrējas tikai uz dzemdēšanu, viņai nav jācīnās ne ar vienu. Neviens nevar piedzemdēt  bērnu cita vietā.
Kas mani pārsteidz visvairāk – vēl nedzemdējušu sieviešu bailes, cik tas būs šausmīgi. Tā tam nav jābūt. “

“Jo vairāk bērnu, jo vairāk svētības un laimes” Janvāra “Mans Mazais” numurā intervija ar sešu bērnu mammu un LMĢA dibinātāju Unu Gavari. Šoreiz saruna nav par dzemdībām, tā ir par ģimenes ikdienu audzinot sešas atvases, par mājskološanu, vienkārši par sievietes izvēli paļauties uz Dievu, mīlēt un būt mammai:

“Protams, arī man reizēm ir grūti un pat nācies no tuviem cilvēkiem dažu labu pārmetumu saņemt. Bet tā taču ir mana izvēle, mana atbildība. Tas ir mans bērns. Dievs mums to ir devis, un mēs viņu mīlēsim. Un punkts.

Suņi rej, bet karavāna iet tālāk… Dari ko darīdams, vienmēr atradīsies kāds, kam būs, ko par tavu citādo izvēli pateikt.”

“Superdūla” No janvāra numura žurnālā “Mans Mazais” ir dūlas rubrika, kurā dūla un LMĢA biedre Katrīna Puriņa atbild uz lasītāju jautājumiem. Janvāra numurā atbilde uz jautājumiem – kā dūla var palīdzēt un kā izvēlēties savu dūlu.

“Dzemdības ūdenī” Janvāra žurnālā “Mans Mazais”. Raksts tapis sadarbībā ar vecmāti Aiju Mikovu. Pieredzē dalās mājdzemdību mamma Valda. Bildē iespējams aplūkot piepūšamo dzemdību baseiniņu, kurš pieejams radību mājā “Harmonija”. Ir informācija, ka šādus baseiniņus var iznomāt gan “Stārķa ligzdā”, gan “Harmonijā”.

“Piedzimšanas eņģelis” 4. janvāra žurnālā “Stella” raksts par dūlām. Pieredzē dalās dūla un LMĢA dibinātāja Linda Rozenbaha:

“Pienāca lūzuma punkts, kas ir praktiski katrās dzemdībās, kad uz brīdi zūd drosme vai vēlēšanās dzemdēt. Ir svarīgi šajā brīdī sievieti stiprināt, neievainot, lai viņa atkal noticētu, ka var piedzemdēt savu bērnu.  Mana dzemdētāja iedomājās par epidurālo anestēziju. Vecmāte un ārste mēģināja atrunāt. Jautāja arī man, un es vēlreiz uzteicu to, kas sievietei jau izdodas. Rāmi jautāju: “Kas tev tagad varētu palīdzēt?” Un viņa mainījās, atmeta domu par glābējierīci – epidurālo anestēziju, pārslēdzot savu domāšanu citā režīmā – ko es vēlos? Kā es pati varu sev palīdzēt? “Es gribu aiziet pie loga” viņa intuitīvi sajuta, kas nepieciešams un sāka šūpot gurnus. (..) Viņa arvien vairāk iegāja sevī, aizvēra acis. Sapratu, ka nedrīkstu traucēt, lai neizsistu no dzemdību ritma.  Neizdevu ne skaņas, tikai apbrīnoju, cik viņa skaisti ļāvās dzemdībām.”

“Kāpēc ir vērts darīt vairāk” Janvāra “Cosmopolitan” numurā intervijas ar trīs daudzpusīgām sievetēm. Viena no viņām – Katrīna Puriņa, kura stāsta par savu dzīvi, kurā viņa ir gan mamma, gan medicīnas studente, dūla, blogere un lektore:

“Dzīve ir aizraujoša, un ap mums ir tik daudz saistošu lietu un interesantu cilvēku, no kuriem iedvesmoties.”

“Vēl 9 dūlas un 1 grāmata” Žurnāla “Ievas Veselība” 6. janvāra numurā ziņa par pirmo dūlu izlaidumu un Lindas Rozenbahas grāmatas “Gaidības un radības ar prieku” iznākšanu krievu valodā.

Vēl interesanti:

“Mamma palīdz mammai” Janvāra žurnālā “Veselība” raksts par jaunu kustību Latvijā – PEP mammām jeb mammām, kas sniedz pirmo emocionālo palīdzību. Bērna dzīves pirmie gadi ir laiks, kad vecākiem mēdz rasties daudzi praktiski jautājumi, ir nepieciešams atbalsts un iedrošinājums.  Kā stāsta PEP mammu idejas autore psiholoģe Vita Kalniņa:

“Manuprāt, pēcdzemdību aprūpe Latvijā ir ļoti vāja, un tas reizēm rada jaunajām māmiņām ne tikai praktiskas, bet arī psiholoģiskas problēmas. Ja mamma un mazulis ir veseli, tai nav jābūt medicīniskajai aprūpei, bet gan citas pieredzējušas mammas iedrošinājumam paļauties uz sevi.”

Ja arī Tu vēlies kļūt par PEP mammu, šobrīd ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrā “Līna” tiek komplektētas jaunas mācību grupas. Papildus info šeit.

Laimīgu jauno gadu! un interesantais internetā 2

Novēlam visiem mūsu lasītājiem daudz laimes, veselības un mīlestības jaunajā gadā! Turpināsim jūs priecēt ar rakstiem un informācijas apkopojumiem.

Kā sarunājušas, divas dzīvesgudras sievietes ir gandrīz vienlaicīgi uzrakstījušas par sievietes vajadzībām dzemdību laikā. Linda Vītuma rakstā  “Par koku ar zariem. Par koku ar saknēm” atgādina: “Vīrieti, ja Tu konkrētajā brīdī, telpā, gaisotnē un kompānijā nespētu nodot spermas analīzes vai mīlēties ar savu sievieti, negaidi, ka sieviete te spēs laist pasaulē Tavu bērnu”. Arī Dina Ceple vēršas pie tēviem un citiem dzemdību atbalstītājiem rakstā “Sievietes emocionālās vajadzības dzemdībās”, papildinot Lindas iesākto tēmu: “Drošā vieta dzemdēšanai mums katrai ir sava. Citai drošību dod iepējama sterlitāte un pieejamais aprīkojums. Citai – sava māja – ierasta un pazīstama. Taču tam dzīvniekam, kas mīt mūsos, drošību dod paslēpšanās no svešām acīm intīmos brīžos. Lai kur arī notiktu dzemdības, iespējami netraucēta vide atvēršanās laikā ir galvenais priekšnoteikums, lai sieviete vispār varētu atraisīt sevī dzemdēšanas spēju. Un dzemdību speciālista klātbūtnei jābūt vērīgai, bet netraucējošai.”

Vēl gribējās padalīties ar ierakstu “Muki” blogā “Par to, ko grūti pateikt”. Piedošanu lūgt nudien nav viegli. Vēl grūtāk ir to lūgt no sirds, nevis tad, kad pienākas. Kā mēs to mācām saviem bērniem? Ivetas padoms: “nespiediet bērnu lūgt piedošanu un solīt to, ko viņš nespēj pildīt. Jo viņš būs spiests šo solījumu pārkāpt un jūs viņam tikai iemācīsiet lauzt doto vārdu. ”

Gadījumā, ja arī jūsu mājās daļa labi domāto un nebūt ne lēto dāvanu jau pussalauztas iegūlušas mantu kastes stūrī, iespējams jums patiks šī tēva atziņas (angļu valodā) rakstā “Piecas visu laiku labākās mantas”. Tas gan nepalīdz brīdī, kad pie veikala plaukta izmisis bērns brēc pēc baisi dārga plastmasas gabala).

Vēlreiz laimīgu jauno gadu vēlot,

Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienība

Interesantais internetā

Vēlējāmies padalīties ar šādu pagājušās nedēļas laikā interneta plašumos atrasto informāciju:

Emocionāla dzemdību trauma jeb kurš dzemdēja manā vietā. Dinas Ceples raksts par to kāpēc reizēm dzemdībās viss notiek ne tā kā plānots. Par to, ka neizbēgami gribas kādu vainot un jābūt lielai drosmei, lai spētu uzreiz uzņemties savu atbildības daļu par notikušo.  Par to, ka pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, veiksmīgu dzemdību atslēga ir tieši sievietes rokās. Raksts, kurš var likties skarbs, bet kuru ir ļoti vēlams izlasīt. Īpaši tiem, kuriem dzemdību pieredze vēl tikai priekšā.

Pirtīžas. “Stārķa ligzdas” mājas lapā parādījies brīnišķīgs Dinas Ceples un Aivas Zeidmanes pirtīžu apraksts. Liek sailgoties pēc siltuma – gan pirts siltuma, gan vecmātes roku un sirds siltuma. Apraksts par pirtīžām parastā vannas istabā arī top un drīzumā būs mūsu mājas lapā.

Blood simple. Kā nelielas izmaiņas bērnu ķeršanas praksē varētu izskaust zīdaiņu anēmiju. Raksts (angļu valodā) žurnālā “The Economist” par Zviedijā veiktu pētījumu, kurā pierādīts, ka ļaujot nabas saitei pulsēt vismaz 3 minūtes, ir iespējams ievērojami samazināt zīdaiņu anēmijas gadījumu skaitu. Ne par velti mājdzemdību vecmātes bez vajadzības nabas saiti neaiztiek. Viņas zina, ka ne jau aiz gara laika daba paredzējusi tai nodot bērnam asinis vēl pēc piedzimšanas. Prieks, ka zviedru ginekologs to ir pierādījis zinātniski.

Perinatal and maternal outcomes by planned place of birth for healthy women with low risk pregnancies: the Birthplace in England national prospective cohort study.

Apvienotajā Karalistē veikts apjomīgs pētījums par dzemdību perinatālajiem (bērna) un mātes iznākumiem, vērtējot veselas sievietes ar zema riska grūtniecību pēc plānotās dzemdību vietas. Mediji, izlasot vienu un to pašu pētījumu, nonākuši pie pilnīgi pretējiem secinājumiem, atkarībā no savas iekšējās pārliecības. Labākie piemēri šādi Pētījums Anglijā: Zema riska dzemdībām nav nepieciešama slimnīca un Pētījumā atklāts, ka mājdzemdības nav drošas. Atkārtošu vēlreiz – pētījums un atskaite par to ir viena un tā pati, tikai žurnālisti dažādi. Objektīvākais raksts, ko redzēju ir šāds Study finds home birth is safe.

Īsumā – skatoties visas mammas un visas dzemdību vietas, bērnus ir vienlīdz droši dzemdēt gan mājās, gan slimnīcā, gan vecmāšu valdītos dzemdību centros (gan tādos, kas vienā ēku kompleksā ar slimnīcu, gan tādos, kas atsevišķi). Mammām, kas ir jau iepriekš dzemdējušas, rezultāti bērniem ir nedaudz labāki mājās un dzemdību centros nekā slimnīcā (tas netiek uzsvērts, jo statistiski atšķirība nav tik liela). Mammām, kas dzemdē pirmo reizi, mājās ir sliktāki rezultāti, nekā slimnīcās un dzemdību centros. Tāpēc daļa virsrakstu min trīskāršo riska palielināšanos. Vēl jāatzīmē, ka tika mērīta ne tikai mirstība bērnam, bet plaša spektra traumatisms, t.sk. krampji, encefalopātija, kaulu lūzumi, sepse utt. Mājdzemdībās pirmdzemdētājām šo gadījumu skaits bija 9,3 no 1000. Slimnīcās 5.3. Ja skatās tikai bērnu mirstību (no dzemdību sākšanās brīža pēc 37 grūtn. ned. līdz 1 nedēļai), tad mājās 1,3 no 1000 (jeb 6 bērniņi no 4568 dzemdībām), slimnīcā 0,5 no 1000 (jeb 5 no 10626).

Interesanti likās tas, ka vislabākie rezultāti gan pirmdzemdētājām, gan vairāku bērnu mammām bija nevis slimnīcās, bet vecmāšu vadītos dzemdību centros, kas atrodas pie slimnīcas – t.i. vai nu tajā pašā ēkā vai ēku kompleksā. Tur pirmdzemdētājām bērnu mirstība bija 0,3 no 1000 (3 gadījumi no 8349), bet jau dzemdējušām sievietēm – 0,1 no 1000 (1 gadījums no 8322).

Tāpat kā citur veiktajos salīdzinošajos mājdzemdību pētījumos, mājās un vecmāšu vadītos centros “normālas” dzemdības piedzīvoja vairāk sieviešu (mājās 88%, slimnīcā – 58%). Slimnīcās bija ievērojami vairāk ķeizari (11,1% pret 2,8% mājās), epidurālās anestēzijas, stimulēšanas, epiziotomijas, 3 un4 pakāpes plīsumi.

Pētījumā tika minēts arī tas, cik  % sieviešu no mājdzemdībām tiek pārvestas uz slimnīcu – pirmdzemdētājas 45% gadījumu, atkārtoti dzemdējošās ~ 11%.

Dangers of “Crying It Out”. Damaging children and their relationships for the longterm. Psiholoģijas profesores raksts angļu valodā par to, kāpēc bērnus jāmierina, kad tie raud un kāds kaitējums tiek nodarīts viņu fiziskajai, psiholoģiskajai un emocionālajai attīstībai, ja pieturamies iepriekšējās paaudzes bērnu audzināšanas metodei – “lai paraud, ar laiku pārstās raudāt”. Tēma par drošo piesaisti, ko latviski nodarbībā par bērnu emocionālo audzināšanu brīnišķīgi izstāsta Diāna Zande.

Zīdīšana Mongolijā. (angļu val.) Kanādiešu mammas pieredze kādu laiku dzīvojot Mongolijā, kur valda uzskats, ka vislabākie cīkstoņi tiek zīdīti vismaz 6 gadus. Kur mammas piens tiek uzskatīts par labāko ēdienu, ko mamma var dot bērnam, un netiek uzstādīti konkrēti termiņi, kad bērnam jāsāk “atmest”  mammas piens. Vislabākais teikums no raksta: “Es sapratu, ka ir miljoniem veidu kā rīkoties [audzinot bērnu] un es varu izvēlēties jebkuru no tiem”.

P.S. Ja atrodat kādu rakstu, kuru izlasot liekas – to vajadzētu izlasīt arī citiem – pielieciet komentāros, vai atsūtiet mums saiti e-pastā: majdzemdibas@gmail.com

Laimesslotas miesai un dvēselei

Vēlos pastāstīt par savu pēdējo, vienu no šāgada neaizmirstamākajiem saviļņojošākajiem pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, kura rezultātā manas sajūtas un prāts atcerējās citu saviļņojošu pārdzīvojumu un piedzīvojumu. Gan jau sapratīsiet, par ko ir runa, pirms būšu pateikusi priekšā.

Savā 33 gadus garajā dzīvē nebija sanācis īpaši iemīlēt vai aizrauties ar pirtī iešanu, bet dzīve „piespieda” – vīrs uzcēla pašiem savu pirtiņu. Tā nu kopš vasaras beigām gājām pirtī aptuveni reizi nedēļā vai divās, vadoties vienīgi pēc savām izjūtām.

Taču Latvijas svētku brīvdienās pirmo reizi piedzīvoju īstu pirts rituālu ar īstu pirtnieci. Viņa apguvusi savas pirts gudrības vispirms jau pati savā pirtī un pēc tam īstā pirts skolā. Pirts un viss ar to saistītais ir viņas sirdslieta un patiess aicinājums, kurā viņa ieguldījusi daudz laika un darba, turklāt uz to visu viņai ir arī dabas dots talants. Un pat vārds viņai ir tik piemērots, lai būtu par pirtnieci, ka piemērotāku grūti iedomāties, – Anita Laime.

Esmu juriste, tāpēc sāku ar atrunu :). Tā kā pati esmu sieviete un mana pirtniece bija sieviete, tad šeit rakstīšu „sieviešu dzimtē”, proti, par pirtnieci un viņas klienti – sievieti. Taču tas nenozīmē, ka pirts rituālus tikpat veiksmīgi nevarētu sniegt vai izbaudīt arī vīrieši.

Nu tad par manām galvenajām sajūtām un pārdomām par šo notikumu. Pirts rituālā mijiedarbojas divas – sieviete un pirtniece. Protams, svarīga arī pirtiņa, kurā tas notiek, bet šoreiz vairāk par cilvēcisko faktoru.

Tā kā sieviete un viņas sajūtas pirtī ir vissvarīgākās un viņa ir „kundze uz lāvas”, Anitas vārdiem runājot, tad sākšu ar sievieti. Pirtī sieviete var atļauties būt pilnīgi laiska un lutināta, domāt vienīgi par sevi un izbaudīt procesu, kas pats par sevi ir arī rezultāts. Protams, ir ļoti svarīgas un sarežģītas manipulācijas, kas pirts rituāla laikā sievietei jāveic pašai, bet pat tajās pirtniece būs sievietes drošais balsts :). Piemēram, pēc smaržas ir jāizvēlas viens no diviem īpaši sievietei sagatavotajiem skrubjiem, ik pa laikam jāpagriežas no vēdera uz muguras vai otrādi, jādomā labas un spēcīgas domas.

Pirtī svarīga ļaušanās – ļaušanās visam, kas notiek šeit un tagad. Pirtnieces gādībai, mazliet maģiskām kustībām un spēka vārdiem, dažādiem – maigiem un spēcīgiem – pieskārieniem ar rokām, slotiņām vai tikai ar gaisa plūsmu, pirts rāmumam un siltumam, slotiņu švīkstēšanai gaisā.

Pirtniece arī rūpējas, lai tev nebūtu par aukstu vai karstu. Maldīgs ir priekšstats, ka pirtī ir jācieš karstums. Mūsu, latviešu pirtij ir jābūt īsti slapjai un mēreni karstai. Protams, katram ir sava komforta temperatūra, man tie ir 50-60 grādi, tad jūtos ideāli. Pirts arī regulāri tiek vēdināta, tāpēc svaiga gaisa netrūkst.

Nemanot esmu sākusi runāt arī par otru pirts rituālā vienlīdz svarīgo cilvēku – pirtnieci. Pirtniece, dodot daļiņu (pareizāk sakot, daļu) sevis, saņem pretim kaut ko no sievietes un notiekošā, notiek enerģijas apmaiņa. Pirts rituāls ir intīms. Pustumsa, tikai pirtij piederošas skaņas un smaržas, atbilstošas sarunas vai klusums. Sarunas pirtī ir īpašas, par pasaulīgām un pārpasaulīgām lietām. Arī klusums pirtī ir jēgpilns, tad notiek ieklausīšanās sevī. To pirtniece lieliski zina un jūt, kad ir jārunā, kad – jāpaklusē, bet kad jāpasaka kaut kas sievieti uz klusēšanu un sevis dziedināšanu rosinošs.

Attīrīšanās pirtī notiek ne tikai miesas līmenī. Tajā brīdī tik ļoti saslēdzas ķermenis ar prātu un garu, ka tas liek skatīties uz pasauli citām acīm un visu uztvert skaidrāk vēl kādu laiku pēc tam. Pirts rituāls, ja vien atrasta īstā pirtniece, var būt ļoti dziedinošs.

Kad pēc pēršanās apgūlos, pasaule ap mani sagriezās. Tā bija iracionāla laimes un lidojuma sajūta, pilnīga eiforija. Biju lasījusi un dzirdējusi par šādu iespēju, bet, ka tas varētu notikt ar mani, nebiju gaidījusi. Ļoti priecājos, ka to izbaudīju tieši savā pirtiņā.

Laiks pazūd. Pagājušas vairākas stundas, bet liekas, ka tikai nesen uz pirti atnācām. Laika sajūta pirtī ir deformēta – to pierāda neizpratne vīra un bērnu acīs, kad beidzot pārrados mājās. Kad Anitai teicu, ka no pirtī gūtajām sajūtām var kļūt atkarīgs, viņa atbildēja, ka cilvēks ir uz atkarību tendēta būtne, tāpēc labāk iegūt pēc iespējas pozitīvāku atkarību.

Paldies Tev, Anita, par jaunajām sajūtām, un paldies arī manai pirtiņai un vīram, ka mums tāda ir – pašiem sava. Laikam varu teikt, ka esmu savu pirtnieci atradusi un uz adatas uzsēdināta :). Anitas mājaslapas adrese ir http://laimesslotas.blogspot.com, tāpēc arī šim rakstiņam tāds nosaukums.

***

Nu, vai kādam radās nojausma, par kādu līdzīgu saviļņojošu pārdzīvojumu un piedzīvojumu es runāju? Protams, ka par dzemdībām, ja reiz rakstu šeit 🙂 Mana dzemdību pieredze vismaz līdz šim ir lielāka par pirts pieredzi – esmu trīs bērnu mamma, divi jaunākie nākuši pasaulē mājās. Tomēr ceru, ka tuvākajā nākotnē šo pieredžu apmērs izlīdzināsies.

Pirmajā mirklī radības un pirtī iešana liekas pilnīgi atšķirīgas lietas. Atšķirībā no tikko aprakstītā pirts rituāla, dzemdībās sievietei jāveic milzīgs darbs un jāpieņem sāpes un notiekošais, tas ir kaut kas brīnumains, Dieva un dabas diktēts. Ir jāatslābinās, tai pat laikā jākoncentrējas uz to, lai sasniegtu rezultātu – bērniņa piedzimšanu.

Tomēr radību un pirtī iešanas rituāliem esmu atradusi arī pārsteidzoši daudz līdzību. Ļaušanās. Intimitāte. Sievietes un viņas sajūtu noteicošā loma. Gādīgā aprūpe, kas sievietei svarīga un nepieciešama. Attīrīšanās, piedzimšana no jauna. Laika sajūtas deformācijas. Man šķiet, ka arī vecmātes un pirtnieces amatos ir kaut kas vienojošs, tas ir kaut kas par svētumu un viedumu. Varbūt arī likumsakarīgi, ka radības agrāk notika pirtiņā.

Nezinu, vai kāds ir veicis pētījumu, par to, kādi hormoni izdalās pēc iešanās pirtī, ja vispār izdalās, bet, manuprāt, tie varētu būt līdzīgi tiem laimes hormoniem, kas izdalās dzemdību laikā. Es taču neesmu vienīgā, kas to jutusi, vai ne? Bet varbūt vienkārši pirmā reize ir un paliek pirmā? Tāpat kā ar mājdzemdībām?

Novēlot katram atrast savu pirtiņu un pirtnieku, bet sievietēm –  arī vecmāti un dūlu,

Līga Liepa – Kivilande

“Ģimenes Šūpulim” darba pilnas rokas

Gada nogale ir darbīga biedrībai “Ģimenes Šūpulis”. Nupat viņu atjaunotajās “Jaunpaleju”  mājās pasaulē nācis bērniņš. Bet šīs mājas ir ne tikai dzemdību vieta. Tās ir daudz vairāk. Mājas pakāpeniski atdzīvojas, kļūstot par tikšanās vietu tiem, kam tuva gaidību un radību tēma. Vēl vairāk. Tās kādu dienu kļūs par patvērumu tām topošajām māmiņām, kurām ļoti nepieciešams atbalsts. Mēs visi varam palīdzēt. Viens no veidiem, kā varam šo projektu atbalstīt, ir  “Ģimenes Šūpuļa” rīkotais Ziemassvētku labdarības tirdziņš. Šogad tādi būs divi

3.decembrī plkst. 12.00-15.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” Siguldā, Šveices ielā 19

10.decembrī plkst. 11.00-16.00 bērnudārzā „Maziņš kā jūra” Rīgā, Lielirbes 17a (Pārdaugavā, „Panorama Plaza” galerijas 2.stāvā)

“Ģimenes Šūpulis” aicina visus piebiedroties tirdziņa tapšanā, dāvājot savu roku darinājumus – adītus, tamborētus, šūtus, zīmētus, virpotus… praktiskas vai vienkārši skaistas lietas, kuras Ziemassvētku tirdziņā atrastu savus jaunos saimniekus. Varbūt tas nebūs roku darinājums, bet savā dārzā izaudzēti āboli vai savas bišu dravas saldais vākums, vai pēc savas īpašās receptes gatavots ievārījums, vai kāda cita ēdama vai neēdama lieta. 10. decembrī aicināti piedalīties arī tie, kuriem varbūt labāk padodas darbošanās virtuvē – “Ģimenes Šūpulis” ļoti priecāsies par cepumiem, kūkām un citiem gardumiem, ko varēs piedāvāt tirdziņa kafejnīcā. Bet varbūt tieši otrādi – uz šo tirdziņu jūs dosieties, lai atrastu sirsnīgas dāvanas saviem mīļajiem. Visi pirkumi tirdziņā ir ziedojums “Ģimenes Šūpuļa” patvēruma mājas būvniecības pabeigšanai!

Jūsu piedāvājumus gaidīs Daiga Brūvere, ar Daigu var sazināties pa e-pastu daiga.bruvere@gmail.com vai tel. 27891495.

Ja nav vēl sanācis šajos tirdziņos piedalīties – lūk bildes no iepriekšējā gada pasākuma.